Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzīst Seima vēlēšanas par likumīgām

Konstitucionālā tiesa asi kritizējusi arī CVK, ka tā nav izvērtējusi, cik godīgi kandidāti ieguvuši reitinga punktus, un nav ņēmusi vērā informāciju par masveida balsu pirkšanu ieslodzījuma vietās

Lietuvas Seima vēlēšanas, neraugoties uz pieļautajiem pārkāpumiem, noritējušas likumīgi – šādu atzinumu sestdien paziņojusi Konstitucionālā tiesa, kas šonedēļ pēc prezidentes Daļas Grībauskaites un pašreizējā sastāva parlamenta pieprasījuma izvērtēja vēlēšanu norisi.

Tas nozīmē, ka jaunais Seims nākamnedēļ varēs sākt darbu, vēsta portāls “Lrytas.lt”.

Vienlaikus Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka trīs Darba partijas kandidāti savas partijas sarakstā iekļuvuši, nelikumīgi iegūstot reitinga balsis. Par nelikumīgiem atzīti arī rezultāti Biržu-Kupišķu vēlēšanu vienmandāta apgabalā, kur ievēlēts sociāldemokrātu kandidāts, vēsta LETA/ELTA.

Tie kandidāti, kuru ievēlēšanā pieļauti rupji pārkāpumi, nav tiesīgi saņemt deputāta mandātu, tomēr galīgais mandātu sadalījums jaunajā parlamentā nemainās, paziņojis Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Romualds Urbaitis. Viens no šiem kandidātiem, Viļņas vicemērs Jons Pinskus, mandātu nolicis jau iepriekš.

Urbaitis atzinis, ka vēlēšanu sakarā runāts par prāvu pārkāpumu skaitu, tomēr trūkst datu, lai noteiktu visus likumpārkāpumus.

Galīgais lēmums par šiem Konstitucionālās tiesas atzinumiem būs jāpieņem pašreizējā sasaukuma Seimam, kura pilnvaru termiņš beidzas 15.novembrī.

Lietuvas Seimā pavisam ir 141 deputātu vieta, 70 no tām tiek sadalītas daudzmandātu apgabalos pēc partiju un koalīciju sarakstiem, bet 71 – vienmandāta apgabalos.

Seims tiek uzskatīts par ievēlētu, ja tajā ievēlētas vismaz trīs piektdaļas jeb 85 deputāti. Anulējot daudzmandātu apgabala rezultātus, būtu nācies rīkot jaunas vēlēšanas.

Kā ziņots, viena apgabala rezultāti jau iepriekš tika anulēti nopietnu pārkāpumu dēļ, un tur atkārtotas vēlēšanas var notikt ne agrāk kā pēc pusgada.

Konstitucionālā tiesa asi kritizējusi arī Centrālo vēlēšanu komisiju, ka tā nav izvērtējusi, cik godīgi kandidāti ieguvuši reitinga punktus, un nav ņēmusi vērā tās rīcībā esošo informāciju par masveida balsu pirkšanu ieslodzījuma vietās nolūkā panākt balsošanu par konkrētiem Darba partijas kandidātiem.

CVK gan atzinusi, ka šādā veidā, iespējams, uzpirkti līdz 3000 vēlētājiem, kas balsojuši par konkrētiem kandidātiem. Zināms arī par Ģenerālprokuratūras sākto pirmstiesas izmeklēšanu. Taču šo informāciju CVK nav ņēmusi vērā, tā pārkāpjot konstitūciju un vēlēšanu likumu.