Premjers plāno Ķīlim uzdot nekavējoties pabeigt iesāktos darbus
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzskata, ka pie pašreizējo procesu kavēšanās augstākās izglītības un zinātnes nozarē vainojams ir izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Pēc tikšanās ar Latvijas Rektoru padomes (LRP) pārstāvjiem Dombrovskis otrdien atzina, ka viņam nav saprotama ministra kavēšanās ar svarīgu procesu virzību, piemēram, augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi – lai gan komisijas pārstāvji ir nosaukti, ministrs joprojām kavējas ar komisijas sastāva apstiprināšanu, ziņo LETA.
“Mēs atceramies, ka pirms mēneša bija ļoti vētrainas diskusijas par studiju virzienu akreditācijas noteikumiem. Ir jāizveido akreditācijas komisijas, kam ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas. Visu pušu pārstāvji savus pārstāvjus ir izvirzījuši. Ministrs kaut kādu iemeslu dēļ vēl aizvien nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidošanu. Kavēšanās, es tiešām gribētu teikt, ka ir ministra vaina, jo kas cits kavē izveidot šo akreditēšanas komisiju,” klāstīja valdības vadītājs.
Viņš piebilda, ka ir ļoti liels darba apjoms, kas nevirzās uz priekšu, un tas var radīt nopietnas problēmas, piemēram, ja akreditācija nebūs izieta. Tāpat viņš ir neapmierināts, ka publiskajā telpā vairāk esot skaļu izteikumu, bet neesot reālas darbības. “Nenotiek ne dialogs ar nozari, ne arī ar koalīciju,” neapmierinātību pauda valdības vadītājs.
Premjers plāno Ķīlim uzdot nekavējoties pabeigt iesāktos darbus, kur katram no tiem ir noteikts konkrēts izpildes termiņš. Vaicāts, vai varētu atgriezties pie jautājuma par ministra piemērotību amatam, Dombrovskis norādīja, ka tālākais ir atkarīgas no tā, kā Ķīlis pildīs uzdotos uzdevumus. “Jautājums ir par konkrētiem darba rezultātiem, vai ir konkrēta praktiska darbība,” viņš teica.
Ņemot vērā, ka ministrs bieži slimo, premjers pauda cerību, ka Ķīlis tomēr sasparosies.
Savukārt Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra pastāstīja, ka padome ir sagatavojusi augstākās izglītības nacionālās attīstības projektu, kur aprakstīti augstskolu pārvaldes jautājumi, augstskolu tipoloģija un finansējuma jautājumi. Šis dokuments ir nosūtīts arī Izglītības un zinātnes ministrijai, taču atbilde nav sekojusi. “Ar mūsu sociālajiem partneriem notiek apspriedes, bet Izglītības un zinātnes ministrija nav izrādījusi ne mazāko interesi. Dokuments ir nosūtīts, bet nav atbildes reakcijas, viss iekrīt kā akā. Šādos apstākļos ir ļoti grūti uzturēt konstruktīvu dialogu,” teica Vētra.
Tāpat ministrija neiesaistoties diskusijā pat par jaunā augstākās izglītības un zinātnes likuma koncepciju, kam jābūt gatavam jau līdz nākamā gada pavasarim. Vētra arī kritizēja ministra “pašdarbību saistībā ar budžeta vietu sadalījumu augstskolā”. Viņaprāt, joprojām ir jāpastāv valsts pasūtījumam šajā jautājumā, nevis, kā ministrs iecerējis, ka notiks sarunas ar augstskolām, kuras pašas dalīs finansējumu. “Tas izklausās kā tāds diezgan anarhistisks piegājiens, un tas noteikti nebūtu tālāk attīstāms,” uzsvēra Vētra.
Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis atzina – lai gan daudz pārmetumu ir ministram, arī Rektoru padomes darbībā ir savi trūkumi, uz ko norādījis arī premjers. Padome šos trūkumus novērsīs.
Ķīlis premjera pārmetumus uzlūko kā labu zīmi
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis otrdien Dombrovska izteiktos pārmetumus par procesu kavēšanu augstākajā izglītībā, no vienas puses, uzlūko kā labu zīmi un mandātu beidzot bez kavēšanās turpināt iesāktās reformas.
Tajā pašā laikā ministrs uzskata, ka, izsakot šādus pārmetumus, Dombrovskis, visticamāk, ir maldināts no Augstākās izglītības padomes (AIP) puses vai arī pakļāvies tās spiedienam, jo šķiet savādi, ka premjers uzklausa nevis nozares ministra viedokli, bet AIP, par kuru ir aizdomas miljonu vērta projekta nekvalitatīvā vadībā un izvērtējuma datu falsificēšanā, aģentūru LETA informēja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.
Ķīlis vērš uzmanību uz to, ka līdz šim tieši Dombrovskis un partija “Vienotība”, nespējot izturēt sektora spiedienu, kavēja un vilcināja gan akreditācijas noteikumu pieņemšanu, gan arī neļāva virzīt Saeimā konkrēti izstrādātus likumu grozījumus, kas pieļautu plašāku Eiropas Savienības valodu lietojumu Latvijas valsts augstskolu studiju programmās, kā arī augstskolu pārvaldības maiņu.
Tieši premjers pirms ikvienas rīcības un lēmuma pieņemšanas ir uzstājis uz diskusiju, kurā vienošanās pēc būtības nav iespējama, jo pastāv milzīga sektora pretestība un lobijs. Bezjēdzīgu diskusiju ceļā tiek acīmredzami vājinātas darāmās lietas, un pastāv risks, ka reformu rezultāts būs vājš un nebūtisks, norādīja ministrs.
Reformu partijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers uzskata, ka Dombrovska izteikumi par izglītības un zinātnes ministru Ķīli liecina par premjera ieinteresētību augstākās izglītības reformās un arī kritika esot uzskatāma par zināma atbalsta paušanu.
Tikmēr, reaģējot uz izglītības un zinātnes ministra plāniem lūgt Saeimu neapstiprināt amatos esošos Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LRTK) pieprasījusi ministram nekavējoties skaidrot viņa nostāju.
LRTK pārstāve Lita Kokale informēja, ka vēstulē ministram lūgts izskaidrot, kādi būtiski šķēršļi, pēc ministra domām, kavē LRTK atkārtoti izvirzītās kandidatūras AIP padomes sastāvam apstiprināt Saeimā.
“LTRK padome šā gada 7.septembra sēdē vienbalsīgi deleģēja Aigaru Rostovski uz otro termiņu pēc kārtas pārstāvēt uzņēmējus Augstākās izglītības padomē, ne mirkli nešauboties par kandidāta kompetenci, reputāciju un atbilstību šim amatam,” norāda LRTK priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš ir neizpratnē, kāpēc ministrs izsaka mājienus par būtiskiem šķēršļiem atkārtoti virzīt piecu kandidatūru apstiprināšanu, neatklājot argumentus.
Vēstuli LRTK ministram nosūtījusi jau 30.novembrī, kā arī tā nosūtīta Saeimai.
Izglītības un zinātnes ministrija grasās Saeimā iesniegt iebildumus pret vairāku AIP locekļu kandidātu atkārtotu apstiprināšanu. Ministrijas iesniegumā ir teikts, ka, “neskatoties uz to, ka normatīvajā regulējumā nav paredzētas izglītības un zinātnes ministra tiesības iesniegt motivētus iebildumus par padomes locekļu kandidatūrām, taču izglītības un zinātnes ministra ieskatā pastāv būtiski šķēršļi atkārtoti izvirzīto kandidātu apstiprināšanai”.
Patlaban vēstules ar argumentiem, kāpēc šie locekļi nebūtu vēlreiz apstiprināmi, vēl nav, taču ministrija šīs nedēļas laikā to sagatavošot.
Komentāri (82)
alexander 04.12.2012. 11.27
Šķiet, premjers zaudē izslavēto savaldību. Pieprasījums striktos termiņos sakārtot situāciju augstākās izglītības nozarē, kurā līdz šim neviens ministrs – arī no premjera partijas – neko nav mēģinājis sakārtot atbilstoši ilgtermiņa valsts attīstībai un pieprasījumā balstītam valsts budžeta līdzekļu izlietojumam, nozīmē neņemt vērā apstākļus, kuros šis uzdevums jāveic. Gan nevēlēšanās atteikties no viegli pieejamiem budžeta līdzekļiem nekvalitatīvu programmu uzturēšanai, gan nevēlēšanās uzņemties atbildību par studiju izvēli rada sakāpinātu emocionālo fonu un skaļus protestus. Tas traucē racionālam dialogam, bet dialogs kā tāds tomēr notiek un ir nekorekti pārmest Ķīlim dialoga neesamību. Varbūt premjeram ir vērts tikties un uzklausīt tos augstskolu, studentu un sabiedrības pāstāvjus, kuri atbalsta Ķīļa uzsāktās reformas?
10
aldis_grunde > alexander 04.12.2012. 11.52
Tiek prasīts izdarīt to, kas ir paredzēts likumā un kas ministram ir jādara. Nevar ministrs tikai kaut kādas vīzijas bārstīt, bet tiešos darbus neveikt.
Un pat slavenās Ķīļa reformas vēl aizvien ir tikai daži videorullīši…
0
ligakalnina > alexander 05.12.2012. 06.54
Ar medicīnu mums ir vēl sliktāk, kā ar izglītību, vismaz tiem, kam nav naudas, ja kāds saskaries ar nopietnu slimību, tad to zina, ja tikai viņam nav sevišķi paveicies.
0
Sandris Maziks > alexander 04.12.2012. 22.11
LoveLove
“Šķiet, premjers zaudē izslavēto savaldību.”
Visam ir savas robezas, cits premjers Dombrovska vietā, varbūt, pat fiziskās ietekmes līdzekļus pielietotu, lai apvaldītu Runaway Trane.
0
efeja60 > alexander 04.12.2012. 21.15
Par obligāto veselības apdrošināšanu? Tāda plāna nav, pat Circenei. Tā vietā ir kaut kāds hibrīds – frankenšteins, kad slimnīcā pirms apendicīta operēšanas, ārsts pārbauda, vai slimnieks ir maksājis IIN minimālajā apmērā. Un tas ir pilnīgs sviests, salīdzinot ar Ķīla idejām, vīzijām un diskusijām. Būtu jel ieviesuši Igaunijas sistēmu. Bet to nevar, jo sociālā nodokļa nauda jau ir apsolīta bankām, 2.līmeņa iemaksai, bet igauņiem 13% no sociālā nodokļa aiziet OBLIGĀTAJAI veselības apdrošināšanai. Jenoti citu acī skabargu redz, savā baļķi neredz.
0
lindapastare > alexander 04.12.2012. 21.01
Bet – tas taču arī ir no konteksta izrauts. Kur tur visas veselības sistēmas pārmaiņu plāns? Tā jau tikai viena maza daļa – obligātā veselības apdrošināšana. Kur ir PLĀNS?!? :)
Vai neredzi līdzību ar AI plāniem? Tur arī ir vairākas daļas, bet nez kādēļ visi grib redzēt kaut kādu lielo ūber plānu, no A-Z, bezmaz no pirmā bērnudārza līdz augstskolai un mūžizglītībai vienuviet. Nevienā nozarē šādus plānus neražo.
0
aldis_grunde > alexander 04.12.2012. 23.54
Nu Veselības ministrijā jau arī nav nekāda plāna – tas taisnība, bet tikai tur ministre nesaka, ka viss ir slikti, visu tūlīt reformēsim… (Visu laiku esmu teicis, ka IIN nomaksas kontroles uzlikšana ārstiem ir pilnīgi ačgārna ideja – kāpēc gan viņiem jāpilda VID funkcijas?)
Kas attiecas uz Izglītības ministriju un īpaši augstāko izglītību, tad es piekrītu, ka līmenis ir zems, bet nav nekādas pārliecības, ka Ķīļa reformas stāvokli uzlabos, nevis vēl vairāk sačakarēs. Ar plānu (dokumentu) es saprotu tieši šo konkrēto pasākumu sarakstu, kur dots pamatojums kā tas situāciju uzlabos, kā arī tas, kādi resursi tam vajadzīgi, kādi ir termiņi. Līdz šim ir bijušas esošās sistēma kritizēšana, kaut kādas gaisā pasviestas idejas, bet nevis kaut kas konstruktīvs, no dažādiem aspektiem izdiskutēts, kas rastu pārliecību, ka pasākumi dos rezultātus.
0
austrisv > alexander 04.12.2012. 16.45
Es esmu dzirdējusi Veselības nozares reformu plānu apspriešanu. Piemēram par obligāto veselības apdrošināšanu, un ne tikai vienu reizi vien. Pie tam gan radio, gan TV pavisam nesen!
0
austrisv > alexander 04.12.2012. 14.43
Kurš redzējis vai dzirdējis konkrētu plānu masu mēdijos apspriežot?
0
Una Grinberga > alexander 04.12.2012. 17.32
@Bet
Cik daudz no tā plāna ir ieviests? Cik daudz ir ieviests no ģimenes politikas plāna? Vai ir pilnībā ieviesta slimnīcu reforma? Plāni jau ir, bet kā vajag ieviest, tā nav naudas vai cilvēkresursu!
0
lindapastare > alexander 04.12.2012. 15.41
Kurš ir redzējis jebkuras ministrijas jebkad esošu plānu publiski medijos apspriestu?
0
putekliic 04.12.2012. 13.46
Un atkal jau stāsts nav par lietas būtību – tās ir kārtējās starppartiju politsikās klopes – nekas vairāk! Tā vietā, lai valdības vadītājs kaut ar pušplēstu vārdu būtu palīdzējis savam ministram izsist cauri tik nepieciešamās reformas, viņš to publiski nopeļ. Tie, kuri šim apgalvojumam nepiekrīt, lai kaut uz mirkli pamēģina iedmāties, ka Dombrovskis šādā veidā sabruc augumā kādam no Vienotības ministriem. Es neko tādu iedomāties nespēju. Izglītības reforma kavējas ne dēļ tā, ka Ķīlis slikti strādā, bet gan tāpēc, ka Ķīlim tik ļoti pietrūkst valdības vadītāja politiska atbalsta.
2
austrisv > putekliic 04.12.2012. 14.49
Kas tad būtu jāizsit cauri? Vai esi redzējis vai dzirdējis kas konkrēti tiks darīts! Bet uz papīra, lai var konkretizēt, nevis viena tante teica!
0
ineta_rr > putekliic 04.12.2012. 15.20
Un ko viņam darīt, kad ir klaji skaidrs, ka ne tikai rektori, bet pat studentu “pārstāvji” visos iespējamajos veidos sabotē reformas?
0
Janis 04.12.2012. 11.05
Te arī redzam kāda “stringro mugurkaulu”..
Ķīlis kavē, jo viņš pats sev prasa demisiju, pats iet gājienos, pats vilto rezultātus, pats visādi radoši izpaužas medijos un pats iet pie premjera ar lūgumu sevi novākt no ceļa..
“Nenotiek ne dialogs ar nozari, ne arī ar koalīciju,”, jo Ķīlis septembrī nebija katrā frakcijā un neskaidroja visu pa punktiem..
6
+1
-3
Atbildēt
+9
-11
Atbildēt
+10
-10
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
+12
-10
Atbildēt
+13
-11
Atbildēt
@ligakalnina > Janis 05.12.2012. 06.51
Nu un ar ko tādu viņš ir saslimis, tam ir kāda nozīme, nesapratu?
ķīlis nav ideāls, un plāns arī nav ideāls, kā nemēdz būt nekas, bet, Dombrovskis, šinī gadījumā, izskatās daudz sliktāk, nevajag jau no viņa arī taisīt kādu dievu, ikonu, vai misteru vienīgo nekļūdīgo, kuram vienmēr un visur taisnība, kuru neviens nevar ietekmēt, un kuram nav savas intereses, enģeļi dabā nepastāv.
0
aldis_grunde > Janis 04.12.2012. 11.07
“Tāpat viņš ir neapmierināts, ka publiskajā telpā vairāk ir skaļu izteikumu, bet nav reālas darbības.”
Un vai tad tā nav?
0
ligakalnina > Janis 04.12.2012. 20.15
Bet – ir Ķīlim gan plāns, ko apstiprināja valdība, gan viss pārējais, un, galvenais, vēlme kaut ko mainīt un uzlabot tai smakojošā purvā, ko mums sauc par “AI biznesu”, un kur vienkārši tiek notrallināta valsts nauda dažu “biznesmeņu” ērtībām, kāda “vienošanās” var būt starp cilvēkiem, kas tik ļoti ērti iekārtojušies, un nekad negribēs no tā atteikties, un cilvēku, kurš grib šo leiputriju un pārtraukt?
Dombrovskis, šinī gadījumā, vienkārši melo, vai arī absolūti neorientējas situācijā, vai arī nav V nekāda vēlme neko reformēt un uzlabot, toties ir vēlme nezaudēt šo “biznesmeņu” un tā bara, kas sevi sauc par studentiem, atbalstu ( grūti nosaukt par domājošiem studentiem tos, kuriem “vadonis” ir Ratnieks no NA), un, pēc iespējas, “gremdēt” visus RP ministrus.
Nez kapēc viņš absolūti “nedzird” otras daļas studentu un Ķīļa atbalstītāju viedokli?
Premjerministrs, kurš tā publiski “uzmet” savu koalīcijas valdības ministru, izskatās vienkārši nožēlojami, ja viņam bija kas sakāms, tas bija jādara daudz savādāk, tāpēc tas ir pārdomāts demonstratīvs politisks solis un attieksmes izrādīšana pret RP un Ķīļa reformām, nevis muļķība vai nezināšana.
Mums tiek neviennozīmīgi vērtēti gan Viņķele, gan Circene, un reformas ves. aprūpē, tu dzirdēji no D kādu kritiku?
Toties pret to, ko dara Ķīlis vai Sprūdžs – izteikti negatīva nostāja, pie kam publiska.
V kļuvusi par kārtējo partiju, kurai savas politiskās intereses un dažu biedru personīgās intereses ir daudz svarīgākas par valsts interesēm, un kura nespēj vai nevēlās veikt pat valstij vitāli nepieciešamas reformas, ja tikai tas var tai vai kādam tās biedram, kas lobē pavisam citas intereses, kaut vai kādā veidā kaitēt, tagad tas ir skaidrs, un pēc Āboltiņas pārvēlēšanas ne tas vien būs, droši.
0
garausiitis > Janis 04.12.2012. 21.33
dzeris – vienkārši ieteikums – pajautā j_zālītim ar ko patreiz ir saslimis Ķīlis , viņam vajadzētu zināt , jo izskatās viņš tuvu stāvošs tām aprindām. Tad varbūt taps arī skaidrāks Ķīļa reformu plāns un tas kapēc daudzi tajā nesaskata nekādu plānu :)
0
Janis > Janis 04.12.2012. 11.11
Skaļos izteikumus jau neveic Ķīlis.
Kādas 3/4 no izteikumiem nāk no viņa pretiniekiem, Ķīlis tikai pa retam “atšaudās”.
Tikmēr IZM fonā strādā, lūk daži darbi: http://reformupartija.lv/darbi/izglitibas-ministrija/
Bet Dombrovskis rāda, ka neiedziļinās un/vai lobē, jo minētā “kavēšana” nenotiek – akreditācijas gala termiņš pašreiz gaidošajām programmām ir 1. marts, kas ir pilnīgi reāls termiņš.
0
austrisv > Janis 04.12.2012. 14.39
Bet, vai Ķīlim ir konkrēts reformu plāns, un pasākumi kā šis reforma sveikt?
Nē nav viņam nekā konkrēta, vien paziņojumi, tā sakot, kā jau iepriekš rakstīju pabaksta ar koku skudru pūzni, un tiklīdz šis satrakojas, tā Ķīlis ar visu koku pazūd krūmos! Kas tālāk ….? Čiks!
0