Valdības vadītājs sola: Nākamais gads Latvijai būs stabilas izaugsmes un augošu iespēju gads
Latvijas veiksme ir tikai tad, kad tā kļūst par katra iedzīvotāja veiksmi, vairojot prieku dzīvot un strādāt mūsu valstī, šonakt Vecgada uzrunā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Uzrunājot “godātos Latvijas iedzīvotājus un valsts patriotus visā pasaulē”, viņš vērsa uzmanību gan uz pārdomām, kas ir izdevies un pie kā vēl jāpiestrādā, gan uz idejām, ko mēs paši nākamgad vēlamies sasniegt, ziņo LETA.
2013.gadā “svinēsim Latvijas valsts dibināšanas 95.gadadienu un tikai pieci gadi mūs šķirs no Latvijas valsts simtgades. Simtgade ir nozīmīgs brīdis katras valsts mūžā. Tad mūsu paaudzei būs jāatskaitās mūsu valsts dibinātāju un veidotāju priekšā – cik stipra šodien ir mūsu Latvijas valsts. Tā būs mūsu atskaite arī nākamajām paaudzēm, kuras valsti no mums saņems mantojumā. Valdības mērķis ir, lai, sagaidot Latvijas simto dzimšanas dienu, mūsu valsti par veiksmīgu sauktu paši Latvijas iedzīvotāji. Nepietiek tikai ar ārēju atzinību, kuru pēdējos gados esam saņēmuši pietiekoši daudz. Latvijas veiksme ir tikai tad, kad tā kļūst par katra iedzīvotāja veiksmi, vairojot prieku dzīvot un strādāt mūsu valstī,” akcentēja premjers.
Viņš uzsvēra, ka aizvadītais gads mūs ir tuvinājis šim mērķim, un pateicās visiem Latvijas cilvēkiem par darbu, izturību un patriotismu, kas padarīja Latviju par visstraujākās ekonomiskās izaugsmes valsti Eiropā. Politiķis atgādināja, ka šajā laikā tika izveidotas 30 000 jaunu darbavietu un ražošanas un eksporta apjomi pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Valsts budžeta ieņēmumi ļāva palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, skolotājiem, veselības aprūpei, kultūrai un citām jomām. Lēni, bet tomēr pieauga algas un valdības lēmumi samazināt pievienotās vērtības nodokli un samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli dos praktisku atbalstu daudzām ģimenēm, pārliecināts Dombrovskis.
“2012. gadā ir pieaugusi Latvijas konkurētspēja un pārliecība par savām vērtībām. Taču mēs esam tikai ceļā uz Latviju, kurā katrs var realizēt savas spējas, piepildīt savus sapņus un nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Iespēju Latvija visiem – tāds ir mūsu mērķis,” skaidroja Ministru prezidents.
Viņš labi apzinoties, ka Latvijas izaugsmi šodien vēl nejūt katrā mājā. Darba iespējas un atalgojums aug lēnāk nekā ekonomika kopumā. Gada laikā radīts salīdzinoši daudz jaunu darbavietu, tomēr daudzi joprojām ir bez darba. Nabadzība novados ir skaudra realitāte, un valdības uzdevums ir rūpēties par tiem, kuriem ir visgrūtāk – nodrošinot iespējas izglītoties un atrast darbu, saņemt valsts atbalstu grūtā brīdī. Tāpēc arī 2013.gadā viena no valdības prioritātēm būs mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību.
“Nākamais gads Latvijai būs stabilas izaugsmes un augošu iespēju gads. Mūsu pienākums ir prast tās izmantot! Valdība turpinās atbildīgu fiskālo politiku. Mēs strādāsim pie atbalsta uzņēmējiem, pie ēnu ekonomikas apkarošanas, inovāciju sekmēšanas. Ekonomiskā stabilitāte nodrošinās iespējas attīstīties uzņēmumiem. Izaugsme radīs arī jaunas darbavietas – to skaits pieaugs straujāk. Aicinu visus, kam ir labas idejas, zināšanas un uzņēmība likt tās lietā, un izmantot valsts sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai. Lai izdodas pašiem kļūt par saviem darba devējiem, radīt jaunas darbavietas, šādi palīdzot savai ģimenei, novadniekiem un Latvijai kopumā,” mudināja valdības vadītājs.
Dombrovskis atgādināja, ka Latvija nav vientuļa sala – mēs esam ciešām saitēm sieti ar Baltijas valstīm un Ziemeļeiropu. Mūsu kaimiņi ir arī nozīmīgākie investori un tirdzniecības partneri un mēs esam tikai pārsimts kilometru attālumā no valstīm, kurās ir pasaules izglītotākās, saliedētākās un pārtikušākās sabiedrības. Tās ir valstis ar viszemāko korupciju un visaugstāko uzticēšanos valdībai. Iekļaušanās šajā saimē ir visu Latvijas cilvēku labklājības, attīstības un drošības jautājums. Latvija var daudz mācīties no Ziemeļvalstīm un pārņemt to labāko pieredzi – vienlaikus saglabājot valsts savdabību, valodu un kultūru.
“Nākamgad būs jāturpina mērķtiecīga politika, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. Lai Latvijas simtgadi mēs varētu sagaidīt ar pārliecību par stabilu nākotni mūsu tautai. Mums visiem ir jāgādā, lai tautieši ārzemēs saglabātu saites ar Latviju. (..) [Pašlaik] aug pievilcība Latvijai kā dzīvesvietai. Jau šodien redzam: daļa no tiem, kas ekonomisko apstākļu spiesti aizbraukuši no Latvijas, vēlas atgriezties dzimtenē. Valstij, mums visiem ir jāizrāda pretimnākšana: mums ir svarīgs ikviens, kurš jūt sevī piederību Latvijai un grib šeit veidot savu dzīvi un nākotni,” skaidroja politiķis.
Viņš atgādināja, ka 2013.gadā tiks atzīmēta arī Latvijas Tautas frontes (LTF) 25.gadadiena. Valsts neatkarības atjaunošana Tautas frontes vadībā apliecināja, ka 18 novembra ideāli mūsdienās joprojām ir dzīvi. Dombrovskis pārliecināts, ka gan valsts dibināšana pirms 95 gadiem, gan LTF dibināšana ir nesaraujami saistīti ar vēl vienu Latvijas lēmumu – iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) 2004.gadā.
Premjers savā runā citēja vienu no neatkarīgās Latvijas idejas autoriem un valsts dibinātājiem Miķeli Valteru: “Taisnība, mēs esam tikai grauds, neliela politiska būtība Eiropas visumā. Bet mūsu būtība saistās jau bezgala daudziem pavedieniem ar Eiropas dvēseli. [..] Eiropas miera un kārtības līdzsvarā mūsu valsts ir noteikta svara daļa. Tās politika ņem dalību Eiropas cīņās un rūpēs. No šiem sakariem plūst Latvijas spēks.”
“Mūsu valsts dibinātāji bija pārliecināti, ka jaunās, brīvības cīņās izcīnītās valsts nākotne ir saistāma ar Eiropu. Latvijas Tautas fronte atgriešanos Eiropā uzskatīja par ģeopolitisku prioritāti – garantiju Latvijas neatkarībai, drošībai un labklājībai. Kad šodien domājam par Latvijas pievienošanos eiro, ir jāatceras un jāspēj īstenot gan valsts dibinātāju, gan Tautas frontes laiku cerības. Eiro ir daļa no mūsu eiropeiskās nākotnes,” skaidroja Ministru prezidents.
ES un it īpaši eirozonā notiek lielas pārmaiņas, norādīja Dombrovskis. Tiek būvēta nākotnes Eiropa, kuras kodolā būs tieši eirozona. Latvijas interesēs ir piederēt šim Eiropas valstu kodolam – drošas un stabilas attīstības reģionam. Ministru prezidents atgādināja, ka Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess savas valsts pievienošanos eirozonai sauc par labāko, kas ar Igauniju ir noticis pēdējā laikā. Viņš uzsver eiro ģeopolitisko nozīmi, ar ko Igaunija “austrumu kaimiņam signalizē: mēs esam projām uz neatgriešanos un esam laimīgi par to”.
“Protams, eiro nav burvju nūjiņa. Neviens arī nedomā, ka pēc eiro ieviešanas visas problēmas būs atrisinātas. Eiro ir tikai līdzeklis straujākai attīstībai un labklājības pieaugumam. Izaugsmi radām mēs paši. Izaugsmes recepte ir savu prasmju attīstīšana un pastāvīga izglītošanās. Radošas idejas un drosme tās īstenot. Savstarpēja sadarbība, solidaritāte un uzticēšanās,” pauda Dombrovskis.
“Latvijā dzīvo darbīgi, radoši un patriotiski cilvēki. Es ticu, ka mēs Latviju varam padarīt par mūsu kopīgo veiksmes stāstu! Sagaidot Jauno, 2013.gadu, novēlu mums visiem izvirzīt mērķi, kādu vēlamies redzēt Latviju tās simtgadē un kopīgi strādāt, lai to sasniegtu! Laimīgu Jauno gadu! Dievs svētī Latviju!” savu uzrunu noslēdza premjers.
Komentāri (66)
buchamona 01.01.2013. 12.48
Viņš uzsver eiro ģeopolitisko nozīmi, ar ko Igaunija “austrumu kaimiņam signalizē: mēs esam projām uz neatgriešanos un esam laimīgi par to”. +++ Jāuzvar Rīgas pašvaldības vēlēšanās un jāpārvar visi šķēršļi, lai 2014.gadā Latvija spētu iestāties eiro zonā – šie abi Latvijai ir vienlīdz svarīgi uzdevumi – nākošajā gadā, kuri nāk klāt pie ikdienas darbiem
5
Juris Multiņš > buchamona 01.01.2013. 14.11
Latvijas dalība eirozonā ir izdevīga vienīgi Zviedrijai, kā garantija tam, ka Latvija nedevalvēs latu un neuzlaidīs Zviedrijas pensiju sistēmu pa burbuli.
0
Sanšains > buchamona 01.01.2013. 18.31
nulle:
joprojām brīnos ko tāds dara NA [par Ritvaru Eglāju]
===================================
Jā, viņa uzskati par ekonomiku diezgan pamatīgi atšķiras no NA vairuma uzskatiem. Tomēr tikai NA aizstāv latviešu nacionālās intereses kaut cik apmierinošā intensitātē. Acīmredzot tāpēc, Ritvars, kuram šis aspekts ir vismaz tikpat nozīmīgs kā ekonomiskā politika, izvēlas palikt NA.
Manuprāt, par Ritvara gadījumu daudz lielāku izbrīnu raisa fakts, ka “nulle” pēc formālām pazīmēm tomēr skaitās latvietis, kā arī fakts, ka viņš joprojām nav emigrējis.
0
dace_roze_lmt_lv > buchamona 01.01.2013. 17.20
http://www.youtube.com/watch?v=d22EgwVpT0U
0
Signija Aizpuriete > buchamona 01.01.2013. 18.34
——
http://www.youtube.com/watch?v=xfXmzChtXXc
Movie: The Russians Are Coming (1966)
‘Without hostile intent, a Soviet sub runs aground off New England. Men are sent for a boat, but many villagers go into a tizzy, risking bloodshed.’
http://www.imdb.com/title/tt0060921/
0
Una Grinberga > buchamona 01.01.2013. 15.08
@Reālists
Tā kā nākamā tāda apmēra krīze būs pēc saviem 80 gadiem, tad šaubos, vai zviedru politiķus, baņķierus un pašu pensionārus lata devalvācija īpaši uztrauc!
0
austrisv 01.01.2013. 13.42
Tūlīt redzēsim rezultātus mazumtirdzniecībā gada beigās, un tas parādīs vai dzīvojam labāk vai sliktāk! Tikai skaitļi un skaitļi pārliecinās , ka dzīvojam labāk vai sliktāk!
Paldies , Dombrovskim, kurš izveda valsti no krīzes.
Nav ko ņaudēt, būsim optimisti nevis demagogi un nenoliegsim, ka dzīvojam labāk nekā iepriekš.
Laimīgu un optimistisku 2013. gadu visiem!
32
efeja60 > austrisv 01.01.2013. 21.00
lno klusais. Struktūra tiešām izmainījusies. Dombrovskis teica, ka ražošanas apjoms jau sasniedz pirmskrīzes līmeni. Pakalpojumi un tirdzniecība diez vai…Mani baida, ka sāksies algu paaugstināšanas maratons, lai noturētu darbiniekus.
===========================
Un kāpēc tas tevi baida? Mums ir vienas no zemākajām algām ES un tevi baida algu paaugstināšana??? Būvniecības izmaksas Latvijā ir par 10-20% mazākas nekā Beļģijā, bet kādas ir celtniekiem algas? Būs jāmaksā vairāk vai arī nāksies strādāt pašam. Nevajag aizmirst, ka esam atvērtajā eiropas darba tirgū un Latvijas darba devējiem ir jākonkurē ar Vācijas darba devējiem.
0
dro > austrisv 01.01.2013. 15.58
klusais. Izvairies. mācies no Dombrovska?:)
0
efeja60 > austrisv 01.01.2013. 20.49
Latvijai būtu tādas sekas, ja tiktu izmantots vienīgais alternatīvais risinājums. Rezultātā emigrācija ir tāda pati, bezdarbs augstāks un ilgāks, bet atgriešanās pie pirmskrīzes dzīves līmeņa vismaz pārskatāmā nākotnē nav saskatāma.
====================
ha ha, viņu krīzes līmenis ir augstāks, nekā mūsu pirmskrīzes un pēckrīzes, un pārskatāmā nākotnē mēs viņus nenoķersim.
0
kristaps_drone > austrisv 01.01.2013. 21.30
>bet
“nenoliegsim, ka dzīvojam labāk nekā iepriekš” – tas “iepriekš” ir kad?
0
ievuliitis > austrisv 02.01.2013. 13.15
Atbildēšu Bet vietā, ciniķi – labāk, kā pagājušajā un aizpagajušajā gadā. Tev ir iebildumi?
0
dro > austrisv 01.01.2013. 16.15
klusais. Struktūra tiešām izmainījusies. Dombrovskis teica, ka ražošanas apjoms jau sasniedz pirmskrīzes līmeni. Pakalpojumi un tirdzniecība diez vai…Mani baida, ka sāksies algu paaugstināšanas maratons, lai noturētu darbiniekus.
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 18.51
NaSp – nu laikam tomēr ir dažādas izejas pozicijas un iespējas vietējiem un ārzemju darba devējiem …
0
dro > austrisv 01.01.2013. 15.55
klusais. Abu:)
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 15.50
lno – Laimīgu 2013. gadu . Ja par jautājumu tavu , tad tas bija alkohola lietošanas sakarā vai ekonomikas rādītāju ? :)
0
kristaps_drone > austrisv 03.01.2013. 12.35
>betija
Neredzu pilnīgi nekādu atšķirību starp dzīves līmeni pagājušajā un aizpagājušajā gadā. Bet Tev pielika algu?
0
dro > austrisv 01.01.2013. 15.43
klusais. Veiksmīgu2013. gadu! Vai tad pirmskrīzes apjoms jau sasniegts?
0
Signija Aizpuriete > austrisv 01.01.2013. 14.26
——-
Pareizi – aizliedza bezdarbu, tāpēc jau skolotāji varēja skolniekus pa Tīreļpurvu u.c. kaujas slavas vietām vadāt. Tagad bij. brīvības cīnītājiem šodienas iekārtā pat baļķi nest neuztic – kur nu vēl skolēnus mācīt!
Triju zvaigžņu kavalieris, bezdarbnieks
”Visai spaidīgos apstākļos jau ilgāk nekā gadu nokļuvis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, LNNK dibinātājs, balsotājs par valsts Neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā Augstākajā Padomē Odisejs Kostanda (49). Odiseju atceras kā skolotāju, kurš “aizliegtā” laikā veda klases pa latviešu karavīru kauju vietām “dzīvās” vēstures stundās.
(..)Lielākais humors, ka darba vietas meklējumos atmetu ar roku Rīgas ministrijām un aizgāju uz dzīvesvietai tuvo gateri. Kaut baļķus krautu, septiņus, desmit latus dienā nopelnītu. Īpašnieks mani nopētīja un novilka – pa-do-mā-šu. Domā jau pusgadu. Tā ka arī baļķi nest neesmu piemērots.”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=356087:triju-zvaigu-kavalieris-bezdarbnieks&catid=210:feetoni&Itemid=423
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 17.19
@klusais
Nu algu maratons var sākties , diemžēl, jo totāli trūkst cilvēkresursu.
—
Tikai daļēji piekrītu, jo kopš krīzes sākšanās darba devēji lielākoties nevēlas ieguldīt ne santīma darbinieku apmācībās – viņiem vajag konkrētas jomas speciālistu, kurš var pildīt pienākumus bez “iesildīšanās” vai “pielāgošanās” uzņēmumu specifikai. Tas ir privātajā sektorā. Publiskajā sektorā algas ir smieklīgas, bet prasības neadekvātas atalgojumam. Tie ir mani novērojumi no pieredzētā pēdējā laikā. Rezultātā ražošanas izaugsme turpmāk var atdurties pret zemu cilvēkresursu ražību, pat ja tehnoloģiski ir nodrošināta maksimālā iespējamā ražība. Ja NVA vadītāja pildīs viņas pašas publiski teikto, ka bezdarbnieku apmācībām paredzētie līdzekļi tiks vairāk novirzīti reālu darba vietu apmācībā, tad cilvēkresursu ražība varētu tomēr celties.
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 16.24
lno – tieši ražošanas pieaugums ir tas , kas visvairāk priecē :) Tas vieš optimismu . Nu algu maratons var sākties , diemžēl, jo totāli trūkst cilvēkresursu . Ceru ,ka nebūs tā kā savulaik celtniecībā , kad jebkurš pārkvalificējās par celtnieku. Tiesa tagad prasa arī kvalitāti …
0
austrisv > austrisv 01.01.2013. 16.17
S&M
Pacieties, jo , kā redzi, tad Tev būs visas iespēja sbraukt ar labu mašīnu!
Es personiski gan nezinu nevienu trūcīgu ārstu. Es gan daudz pa dakteriem nestaigāju, bet pilsētā jau to dakteru netrūkst un runu par viņiem tapat. Tā kā pacieties, gan arī Tev viss būs un daudz!
0
dro > austrisv 01.01.2013. 15.58
klusais. Labi speciālisti labi pelnīja arī visdziļākajā krīzes laikā, ne tikai ārsti.
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 18.38
@klusais
Darba ņēmēja lojalitāti var iegūt ar labiem darba apstākļiem, motivējošu attieksmi un adekvātu atalgojumu. Jāsaka, ka starp vietējo un ārzemju uzņēmumu organizācijas kultūrām vēl joprojām pastāv milzīga atšķirība. Savukārt kandidāta atbilstība uzņēmumam ir personālvadības uzdevums – arī uz to tiek taupīti resursi!
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 18.33
NaSp – darba devējs būtu gatavs ieguldīt darba ņēmēja attīstībā ,ja viņš būtu pārliecināts par darba ņēmēja lojalitāti ….
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 15.57
lno – nuuu , ja alkoholu pirka ar patēriņa kredītu naudu, tad domājams nav sasniegts … , ja par ekonomiku , tad nav korekti salīdzināt , jo struktūra ir atšķirīga …
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 13.57
Na Sp – es alkohola nodaļā ievēroju viskija mīļotājus … šnabis vairs nav topā :)
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 16.05
S&M – kas man cilvēkos riebjas – tā ir čīkstēšana … Beidz lūdzu gaudot vismaz pirmajā gada dienā .
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 16.32
S&M – ārsts nav profesija , ko iegūt vienā dienā . Tas ( un ne tikai ) džeks , kuru pieminēju gāja garu ceļu līdz iekāpa savā A6 , zinu vienu citu puisi no viņu kompānijas , viņš nomainīja muziķa karjeru pret ārsta , jo bija jāizšķiras . Viņš šodien ar nesūdzas par dzīvi . Esmu runājis pietiekami ar dakteriem, tāpat par atalgojumu – viņi pārsvarā nesūdzas , norāda vien to ,ka māsiņas nav pietiekami novērtētas , tas tiesa . Tajā pašā laikā ir dakteri ,kurus vajadzētu izlikt publiskajai kaunināšanai labākajā gadījumā – man viens paziņa bez maz ar spēku pārveda tēvu no Siguldas slimnīcas uz Stradiņiem , diemžēl nokavēja pāris dienas , varēja vecais vēl dzīvot … Tā kā dzīvē ir dažādi stāsti :)
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 16.23
@S&M
Un kādēļ tas visu šo gadu laikā nav izdarīts…
—
Tādēļ, ka ārstiem-profesoriem (ne tai trūcīgākajai ārstu daļai) tad būs jāatsakās no daļas ienākumiem. Neviens to negrib! Kādēļ jaunie ārsti neceļ šo jautājumu publisko debašu līmenī? Sistēmu visvieglāk var izmainīt no iekšienes. Man arī nedaudz pārsteidz tas, ka ir tik zema solidaritāte pašu amata brāļu vidū – visi reiz ir bijuši slikti apmaksāti rezidenti, bet līdz ko tiek par lieliem ārstiem, tad neviens neuzskata par nepieciešamību domāt papildus savai kabatai arī par savas nozares prestižu un profesionālu, motivētu jaunu ārstu kalvi.
P.S. Vidējā alga nav rādītājs – daži saņem priekš ārsta normālu algu, bet citi stipri zem tā, ko viņiem būtu jāsaņem – rezultātā vidējā ir zema.
0
Aivars Lasmanis > austrisv 01.01.2013. 14.32
Pamatā jau tērē importu un grauj ārējās tirdzniecības bilanci. Un ko tur pārmest VD, viņš nav spējīgs jel ko mainīt pēc rakstura, bet ne jau viņš sāka. Skalbi gan velti vazā, viņš bija augstākas domāšanas cilvēks.
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 16.07
lno – es neizvairos , es nezinu un piebilstu par iespējamiem faktoriem. Es patiesi uzskatu ,ka pirmskrīzes ekonomiku nevar salīdzināt ar šodienas , jo to reāli sildija celtniecības un kredītu burbulis.
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 15.32
S&M – tad nāksies secināt ,ka neesi izskolojies par labu speciālistu :(
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 15.52
@S&M
Latvijā pārāk daudz skolo ārstus! Iedzīvotāju skaits strauji samazinās, medicīnas politika pārorientējas no ārstēšanas uz profilaksi un ārstniecības iestāžu skaits tiek samazināts. Budžeta vietu skaits būtu jāsamazina uz pusi un tad uz katru studentu paliktu vairāk naudas. Tāpat rezidentūras nauda būtu stipri jāpārdala par labu studentam nevis ārstam, pie kura rezidents strādā. Nevienā citā jomā prakses vadītājs nesaņem par prakses vadīšanu vairāk nekā praktikants (principā algots darbinieks). Kad būs mazāk ārstu un ārstniecības iestādēm būs jācīnās par speciālistiem, tad ārsti varēs cerēt uz algu, kas atbilst ieguldītajam darbam un prasmēm.
Zinot, cik lielajiem ārstiem šī sistēma ir izdevīga, es neredzu, ka kāds būtu gatavs bāzt roku skudru pūznī!
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 15.40
@S&M
Tas, ka kādā jomā ir daudz budžeta vietu, nenozīmē, ka vēlētāju ievēlētie pārstāvji nevar kļūdīties vai pieņem neprofesionālus lēmumus. Jaunietim ir jāizvēlas sava profesija pēc savām prasmēm, interesēm un nākotnes iespējām. Ja man būtu vēlreiz jāizvēlas joma, kur studēt, es neietu par programmētāju, jo mani tas neinteresē; es neietu par skolotāju, jo es tam neredzu plašas nākotnes iespējas (vismaz pagaidām) un es neietu par ārstu, jo neesmu pārliecināts, ka man tas īsti padodas. Visas šīs jomas ir plaši atbalstītas no valsts puses, bet manām individuālajām prasībām tās neatbilst. Es esmu gatavs maksāt, jo zinu, ka ar labu darbu pēc tam mācību maksa ātri atpelnās. Tādēļ mani sarūgtina institucionālā pretestība reformām izglītībā – tas vismaz mazinātu iespējas jauniešiem pieņemt kļūdainus lēmumus, kas valstij vēlāk maksā daudz dārgāk (pārkvalifikācija, neefektīvs darba tirgus un emigrācija).
Pārtikas pakas ir lielā daļā ES valstu. Es zinu, ka Nīderlandē tādas arī ir (pārsvarā gan domātas imigrantiem, kas nevēlas strādāt un dzīvo no sociālās palīdzības). Pie tam pārtikas pakās ir augstākā labuma produkti, ko bieži vien daudzi, kas pakas nesaņem, nevar atļauties!
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 14.56
@S&M
1) Nevajag jaukt veiksmes stāstu par izkļūšanu no krīzes ar veiksmes stāstu par valsti – tās ir divas dažādas lietas! Daudzos skatu punktos mēs nevaram saukt valsti par veiksmes stāstu! Paskaties uz Grieķiju, Portugāli, Spāniju – Latvijai būtu tādas sekas, ja tiktu izmantots vienīgais alternatīvais risinājums. Rezultātā emigrācija ir tāda pati, bezdarbs augstāks un ilgāks, bet atgriešanās pie pirmskrīzes dzīves līmeņa vismaz pārskatāmā nākotnē nav saskatāma. Mums tomēr bezdarbs ir zemāks un skats nākotnē ir daudz pozitīvāks!
2) Daudzās valstīs ar līdzīgu dzīves līmeni (tepat uz austrumiem un tieši uz dienvidiem) neviens pārtikas pakas nedod – Latvijā valsts nodrošina visas pamatvajadzības cilvēkiem!
3) Šaubos, vai valdības vadītājam ir jānes morāla atbildība par katra cilvēka individuālajām izvēlēm: par to, kādas skolas apmeklē, kādu profesiju izvēlējies un cik prasmīgi realizē savu potenciālu. Vispirms jau tā ir paša cilvēka atbildība, tad ģimenes (vai aizbildņu) un pašās beigās tā ir valsts atbildība, cik prasmīgi tā nodrošina vidi, lai cilvēks varētu pieņemt kvalitatīvas individuālās izvēles. Ir arī jāatceras, ka politiķus izvēlas sabiedrība – tātad, ja iepriekšējos gadus valsts nav nodrošinājusi atbilstošu vidi pareizām individuālajām izvēlēm, vispirms morālu atbildību jānes vēlētājiem. Galu galā mēs nonākam pie tā, ka morālu atbildību par valsts veiksmi vai neveiksmi ir jāuzņemas pašai sabiedrībai.
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 13.55
@Bet
Nav jāgaida statistika – dienās pirms Jaungada Centrāltirgū visgarākās rindas bija pie nēģiem, ikriem un laša. Pie reņģēm gan rindas nemanīja! Droši vien arī popularākais dzēriens svētku laikā nebūs vis demokrātiskais Igristoe, bet Martini Asti vai kāds cits līdzīgs dzēriens par 2-3 lielāku cenu!
0
Una Grinberga > austrisv 01.01.2013. 14.16
@S&M
Nabadzības, alkoholisma, narkomānijas u.c. sociālā riska grupas nebija tikai sociālismā, jo varas struktūras ātri vien zināja, kā ar “cilvēktiesībām draudzīgām” metodēm attīrīt publisko telpu no šādām sociālā riska grupām. Pie tam ne-komunistiskās partijas biedri lielākoties dzīvoja samērā pieticīgi, lai nejustu skaudību, ka kāds dzīvo labāk par viņiem. Ņils arī pēc vecajām labajām sociālisma metodēm nevis risina ubagošanas problēmu, bet vienkārši to aizliedz!
0
garausiitis > austrisv 01.01.2013. 15.55
S&M – nu dakteri ir tie ļaudis , kurus daudz pazīstu… Var jau rezidents gausties par savu apmaksu , var … Šodien man ar zvanīja viens ex-rezidents un apsveica Jaunajā gadā , tagad viņš pārvietojas ar gadīgu AUDI A6 un īpaši neraud… Labi dakteri arī Latvijā labi pelna . Kā man aizvakar viens pazīstams muziķis teica – ir mainījusies korporatīvo ballīšu publika , tagad jāspēlē ginekologu, zobārstu , ķirurgu Jaungada tusiņos :)
0
ilmisimo 01.01.2013. 13.05
…………..Latvija būs veiksmes stāsts tikai tad, kad tā domās iedzīvotāji
_____________________________________
Latvija būs veiksmes stāsts tad ,kad valdības vadītāji uzrunās:
Latvijas pilsoņus- nevis kauč kādus tur “‘Latvijas ļaudis”, “”iedzīvotājus”‘, “Latvijas cilvēkus” ….
Tad būs.
Ātrāk ne.
0