Atgriešanos Latvijā atbalstīs astoņos rīcības virzienos

Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ik gadus uz mājām atsūta ap 350 miljoniem latu

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem, kas drīzumā tiks piedāvāti izskatīšanai valdībā, lai lemtu par nepieciešamo finansējumu, informē ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe. Plāna izstrādāts pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas.

„Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju,” teica Pavļuts ceturtdien. Viņš uzsvēra, ka valdībai ir jāstāsta par attīstību un darba iespējām Latvijā un jāpasniedz palīdzīga roka aizbraukušajiem tautiešiem jau tagad,” jo pēc dažiem gadiem, kad Latvijā veidosies reāls darbaspēka trūkums, var būt arī par vēlu”.

Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja Dace Akule teica, ka plāna mērķis ir uzbūvēt atbalsta sistēmu un pārbaudīt, kā tā strādā, „lai tad, kad arvien vairāk cilvēki atgriezīsies, mēs tam būtu gatavi”.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna priekšlikumu apspriešanā, kas notika no 31.oktobra līdz 19.novembrim portālā „Mūsuvalsts.lv”, tika saņemti vairāk nekā 60 priekšlikumi. Darba grupa piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai.

Paredzēts paplašināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, lai ilgstoši ārvalstīs dzīvojušam Latvijas valsts piederīgajam vai viņa ģimenes loceklim palīdzētu orientēties sadarbībā ar valsts iestādēm.

Nepieciešama efektīva divvirzienu komunikācija par darba tirgus iespējām Latvijā, par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie var uzrunāt potenciālos darba devējus.

Kā trešais virziens minēts augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste, ceturtais plāna virziens paredz latviešu valodas apmācības, piektais – sadarbību ar diasporu, veidojot un uzturot biznesa saiknes, sestais – sniegt atbalstu skolēniem, kas atgriežas Latvijā, un viņu vecākiem. Septītais virziens paredz valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām ierobežot iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem, bet pēdējais, astotais, virziens paredz paplašināt to personu loku, kuriem ir tiesības pretendēt uz repatrianta statusu.

Darba grupas, kurā bija piedalījās valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji, sagatavotais informatīvais ziņojums „Par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu” tiks iesniegts izskatīšanai valdībā nākamā gada sākumā.

Laikā no 2000. līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku. Samazinājumu galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo. Kopumā no Latvijas šajā laikā ir emigrējuši aptuveni 213 tūkstoši iedzīvotāju (t.sk. 192 tūkstoši – Latvijas valsts piederīgo). Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, ES veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā.

Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ik gadus uz mājām atsūta ap 350 miljoniem latu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Ekonomikas ministrijā.

Kā liecina Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārvalstīs 2011.gadā, Latvijas diasporas lielums pasaulē varētu būt 350 000-400 000 cilvēku.

Lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā – aptuveni 100 000 cilvēku, ASV pēc pēdējās tautas skaitīšanas – 96 000 iedzīvotāju sevi saista ar Latviju, starp kuriem apmēram 15 000 ir Latvijas pilsoņi, Kanādā – aptuveni 26 000, Īrijā – 25 000-30 000 cilvēku, Zviedrijā atkarībā no avotiem skaits svārstās starp 5000 un 30 000, Austrālijā – aptuveni 25 000, Krievijā – aptuveni 20 000, Brazīlijā – līdz 20 000, bet Vācijā vairāk nekā 20 000.

Jau ziņots, ka laika posmā Laikā no 2000.gada līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 300 000 cilvēku. Samazinājumu galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo.

Kopumā no Latvijas šajā laikā ir emigrējuši aptuveni 213 000 iedzīvotāju, tajā skaitā 192 000 – Latvijas valsts piederīgo. Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, Eiropas Savienības veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā.