Partiju priekšvēlēšanu izdevumus samazinās uz pusi

Saeima nosaka politiskās reklāmas aizliegumu televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām

Uz pusi samazināt politisko organizāciju priekšvēlēšanu izdevumus paredz ceturtdien Saeimā trešajā un galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Televīzijās 30 dienas pirms vēlēšanām būs aizliegtas politiskās reklāmas, paredz pieņemtais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums.

Savukārt partija “Vienotība” uzsver, ka jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās spēkā būs likumā ietvertā norma 30 dienas pirms vēlēšanām aizliegt priekšvēlēšanu reklāmas televīzijā. Tā vietā jaunais likums paredz nacionālo pasūtījumu priekšvēlēšanu debatēm. Turpmāk partijām par vēlētāju balsīm būs jāsacenšas savstarpējās argumentētās diskusijās, nevis reklāmās.

„Apmaksāta politiskā reklāma ir balstīta uz emocionāla iespaida radīšanu, kam maz sakara ar konkrētā politiskā spēka programmu, tā izvirzītajiem kandidātiem un to zināšanām. Tas ir dārgs priekšvēlēšanu saziņas veids, kas prasa lielus finanšu līdzekļus. Līdz ar jaunajiem nosacījumiem priekšvēlēšanu aģitācijā Latvija līdzīgi Zviedrijai, Norvēģijai, Šveicei, Vācijai un Lielbritānijai, ir atzinusi, ka politiskās TV reklāmas pēc būtības nav piemērotas, lai saturīgi runātu par politiku,” pauž “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāte Lolita Čigāne. Tāpat jaunais likums atvieglo noteikumus politiķu tiešai saziņai ar vēlētājiem, kā arī pirmo reizi regulē un aizliedz administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā.

Turpmāk partijas Saeimas un pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēs iztērēt summu, kas uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficentu 0,0004 līdzšinējā koeficenta 0,0008 vietā. Saeimas ārkārtas vēlēšanās koeficents samazināts no 0,0004 līdz 0,0003, ziņo LETA.

Pagājušā gada jūnijā, tuvojoties ārkārtas vēlēšanām, parlaments jau šo likumu grozīja, divas reizes samazinot priekšvēlēšanu “tēriņu griestus” Saeimas ārkārtas vēlēšanām, bet parastajām vēlēšanām paredzamais izdevumu apmērs toreiz netika mainīts. Tādējādi 11.Saeimas vēlēšanām tēriņu griesti bija 282 559 lati, nevis 565 119 lati, ko likums atļāva līdz 2011.gada jūnija vidum.

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu šogad, tad saskaņā ar vēl spēkā esošo redakciju partiju izdevumu “griesti” būtu 549 587 lati, ja partija vai to apvienība iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos. Turpretim, ja limita aprēķināšanas formulā koeficentu samazina uz pusi, tad šis maksimālais apmērs būtu 274 793 lati, ja partija vai to apvienība iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos, skaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Katru gadu šie izdevuma apmēri ir mainīgi.

Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā kārtējās Saeimas vēlēšanās partijas aģitācijai varētu tērēt aptuveni uz pusi mazāk nekā 10.Saeimas vēlēšanās un gandrīz tikpat, cik 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Savukārt, ja Saeima tiktu atlaista un notiktu ārkārtas vēlēšanas, tad pieļaujamie “tēriņu griesti” būtu par ceturto daļu mazāki nekā pērn notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās.

Pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka vienlaikus politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedra naudas iemaksu un biedra dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā.

Tāds pats regulējums attieksies arī uz fiziskām personām – no 2013.gada 1.janvāra vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā persona varēs veikt dāvinājumu vai ziedojumu par summu, kas nepārsniegs 50 minimālo mēnešalgu apmēru līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā.

Dāvinājums partijai tiks uzskatīts par pieņemtu, ja partija 60 dienu laikā pēc dāvinājuma saņemšanas to nebūs atdevusi atpakaļ dāvinātājam. Iepriekš partijām lēmums par dāvinājuma vai ziedojuma pieņemšanu bija jāpieņem 30 dienu laikā.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā, ka no 2012.gada 1.janvāra partijām ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī to, ka nepieciešams mazināt privātu finanšu līdzekļu ietekmi uz partiju darbību.

Grozījumi arī precizē kārtību, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasa informāciju par fiziskās personas-dāvinātāja ienākumu likumību, tostarp paredzot iespēju personai lūgt pagarināt šādas informācijas sniegšanas termiņu, ja pastāv objektīvi iemesli.

Ja dāvinājums, iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda neatbildīs likumā noteiktajām prasībām, tad finanšu līdzekļi būs jāieskaita valsts budžetā vai manta jānodod valsts īpašumā.

Lai pilnveidotu regulējumu partiju finansēšanai no valsts budžeta, grozījumi nosaka, ka budžeta finansējumu varēs saņemt arī partija, kas izveidojusies pēc Saeimas vēlēšanām, apvienojoties divām vai vairākām partijām, kas iepriekš saņēmušas valsts finansējumu.