Krievijas īstā seja

Turpmāk ASV pilsoņiem būs liegts adoptēt bērnus Krievijā

Gan jau pienāks laiks, kad Krievija kaunēsies par piektdien Valsts domē pieņemto likumu. Pārliecinoši pieņemto: 420 balsis par, astoņas pret, vienam deputātam atturoties. Pēc tam kad likumu būs parakstījis prezidents un tas stāsies spēkā, ASV pilsoņiem būs aizliegts adoptēt Krievijā bērnus.

Vispār jau adopcijas aizliegums nāca kā piedeva likumam, par kura mērķi tika pasludināta “Krievijas pilsoņu tiesību aizstāvība valstīs, kurās tās tiek pārkāptas”. Tā ir Krievijas, kā vēsta propaganda, “simetriska atbilde” uz ASV spēkā stājušos t.s. Magņitska aktu, kas vērsts pret aptuveni 60 tiem Krievijas valsts varas pārstāvjiem, kas vainojami cietuma slimnīcā mirušā nepatiesi apsūdzētā jurista Magņitska nāvē. Turpmāk viņi nevarēs saņemt iebraukšanas vīzas, saglabāt nekustamos īpašumus un banku kontus.

No brīža, kad “Magņitska lieta” aktualizējās, līdz brīdim, kad Baraks Obama parakstīja abu likumdevēju palātu akceptēto dokumentu, pagāja divarpus gadi. Krievijai “simetriskai atbildei” bija vajadzīgi daži mēneši.

Nav gan skaidrs, pēc kādiem kritērijiem – tiem tomēr jābūt precīzi formulētiem – veidos Krievijas nežēlastībā nonākušo citu valstu ierēdņu “melno sarakstu”.

Var formāli dot “simetrisku atbildi”, cits ir jautājums par tās efektivitāti. Nomirt Maskavu neredzējušam, protams, ir skumji, taču amerikāņu ierēdņiem nemēdz būt nekustamie īpašumi plašajās Krievzemes ārēs un konti Krievijas bankās. Turpretim Krievijas “politiskā elite” ir itin naska uz nekustamo īpašumu iegādi ārzemēs un kontu atvēršanu ar Krieviju nesaistītās ārzemju bankās. Īsteni “simetriska” atbilde nesanāk.

Tad arī nāca nelietīgā ideja “piekarināt” likumam speciāli ASV pilsoņiem paredzēto adopcijas aizliegumu. Vēl vajadzēs lauzt ar ASV noslēgto līgumu par adopciju, taču arī tas nav grūti padarāms darbiņš.

Bija pat iecere jauno likumu saukt par “Dimas Jakovļeva aktu”. Tā sauca pusotru gadu vecu zēnu, kura adoptētājam nepietika prāta apjēgt, ka nedrīkst mazu bērnu stundām ilgi atstāt saules pārkarsētas mašīna salonā. Zēns nomira, un tā ir traģēdija. 

Taču jātceras arī, ka no divdesmit gados Amerikā jaunu mājvietu radušajiem 60 tūkstošiem Krievijā dzimušo bērnu audžuvecāku vainas dēļ bojā gājuši deviņpadsmit. Pašā Krievijā tajā pašā laikposmā vardarbību izjutis pusotrs tūkstotis adoptēto bērnu.

Te pat nevar teikt mūsdienu Krieviju raksturojošos vārdus: “Iznāca kā vienmēr.” Iznāca daudz, daudz sliktāk. Vēloties pēc iespējas sāpīgāk ieriebt amerikāņiem, Domes deputāti par upurjēriem izvēlējās bērnus. Bērnus, kas dzīvo bērnunamos un sapņo par ģimeni un īstām mājām. Turklāt tieši amerikāņi ir tie, kas visvairāk adoptē bērnus, kuriem ir ar veselību saistītas problēmas.

Saistībā ar adopcijas aizliegumu bija individuāli piketi pie Domes ēkas. Pēc laikraksta “Novaja gazeta” iniciatīvas tika organizēta protesta vēstulu kampaņa. Dažās dienās savu sašutumu rakstiski pauda aptuveni simts tūkstoši cilvēku. Domes deputāti reaģēja prognozējami – atbildes saņemsiet pēc Jaunā gada.

Vēl jau Krievijā ir Konstitūcijas garants, kuram par jebkuru likumu sakāms galavārds. Tikai šajā gadījumā nav nekāda pamata šaubīties, ka šis galavāds būs “Valsts domes suverēnā lēmuma respektēšana”.