Infografika: Kur kalta Latvijas nauda?

 

Nauda atspoguļo visu civilizācijas attīstības gaitu un neapšaubāmi ir arī kultūras sastāvdaļa. Tā spēj daudz pastāstīt par valsti, kurā tā lietota.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dizaingrafiķis Gunārs Lūsis monētu veidolam izvēlējās latvisko dzīvesziņu apliecinošas vērtības – uz santīmu monētām etnogrāfiskās saulītes (cilvēka mūža rituma līdzgaitnieces) savienotas ar pieciem puslokiem (simbolizē darba cēlienu). Latviešu tautas eksistences pamatelementus simbolizē priedes stāds (meži), lasis (ūdeņi) un govs (zeme). Visu monētu aversā atveidots Latvijas valsts lielais vai mazais ģerbonis. Tādējādi lata naudas zīmēs attēlotas latviešu tautas tradicionālās vērtības, panākta vēstures un dabas zīmju sintēze.

Līgums par Latvijas monētu kalšanu ar Giesecke & Devrient GmbH tika parakstīts 1992. gada 14. janvārī (izpildītājs – Bayerisches Hauptmünzamt; Vācija). 1993. gada 25. martā jaunās viena lata monētas parādījās apgrozībā, tām sekoja pārējās monētas. Apgrozības monētu atkārtotās tirāžas kaltas dažādās kaltuvēs. Monētu izgatavošanas izmaksas lielā mērā atkarīgas no izejvielu cenas, piemēram, 2 latu bimetāla monētas izgatavošana 1999. gadā maksāja aptuveni 4 santīmus, bet 1 santīma monētas kalšana 2007. gadā 0,5 santīmus.

Kopš 2001. gada Latvijas Banka dažādo Latvijas naudas dizainu ar viena lata monētām, iekaļot tajās Latvijai raksturīgas zīmes, tēlus un notikumus. Šo monētu tirāža ir ierobežota (250 tūkst.-1 milj. eksemplāru) un netiek papildināta.

Latvijas Banka izlaiž arī jubilejas un piemiņas monētas. Pirmās jubilejas monētas tika izlaistas 1993. gada 10. novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas 75. gadadienu. Tagad to skaits jau tuvojas simtam, un daudzas no tām guvušas balvas starptautiskos konkursos un izstādēs.

Jubilejas un piemiņas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. To cena parasti krietni pārsniedz nominālvērtību, jo tajās tiek izmantots dārgmetāls, tām ir daudz augstāka kaluma kvalitāte, kā arī mazākas tirāžas nekā apgrozības monētām. Tas veido lielākas ražošanas izmaksas.

Izdevīgākos monētu kalšanas piedāvājumus Latvijas Banka izvēlas konkursā – noteicošā ir darba kvalitāte un piedāvājuma cena. Kā rāda kaltuvju skaits, kurās Latvijas monētas izgatavotas, konkurence starp kaltuvēm ir liela. Arī tikko notikušajā konkursā par iespējamo Latvijas eiro monētu kalšanu piedalījās piecas kaltuves.