LNSO Šišona vietā gribētu gados jaunu, enerģisku diriģentu • IR.lv

LNSO Šišona vietā gribētu gados jaunu, enerģisku diriģentu

23
Foto: Edijs Pālens, LETA

Orķestris sadarbību ar savu jauno galveno diriģentu varētu sākt ātrākais nākamā gada rudenī

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) sadarbību ar savu jauno galveno diriģentu varētu sākt 2014.gada rudenī, taču arī tas ir optimistisks termiņš, ceturtdien tiekoties ar kultūras ministri Žaneti Jaunzemi-Grendei (VL-TB/LNNK) pauda orķestra valdes locekle Ilze Paidere-Staķe.

Paidere-Staķe ministri informējusi par pasaulē ierasto simfonisko orķestru praksi, kādā tiek izraudzīti galvenie diriģenti, kā arī par laika posmu, kas šādam procesam būtu nepieciešams, raksta LETA.

Arī nākamā gada rudens sadarbības sākšanai ar jauno galveno diriģentu ir optimistisks termiņš, jo tas izvirzīts, pieņemot, ka potenciālais kandidāts šo piedāvājumu varētu pieņemt, tomēr iespējams, ka viņa plānoto koncertu kalendārs būs aizņemts vēl ilgāku laiku uz priekšu.

Paidere-Staķe arī teica, ka iepriekš, pārrunājot situāciju un attīstības scenārijus ar LNSO instrumentu grupu koncertmeistariem, visi bija vienisprātis, ka jāizvairās no agrāk pieļautajām kļūdām, “nokavējot” piedāvāt šo svarīgo amatu kādam no Latvijas jaunajiem diriģentiem, kuri pēc tam īsā laikā uzmirdzējuši pasaules klasiskās mūzikas arēnā un tagad strādā ar pasaules labākajiem simfoniskajiem orķestriem.

Tādējādi LNSO apliecina, ka labprāt uzticētu savu turpmāko māksliniecisko vadību gados jaunam, enerģiskam un ar radošu potenciālu apveltītam diriģentam, ar kuru kopīgi pieņemt jaunus mākslinieciskus izaicinājumus. Taču, tā kā diriģents līdz šim vēl nav uzrunāts, tad Paidere-Staķe pagaidām nevēlas izpaust tā vārdu.

Neskatoties uz to, ka jauna galvenā diriģenta atrašana orķestrim ir viena no prioritātēm, sarunā ar ministri Paidere-Staķe norādīja arī uz citām orķestrim būtiskām problēmām, kuru risināšanai nepieciešams ministres atbalsts un kopīgi pieņemts rīcības plāns. Vissāpīgākais nenoliedzami ir mūziķu atalgojuma jautājums.

LNSO ir ļoti pateicīgs par papildfinansējumu 2012.gadā, tomēr vēlreiz uzsver, ka nauda netika piešķirta pašiem mūziķiem, bet gan tehniskām vajadzībām, tai skaitā Lielās ģildes ugunsdrošības un krēslu remontam. Tādēļ apgalvot, ka ar papildfinansējuma piešķiršanu daļēji tiek risināts orķestra atbalsta jautājums, nav korekti. Orķestrantu zemā atalgojuma dēļ rodas virkne problēmu, kas diemžēl jau pārskatāmā nākotnē var sagādāt skaudras atklāsmes ne tikai Kultūras ministrijai, bet arī Latvijas sabiedrībai kopumā.

Arī Jaunzeme-Grende atzīst, ka mūziķu zemās algas ir problēma un tā ir novērojama visā kultūras nozarē kopumā, tādēļ pašlaik tiek izstrādāts īpašs pētījums, lai pierādītu, ka salīdzinājumā ar citām nozarēm, kā arī kultūras nozarēm citās valstīs, Latvijā ir izteikta atšķirība un diemžēl ne par labu kultūrai.

Tajā pašā laikā Paidere-Staķe apstiprināja, ka orķestra nākamās sezonas koncertu plānošana norit veiksmīgi – ir izvirzīti jauni mākslinieciski mērķi, nolīgti viesdiriģenti un viessolisti, plānoti arī vairāki starptautiski projekti. Līdz ar to klausītājiem nav pamata uztraukumam par LNSO turpmāko darbību.

Atsaucoties uz ministres publiski pausto lūgumu prezentēt trīs līdz piecu gadu LNSO attīstības stratēģiju, kas palīdzētu izvēlēties atbilstošu galveno diriģentu, Paidere-Staķe tikšanās laikā ministrei atgādināja 2011.gada nogalē prezentētās LNSO izaugsmes stratēģiju un regresa scenāriju, kurā skaidri tika norādīts, ko orķestris spētu sasniegt ar 10% dotācijas pieaugumu ik gadu – tā būtu iespēja noturēt un pilnveidot augstvērtīgu orķestra mūziķu sastāvu Latvijā, orķestris atjaunotu tradīciju uz sezonas atklāšanas un noslēguma koncertiem pasūtīt latviešu komponistu jaundarbus, atjaunotu diriģentu asistentu “mentoru” programmu, kurā jaunie un talantīgie latviešu diriģenti varētu pilnveidot savas prasmes pie LNSO galvenā diriģenta un viesdiriģentiem.

Turpinot augt LNSO produkta un zīmola vērtībai, būtu iespējams piesaistīt vairāk atbalstītāju, LNSO sadarbotos ar augsta līmeņa viesdiriģentiem un solistiem, kas celtu orķestra māksliniecisko kvalitāti. Prezentācijā tika ieskicēts arī regresa scenārijs. Diemžēl realitāte ir tāda, ka 2012.gada dotācija bija augusi tikai par 4% salīdzinājumā ar 2011.gadu, bet jaunā, 2013.gada budžets salīdzinājumā ar 2012.gadu nav audzis vispār.

LNSO valdei 2012.gada laikā bija izdevies papildus piesaistīt sponsoru atbalstu koncertdarbības nodrošināšanai – galvenokārt programmām, kuras diriģēja galvenais diriģents Karels Marks Šišons – un kopsummā 76 450 lati tika izmaksāti mūziķu algās papildu ministrijas dotētajām algām.

Jau ziņots, ka ar 1.janvāri Karels Marks Šišons atstāja LNSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatu, kā iemeslu minot Kultūras ministrijas atbalsta trūkumu.

 

Komentāri (23)

liepinsoskars 11.01.2013. 17.12

Vai tad Šišons ir gados vecs un nav enerģisks?
Ka tikai nesanāk tā, ka LNSO un KM ar tādu attieksmi paliks vispār bez diriģenta, jo pēc tik “labas” iepriekšējo diriģentu uzņemšanas starptautiski atzīti diriģenti metīs Rīgai līkumu.

+9
-3
Atbildēt

4

    Ojārs > liepinsoskars 11.01.2013. 17.26

    Šišons nebija vecs, bet nesakarīgi dārgs gan, it īpaši ņemot vērā, ka haltūŗas šim bija svarīgākas nekā pamatdarbs. Presē izskanējusī infa liecina, ka gadā esot saņēmis 80 tūkst. Tas ir trīs reizes vairāk nekā milzīga uzņēmuma Latvenergo vadītājs, piemēram.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > liepinsoskars 11.01.2013. 17.45

    Šišona dēļ man elektrība neraustās, tā kā man nav žēl, bet tos ļatveņergo brīnumus gribās iespraust transformatorā ikreiz, kad izsit no ierindas kādu jutīgāku iekārtu, teiksim, ekonomisko spuldzi, kas maksā daudz vai arī liek man tērētu savu laiku, lai atjaunotu RAID masīvu un pārliecinātos, ka dati nav tikuši ierauti kādā lokālajā melnajā caurumā, jo, redz, tā esot mana atbildība, ka viņējie ir tik nespējīgi, ka divi zvirbuļi un viena ūdens pile var izsist no ierindas, šķiet, pašu Ignalinas-Tallinas savienojumu – kas ir, vai tad katram mājās nav pa UPS trīsciparu vērtībā, kuriem akumulatori tur labi ja dažus gadus, bet maksā ļoti labi?!
    Jāsaka, ka par citu algām neinteresējos, bet tā pa ausu galam dzirdēju, ka lielajiem bosikiem tur būšot tagad visi 8000 latu mēnesī. Ja tā ir taisnība, tad vecās algas varbūt nebija tādas kā Šišona gada ienākumi, bet jaunās liks ASV prezidentam justies slikti atalgotam.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ojārs > liepinsoskars 11.01.2013. 17.51

    Jaunās algas tiešām škiet pārspīlētas, cerams, ka tās tiks atceltas (mani vispār rada izbrīnu – ar kuru galu domāja politiķi paaugstinot elitei algas, kad deguna galā svarīgas vēlešanas), bet pašlaik ir runa par pagājušo gadu.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    liepinsoskars > liepinsoskars 11.01.2013. 17.42

    Es, savukārt, dzirdēju, ka Šišona alga LNSO bija tāda, kāda tā noteikta atbilstoši LV līmenim. Droši vien viņš pārējos tūkstošus būs nopelnījis diriģēdams citus orķestrus…
    Beigu beigās Šišons jau neprasīja sev pielikt algu, bet gan vairākkārt teica, ka orķestra mūziķu algas ir pārāk zemas!

    +10
    -3
    Atbildēt

    0

simona_zviedrane 11.01.2013. 15.34

haha, Glinku jau aizmirsuši? Arī bija jauns, uzmirdzējis un daudzsološs. Bez sāls noēda :) Orķestrim (vēl nepatīrītajām stīgu grupām) vajag jaunu un PAKLAUSĪGU un viegli manipulējamu diriģentu :)

+4
-1
Atbildēt

2

    janis17 > simona_zviedrane 11.01.2013. 15.45

    Dānijā dzīvojošo Glinku LNSO galvenā diriģenta amatam vienpersoniski izraudzījās kultūras ministre Demakova. Viņam tika noteikta 3100 latu mēnešalga. Par to Glinkam gada laikā bija jāsagatavo 10 -12 koncertprogrammas un jānodiriģē 20 LNSO koncerti.

    Kā noskaidrots, proporcionāli darba slodzei samazināt Glinkas atalgojumu nav iespējams, jo viņa darba līgumā ir ierakstīts, ka to var lauzt tikai koncertsezonas beigās, ko KM nepieļāva.

    Aptaujā, kas pagājušās koncertsezonas nobeigumā tika veikta LNSO mūziķu vidū, par turpmāko sadarbību ar diriģentu Glinku nobalsoja tikai desmit no 84 aptaujas dalībniekiem.

    Glinkam tika pārmests par neizkoptu diriģēšanu, kas radot stresu mūziķiem mēģinājumos un koncertos. Konflikts samilza pirms 11.jūnija, kad LNSO atteicās koncertā Dzintaru koncertzālē spēlēt Glinkas vadībā un koncertu “Trejādas Amerikas” diriģēja igauņu diriģents Pauls Megi. Par nespēju “nodrošināt stabilu LNSO darbību un mākslinieciskā vadītāja [Glinkas] darba apstākļus” no amata tika atbrīvots LNSO direktors Ints Dālderis.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva > simona_zviedrane 11.01.2013. 19.08

    Vo vo, vaina nav diriģentā, vaina ir orķestrī. Jāretina būtu tur.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

dzintarz 11.01.2013. 15.46

LNSO Šišona vietā gribētu gados jaunu, enerģisku diriģentu
========
Bet dabūs vecu krabi, violas meistaru no Krievijas

+2
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu