Par 2012.gada trešā ceturkšņa IKP datiem
Lai arī tauta aptaujās it kā nepauž vispārēju sajūsmu par ekonomikas atkopšanos, par straujāk augošo nozari Latvijas ekonomikā kļuvusi māksla, izklaide un atpūta, kas 3.ceturksnī gada griezumā pieaugusi par 15,1%. Varbūt vainīgs klasisks latviešu niķis – teikt vienu, darīt citu.
Īpaši gribas pieminēt otrās vietas ieguvēju nozarēm izaugsmes sacensībā – informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Šī ir joma, kuras īpatsvars Latvijā ir līdz šim izteikti atpalicis no Igaunijas un saistīts ar t.s. intelektuālo pakalpojumu eksporta krietni mazāko apjomu. Aizvadītā gada laikā ir ļoti daudz un pamatoti runāts par rūpniecības lomu izaugsmē, taču liela nozīme būs arī tādām nozarēm kā informācijas pakalpojumi un komercpakalpojumi, kuru eksportā no ziemeļu kaimiņiem atpaliekam ļoti izteikti.
Komercpakalpojumi gada laikā auguši lēnāk, par 5,1%, bet arī tas ir cienījams temps un nākotnē gaidāma straujāka izaugsme, jo patlaban vērojama liela interese par dažādu zvanu un biznesa pakalpojumu centru pārcelšanu uz Latviju.
Pagaidām eksporta kāpumā galvenais nopelns ir apstrādes rūpniecībai, kas augusi par 7,2%, bet izaugsmē kopumā vislielākais ieguldījums bijis tirdzniecībai, kas auga par 7,1% un joprojām ir nedaudz lielāka.
Dažās nozarēs šoreiz bijuši pārsteidzoši liela lejupslīde. Lielākais kritums – par 7,1% – bijis veselībā un sociālajā aprūpē, ko var skaidrot gan ar naudas trūkumu dakteriem, gan bezdarba samazināšanos.
Apjomu sarukumu par 4,6% valsts pārvaldē drīzāk jātulko labvēlīgi – kā efektivitātes kāpumu. Ja finanšu pakalpojumu kopumā vājais sniegums arī pēc IKP izaugsmes atsākšanās ir loģisks, tad krituma padziļināšanās līdz -3,0% tieši tagad jau sāk izskatīties viegli pārsteidzoši, ievērojot jaunākās tendences nozarē. Kritumu par 2,2% enerģētikā un ieguves rūpniecībā acīmredzot radījuši laika apstākļi.
Aplūkojot IKP datus no izlietojuma puses, iepriecina eksporta kāpuma paātrināšanas līdz 7%. 4.ceturksnī tas gan atkal varētu nedaudz bremzēties un turpmāk aptuveni gadu privātais patēriņš drīzāk augs straujāk. Investori acīm redzami piebremzē, lai atjaunotu finansiālos muskuļus pēc līdzšinējā apbrīnojami straujā izrāviena un arī bažījoties par pasaules ekonomikas tendencēm. Krājumu apjoms krasi samazinājies, tā savukārt ir laba ziņa turpmākajiem periodiem.
Aplūkojot IKP no ienākumu puses, jāatzīmē, ka turpinājies kristies darbinieku atalgojuma īpatsvars un tas jau noslīdējis līdz 39,3% no 41,3% pirms gada. Tas piešķir kontekstu biežajām ziņām par augošo darbinieku trūkumu.
Acīmredzot darba devēju pozīcijas tirgū tomēr joprojām ir ļoti stipras un daudzos gadījumos darbinieku trūkums saistāms ar neadekvāti zemu piedāvāto atalgojumu. Nākotnē tam būs jākāpj un uzņēmumi to varēs atļauties, jo IKP dati liecina, ka viņu rentabilitāte kopumā patlaban strauji kāpj.
Rezumējot teikto, 3.ceturksnī un visā 2012.gadā kopumā makroekonomisko ziņu plūsmā tikpat kā nav bijis nepatīkamu pārsteigumu. Gandrīz visi svarīgākie rādītāji – vispirms jau IKP pieaugums, arī nodarbinātība, inflācija, ražošanas apjomi, eksports – atbilduši gaidītajiem vai bijuši labāki. Nedaudz no gaidītā atpalicis darba algu kāpums. Tas saistāms gan ar iepriekš teikto, gan ar straujo nodarbinātības kāpumu – darbu nesen sākušajiem algas mēdz būt zemākas un tas velk uz leju vidējos rādītājus.
Valsts iedzīvotāji gūst labumu no ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Ir lasīti apgalvojumi, ka pirktspēja uzlabojusies tikai aptuveni desmitajai daļai iedzīvotāju. Taču gandrīz šādu īpatsvaru vien veido tikai darbavietas ieguvušie vai atguvušie cilvēki un viņu ģimenes locekļi. Tiem vēl jāpieskaita darbinieki, kas jau ir saņēmuši būtiskus algu pielikumus, un apgrozījumu strauji palielinājušo uzņēmumu, tai skaitā zemnieku saimniecību īpašnieki un pašnodarbinātie, kas arī ir ļoti liels skaits. Precīzus datus par to nevar iegūt un katrs var citādi saprast vārdu salikumu „būtisks ienākumu pieaugums”. Taču, ja man intuitīvi ir jānovērtē īpatsvars, es teiktu – apmēram viena trešdaļa.
Gada 3.cetursknī reālais IKP sezonāli izlīdzinātajos datos atbilda 2006.gada sākuma līmenim, taču jāatzīmē, ka uz vienu iedzīvotāju tas jau pārsniedzis pirmskrīzes augstākā punkta – 2007.gada – attiecīgo ceturksni. IKP uz vieno nodarbināto šo slieksni pārkāpa jau pērn.
Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts
Komentāri (39)
Sandris Maziks 09.12.2012. 22.57
Zatleristi starp dzirnakmeņiem. No vienas puses it kā vajadzētu demonstrēt Eiropisku pieeju jautājumiem, no otras, sabiedrotie veido Lata atbalsta grupu. Kā lai neatbalsta patriotus?
0
Janka, Janic 08.12.2012. 09.18
vajadzeeja veel izpeetiit cik proporcionaali kriitoties veseliibas un sociaalaaapruupes nozareem , ir kaapums apbediišanas biznesaa???
0
oktaavs 08.12.2012. 11.25
Axis
Kapēc lai mehānisms iestrēgtu, ja to uzmana un uzpasē ?
Kapēc mēs nevaram ievērot Māstrihtas kritērijus un bezdeficīta budžetu bez iestāšānās neprognozējamajā eirozonā, vai vismaz pagaidīt pāris gadus, kas tur beidzot notiks ar visām Grieķijām ?
6
+3
-9
Atbildēt
+1
-4
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+7
-3
Atbildēt
+8
-4
Atbildēt
@efeja60 > oktaavs 08.12.2012. 19.01
Pēc eurostat datiem Igaunijā cenas pārtikai cēlas par aptuveni 15% gada laikā pēc eur ieviešanas. Sitiens pa nabagu makiem. Bagātajiem pofig.
0
Signija Aizpuriete > oktaavs 08.12.2012. 13.18
——–roberts_j Pagaidot pāris gadus, tur neviens vairs mūs neņems,(..) mēs esam par mazu, lai atļautos. ===========================================
– ‘Mēs’, ‘mums’ – skat’, kādu meldiņu sākuši dziedāt slavenā Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gg. rakstītāji-? Vēl nesen visi kopā taurēja par ‘varenību’ un ‘diženumu’, a tagad aste kājstarpē- ?
http://www.youtube.com/watch?v=pWyST4SXz8w
Par Divdesmitgades politiķi veiktajā aptaujā atzīta eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, informēja Latvijas Universitātes Preses centrā.
0
Signija Aizpuriete > oktaavs 09.12.2012. 00.43
—–Bet Kāpēc gan es neredzu igauņus iepērkamies Latvijas lielveikalos….
==============================================================================
Nepērc svešu – ņem piemēru no igauņiem!
http://www.youtube.com/watch?v=-vFo4pq4HFs
0
austrisv > oktaavs 08.12.2012. 22.04
Kāpēc gan es neredzu igauņus iepērkamies Latvijas lielveikalos, ja jau tās pārtikas cenas igauņiem tā cēlušās.
Bez tam, esmu bijusi Igaunijā pirms Eur ieviešanas un mani pārsteidza igauņu augstākās cenas gan pārtikai, gan drēbēm! Pirms EUr ieviešanas igauņi bija vairāk Latvijas veikalos nekā tagad!
0
grislits > oktaavs 08.12.2012. 12.34
Pagaidot pāris gadus, tur neviens vairs mūs neņems, jo dēļ mētāšanās uzskatios nopietni vairs neuztvers. Polija un Čehija ir daudz lielākas ekonomikas, var atļauties spēlēties, mēs esam par mazu, lai atļautos. Tāpat viegli ir teikt tiem visiem uzgaidītājiem, ja viņu ekonomikas nemaz neatbilst kritērijiem un 14. gadā viņus neviens nemaz neņemtu eirozonā.
Lielākos plusus varam iegūt iestājoties tagad. Nekas slikts arī nenotiks, ja eiro sabruks, atgriezīsimies pie lata. Bet ticēs mums daudz vairāk. Savukārt neviens īpaši neticēs tādam, kas visu laiku mētājas ar vārdiem – te gribu stāties, te pagaidīšu, varbūt nemaz negribu u.t.t.
Un tas viss pret-eiro murgs ir tīri emocionāls. Nez kādēļ, kā tik kaut kādas problēmas ekonomikā, tā visi jož mainīt savus latus pret to pašu eiro vai dolāru.
0
austrisv > oktaavs 08.12.2012. 13.24
Mēs nevaram vilcināties , un kas zin vai varēsim noturēt inflāciju. Ne jau par velti valdība cenšas 2014. gadā, jo kritēriji var strauji mainīties. Kas tad mums par sliktumu, ja kopējā fondā jāiemaksā kāda tur 24 milj summa. Cik mēs tagad nemaksājam par valūtas maiņu privātajām bankām un kantorīšiem, jo no eiropas taču arī ienāk ES finasējums Eur nevis Ls, par eksportu vispār nerunāsim.
Par cenu celšanu arī domāju, ka tas ir bubulis ar kuru baidīt lētticīgos cilvēkus, jo, ja pacels cenas, tad iepirksimies taču citur, kaut vai internetveikalos vai ārzemēs. Tā kā esam jau piesaistīti Eur, tad mums nebūtu jābaidās!
0