Jaunākais piedāvājums ES daudzgadu budžetam varētu apmierināt Latvijas lauksaimniekus
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi izteikuši šaubas par iespēju panākt vienošanos bloka ilgtermiņa budžeta jautājumā, lai gan sarunas paredzēts piektdien turpināt, ziņo LETA/AFP.
Tomēr Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidenta Hermana van Rompeja jaunākais piedāvājums nākamajam bloka septiņu gadu budžetam par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem varētu apmierināt Latvijas lauksaimnieku intereses.
Nepilnu pusotru stundu pēc galotņu sanāksmes sākuma ceturtdienas vakarā sarunas tika pārtrauktas līdz nākamās dienas pusdienlaikam, lai dotu iespēju dalībvalstīm izvērtēt jauno piedāvājumu ES budžetam laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam, kuru iesniedzis Eiropadomes prezidents Hermans Van Rompejs. Paredzēts, ka sarunas tiks atsāktas piektdien plkst. 13 pēc Latvijas laika.
Taču Lielbritānija joprojām draud izmantot savas veto tiesības, un nav atrisinātas arī domstarpības starp pārējām bagātajām ES dalībvalstīm un relatīvi nabadzīgākajām Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm.
Vācijas kanclere Angela Merkele jau brīdinājusi, ka uz vienošanos, iespējams, nāksies gaidīt līdz nākamajam samitam. “Domāju, ka mēs nedaudz virzāmies uz priekšu, taču šaubos, ka mēs panāksim vienošanos,” pametot pirmo sarunu raundu, atzina Merkele.
Arī Francijas prezidents Fransuā Olands brīdinājis, ka sarunu neveiksme šķiet arvien ticamāka, norādot, ka patlaban “tas visiem prātā”.
Tikmēr Latvijas Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA sacīja, ka līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem tiek piedāvāts sasniegt 196 eiro (138 latu) lielu platību maksājumu par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Tas atbilst nākamajai valstij ar zemāko tiešmaksājumu līmeni – Rumānijai.
Savukārt kohēzijas maksājumu griesti Latvijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas nesaskan ar mūsu valsts interesēm. Latvijas mērķis laikposmā no 2014. līdz 2020.gadam ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu). Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) norāda, ka šādu piedāvājumu nevar uzskatīt par Latvijas uzvaru, taču ES dalībvalstis noskaņotas konstruktīvi un ir ceļā uz vienošanās panākšanu.
Komentāri (32)