Virsnieks Igors Sičiks Lāčplēša dienas priekšvakarā stāsta, kāpēc darbu militārajā jomā uztver kā sirdslietu un nebaidās no brīža, kad būs sevi jāparāda īstā karadarbībā
Nacionālo bruņoto spēku 1.kājnieku bataljona 3.rotas 1.vada komandieris Igors Sičiks (26) jau vienpadsmit gadu vecumā zināja, ka grib būt kareivis. Viņš iedvesmojās no ģimenes stāstiem par vecotēvu, kas bija dienējis Latvijas armijā. Igors ir uzaudzis Rīgā, skolas laikā iestājies jaunsardzē, vēlāk zemessardzē. Ieguvis maģistra grādu sporta pedagoģijā Latvijas Universitātē, gan arī absolvējis Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Gatavojas pēc gada doties pirmajā misijā uz Afganistānu.
Kā nolēmāt veidot karjeru Latvijas armijā?
Bija vairāki apstākļi. Mans vectēvs bija Latvijas armijas kareivis. Viņš nomira 65 gadu vecumā. Es tad vēl nebiju piedzimis, bet vecāmamma daudz par viņu ir stāstījusi. Skatījāmies fotogrāfijas. Vecaimammai ir 94 gadi un joprojām, aizbraucot pie viņas, varu klausīties un klausīties viņas jaunības un karalaika stāstus. Tas, ko vecāmamma man iemācījusi – cik kara laikā Latvijā cilvēki bija patriotiski un drosmīgi, lai gan sagatavotība cīņai, militāri taktiskais izpildījums un ieroči nebija ne tuvu tik labi, kā tagad, XXI gadsimtā. Viņi cīnījās, jo Latvija bija dārga. Stāsti par vectēvu mani ļoti iedvesmoja. Ģimene un valsts kā lielākā vērtība, tas man ir mācīts no bērnības. Tas ir arī dzinulis virzīties savā darbā.
Otra lieta – es jau skolas laikā iestājos jaunsargos, bija interese. Gribējās līdzināties komandierim. Toreiz man bija 11 – 12 gadu. Patika aktivitātes mežā, piedzīvojumi. Kad pabeidzu vidusskolu, vēlējos iestāties Aizsardzības akadēmijā. Skaidri zināju, ko gribu, un nenovirzījos no mērķa.
Pēc gada brauksit uz Afganistānu. Nav bail?
No kā?
Risks veselībai un dzīvībai tomēr pastāv.
Es apzinos, uz ko eju. Kad man saka, ka šādā darbā, iespējams, apdraudu savu dzīvību, tam pilnīgi nepiekrītu. Arī ikdienā ar cilvēku var viss notikt. Es šim jautājumam pieeju racionāli. Svarīgi ir sevi labi sagatavot. Tad nevajadzētu nekam sliktam notikt. Man ir arī ļoti svarīgi, ka ģimene mani atbalsta. Redziet (izvelk no krūšu kabatiņas fotogrāfiju ar staltu kareivi zirgā) – tas ir mans vectēvs. Viņš stājās dienestā Latvijas 1.jātnieku pulkā Daugavpilī. Teksts, ko viņš veltījis manai vecaimammai uz šīs fotogrāfijas: Šis zobens nav rūsējis, drīz brīvību cirtīs!
Vai mamma neuztraucās, kad pateicāt par savu izvēli – veidot karjeru Latvijas bruņotajos spēkos?
Nē, viņa teica, ka katrs ir cilvēks ar savām vērtībām, ko viņš tiecas piepildīt, un viņa mani atbalstīs. Man, atklāti sakot, nemaz neliekas, ka esmu darbā. Tas ir sava veida… nevis hobijs, bet sirdslieta. Man nekad nav bijis tā, ka no rīta ir grūti piecelties, jo – atkal tas darbs! Es strādāju ar prieku.
Interneta vietnē www.mil.lv var atrast dažādus video ar mūsu karavīru ikdienas treniņiem. Tie šķiet iespaidīgi. Vai ikdienā no jums prasa daudz?
Pārguruma nav. Visi pārbaudījumi domāti, lai karavīru sagatavotu brīdim, ja tiešām jākaro. Piemēram, ziemas pelde. Nesagatavotam cilvēkam ledainā ūdenī var iestāties šoka stāvoklis. Mums ir tāda sagatavotība un fiziskā kondīcija, ka [militāra konflikta gadījumā] visus komandieru dotos uzdevumus varētu mierīgi izpildīt. Mans kā vada komandiera uzdevums ir, lai vads ir kaujas gatavībā. Manā vadībā darbojas 39 vada kareivji. Man viņi jāpazīst kā personības: kas viņi ir, no kurienes nāk, vai ir precējušies – visas nianses, kas varētu iespaidot komandiera uzdoto uzdevumu. Ja karavīrs slikti jūtas, ģimenē ir problēmas – to nezinot, neko nevar atrisināt. Ja zinu, tad es spēju atbalstīt, saprast, palīdzēt. Arī cilvēcīgam jābūt.
Vai cilvēciskais faktors militārā darbā drīkst kaut ko nozīmēt?
Protams, bruņotajos spēkos ir vadītāja un padotā attiecības. Var jau pateikt, tava problēma – es par to neko negribu zināt! Bet kā vada komandieris gribu labi izpildīt uzdevumu, un mans personāls ir mana atbildība. Ja nebūs cilvēcīguma, lai uzklausītu kareivjus, kā gan mēs izpildīsim savu uzdevumu? Neauklēšos gan – šeit ir smalka robeža. Ja pieaudzis cilvēks izvēlējies kareivja darbu, viņš par to arī uzņemas atbildību.
Latvija ir pirmā starp Eiropas Savienības un Ziemeļu alianses valstīm, kas lēmusi par profesionālu dienestu. Obligātā dienesta mums nav. Vai, jūsuprāt, tas ir pareizi?
Mans subjektīvais viedoklis: vajadzēja atstāt arī obligāto dienestu.
Sievietēm arī?
Labs jautājums! Domāju, ka obligātais dienests nav nekas slikts. Citās Eiropas valstīs pierādījies, ka tas cilvēkam ceļ pašapziņu, norūda, iedod vērtības. Ir, protams, arī diskusija par mīnusiem – sevišķi, atceroties padomju laikus. Bet, ja mīnusus izskaustu, obligātais dienests būtu tikai pozitīvi vērtējams. Arī sievietēm. Nu, kāpēc gan ne! Arī profesionālajā dienestā ir sievietes, kuras fizisko sagatavotību spēj veikt tāpat kā vīrieši. Viņām gan jāiegulda divreiz vairāk darba, bet armija nav tikai fiziskais rūdījums. Citur, piemēram, kaujas laukuma novērtējumā, lēmuma pieņemšanā sievietes var būt arī pārākas.
Latvijas kara ministrs Krišjānis Berķis pirms vairāk nekā 70 gadiem 18.novembrī uzrakstīja svētku runu, kurā teica, ka Latvijas karavīrs nekad neiebruks citās zemēs, nelaupīs mantu, ka tā vienīgais mērķis ir aizsargāt savu zemi. Skaisti pateikts. Vai mūsdienu Latvijas armijā domā līdzīgi?
Nevaru iedomāties, ka Latvija kādam uzbruktu. Kāpēc vispār mūsu bruņotie spēki pastāv – lai parādītu, ka mēs esam jebkurā gadījumā gatavi aizstāvēt savu zemi. Karavīram ir trīs svarīgas lietas dzīvē, vismaz par sevi tā varu teikt: ģimene, bruņotie spēki un Latvija. Tie visi mijiedarbojas, ir saistīti.
Runājot par starptautiskajām misijām, tā ir laba pieredze un zināšanas. Par sevi varu teikt, ka virsniekam savas spējas ir jāpārbauda. Savā ziņā militārās misijas darbs Afganistānā ir prakses vieta. Mēs turp nedodamies, lai karotu, bet miera uzturēšanas misijā. Tas ir ļoti svarīgi.
Jūs esat dzimis 1986.gadā. Kad Latvijā un Lietuvā notika traģiskie 1991.gada notikumi, bijāt dažus gadus vecs un tos droši vien neatceraties?
Skatījos televīziju. Atceros kadrus, kā sašāva operatorus. Situācija bija tuvu karam. Manai paaudzei nav priekšstata par īstu karu. Tāpēc Afganistāna būs mana pirmā pieredze militāra konflikta situācijā. Nopietni gatavojos. Rit apmācības. Es varētu dzīvot atsevišķi [pēc noteikumiem], bet esmu kopā ar saviem karavīriem rotā, lai iegūtu viņu uzticību kā komandieris un būtu gatavs atdot savu dzīvību par viņiem un viņi – par mani, ja tas būs vajadzīgs. Tas nav vienkārši: atrasties svešā valstī, kur, visticamāk, nevienam tu nepatīc, kur ir pavisam citāda kultūra, cilvēku attiecības, tradīcijas.
Cik daudz armijā nozīmē drosme?
Ļoti daudz. Ja nav drosmes, šo darbu nevar strādāt. Nevar izvirzīties komandieros. Jaunos kareivjus izvērtē virsnieki, instruktori. Skatās psiholoģiski, kā tu darbojies, vai nenogursti fiziski un morāli, kā reaģē uz situācijas izmaiņām, vai spēj pieņemt lēmumus, kā saproties ar citiem, kā reaģē, ja ir kāds ievainotais. Skatās, vai tevī ir… jā, komandiera gars.
Mums pirms kāda laika bija kadetu kandidātu posms, kareivji pretendēja uz instruktora kvalifikāciju. Ļoti daudzi izkrita, jo bija grūti pieņemt lēmumus, nespēja kontrolēt savas nodaļas. Cilvēkam jau pašam jāsaprot, vai viņš nesitas aizvērtās durvīs – cer uz darbu, ko reāli nespēs paveikt.
Kā vērtējat jaunos cilvēkus, kurus redzat savā jomā – vai ir izturīgi un uzņēmīgi?
Dažādi. Problēmas arī ir. Domāju, tas sākas jau skolā, kad bērns nedrīkst to un to darīt, jo viņam ir ārsta zīme. Ļoti daudzi mēģina izvairīties no fiziskajām aktivitātēm. Tāpēc vajadzīgajā līmenī nav brieduma. Par maz atbildības par sevi. Tie [vājie] gan armijā netiek.
Domāju, ka problēma ir arī vecākos, kuriem rūp tikai karjera, darbs un kuri nepamāca bērnu. Es no bērnības atceros siena talkas pie vecāsmammas Suntažu pusē, ganos gāju. Tas kaut kā attīstīja un arī patika. Pēc labi paveikta darba ir gandarījums.
Mūsu bruņotajos spēkos ir jūras spēku flotile, sauszemes spēku kājnieku brigāde, gaisa spēku aviācijas bāze, speciālo uzdevumu vienība, militārā policija un štāba bataljons. Vai uz kādu no tām kareivji īpaši raujas?
Katrs no viņiem pateiks, ka savā ziņā ir labākie. Ir labvēlīga konkurence. Es jau apmācības posmā akadēmijā izvēlējos sauszemes spēkus. Pateicu, ka gribu dienēt 1.kājnieku bataljonā. Devīze ir: pirmie starp līdzīgajiem. Viņi ir tie, uz kuriem izmēģina visu jauno.
Vai esat domājis par jautājumu, kā Latvijas bruņotajiem spēkiem veiktos uzbrukuma gadījumā?
Jūs man uzdodat tādus jautājumus, uz kuriem varētu atbildēt Bruņoto spēku komandieris. (Smaida.) Atbilde ir jau sniegta, un tā ir, ka nevaram apturēt daudz lielāku pretinieku, bet aizkavēt gan. Mūsu uzdevums būtu – aizkavēt, kamēr sabiedrotie var dot atbalstu. Sagatavotība Latvijas armijai ir laba – varētu iekost jebkuram! Nevajag skatīties, ka skaits ir mazs. Jāskatās, kādi cilvēki, kā motivēti, kas viņi ir. Latvijas vēsturē daudz mazāks, sliktāk bruņots spēks ir uzvarējis ienaidnieku ar motivāciju un drošsirdību.
XXI gadsimtā ir mainījusies kara filozofija, jo ļoti attīstījušās tehnoloģijas. Principā lēnais karš kā Otrā pasaules kara laikā vairs nav iespējams. Kara ātrums mūsdienās ir ļoti straujš. Tāpēc ļoti svarīga ir sadarbība starp valstīm, savstarpējs atbalsts. Tas, ar ko nespējam cīnīties, ir nekonvencionālais karš pasaulē – nemilitāri kaujinieki, kuri uzbrūk. Tas ir lielākais mīnuss.
Vai 18.novembrī militārajā parādē esat soļojis?
Jā. Sajūta ir ļoti pacilājoša. Kad parādē nav jāiet, dodos ar savu studentu korporāciju uz Brāļu kapiem – atdot godu, nolikt ziedus. Pieminam visus kareivjus, kas aizgājuši.
Kāpēc jums Latvija daudz nozīmē?
Pirmkārt, te dzīvojuši mani senči. Ja nebūtu viņu, nebūtu es. Latvija vispār ir kā Dieva pēda kartē. Tas ir svarīgi: apzināties savas saknes un cienīt savu valsti, par kuru tik daudzi atdevuši savu dzīvību. Tāpēc esmu Latvijas armijas virsnieks un gribu savu valsti aizstāvēt.
Komentāri (73)
buchamona 10.11.2012. 09.32
…Stāsti par vectēvu mani ļoti iedvesmoja. Ģimene un valsts kā lielākā vērtība, tas man ir mācīts no bērnības. Tas ir arī dzinulis virzīties savā darbā…
….Tas ir svarīgi: apzināties savas saknes un cienīt savu valsti, par kuru tik daudzi atdevuši savu dzīvību. Tāpēc esmu Latvijas armijas virsnieks un gribu savu valsti aizstāvēt….+++
Vienreiz, kā svaiga elpa, portālā IR saruna ar īstu vīrieti :)Igors ir tikai 26 gadus vecs, bet viņa spriedumi par dzīves pamatvērtībām ir krasā pretrunā ar to “mūsdienu ideoloģiju”, kuru šeit mēģina “prezentēti” 21. gs ” gaismas nesēji”, kam Atmodas laiks un morālās vērtības, uz kurām balstoties tika atjaunota LR, jau smird pēc naftalīna.:) Kamēr nav par vēlu, kaut kas steigšus ir jāmaina Latvijā, vērtību sistēma ir jāmaina
15
dace_roze_lmt_lv > buchamona 10.11.2012. 11.42
“rinķī apkārt …
viņa spriedumi par dzīves pamatvērtībām ir krasā pretrunā ar to “mūsdienu ideoloģiju”, kuru šeit mēģina “prezentēti” 21. gs ” gaismas nesēji”, kam Atmodas laiks un morālās vērtības, uz kurām balstoties tika atjaunota LR, jau smird pēc naftalīna”
– Bet ja šī raksta varonis būtu gejs? (Starp citu, kurš jums pateica, ka viņš tāds nav?)
Un ja šī raksta varonis būtu atbalstījis abortus?
Nav jau nejauši, ka braucot uz Maskavu ASV prezidents nav iegriezies mežoņu Latvijā.
Protams, Obama jūsu skatījumā uzmanības nav cienīgs, jo nav tāds mežonis, kā jūs te esat.
Un kāpēc Angela Merķele viesojoties Latvijā pirms pāris gadiem jums norādīja veidot attiecības ar Kremli ar sirdi un dvēseli?
Tāpēc, ka pastāv tādi neko nesaprotošie mežoņi, par kuriem labi uzrakstījs Garlībs Merķelis. Un tas mežonis esat jūs, starp citu.
0
manatuja > buchamona 10.11.2012. 09.44
kapitalisma neatņemama sastāvdaļa ir tā vērtību sistēma. NAUDA un IZDEVĪGUMS
0
Signija Aizpuriete > buchamona 10.11.2012. 11.00
——–
Ne ienaidnieki, ne 18.novembra kapitālisti Latvijas zemi ārvalstniekiem netirgoja:
Spīdola: ‘’ Pār latvjiem ir kungi’’.
Kangars: ‘’ Tos piekrāpsim, tik kungu vārdu tiem atstāsim,- bet meslus ņemsim sev, / Lai ļaudis kalpo tev un man (..)
– Bet Kangars tiešām prātīgs vīrs – Tik gudra otra vairs latviešos nav –
Cik rāmi nu ļaudis strādā priekš mums – Mums nav ko baidīties, Roma mūs sargā. / Cik drīz viņš izoda stipro un piespiedās klāt !
Būs austrums stiprāks, viņš pielīdīs tam.
Ak, vai tu re, tad viņš visus – Pieviļ ‘’ (‘’Uguns un nakts’’. Rainis).
===============================================================================
‘Rungainis piedāvā Latviju pārdot Krievijai par 20 miljardiem eiro’
http://www.db.lv/citas-zinas/rungainis-piedava-latviju-pardot-krievijai-par-20-miljardiem-eiro-244306
0
Egitazz > buchamona 10.11.2012. 12.21
ir tāds cilvēku “paveids”, kuriem vienkārši militārais dienests ir asinīs un lielākoties viņiem vienalga, kāda vara ir pagalmā, viņiem vienkārši patīk dienēt.
Un protams, neviens kareivis intervijā neteiks, ka aizgāja dienēt naudas dēļ.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 10.11.2012. 10.32
——–
Vai ar Latvijas zemes izpārdošanu ārvalstniekiem tiek nodrošināta pilnīgāka ‘Dieva pēdas’ aizsargāšana? Prātiņ, nāc pie kampējiem un riņķi apkārt staigātājiem, kam nav vispār nekādas apjēgas ne par notikumiem Latvijā 1915. – 1920.gg., ne par notikušo 1988. – 1991.gg.
Lasiet Ulmaņlaika un Ulmaņlaikā dzimušās paaudzes cilvēku Atklāto vēstuli – iespējams, kaut ko apjēgsiet par ‘Dievas pēdas’ likteni globalizācijas/amerikanizācijas procesa laikā?
Atklātā vēstule – Valsts prezidentam, 11.Saeimas priekšsēdētājai un deputātiem, Ministru prezidentam. Informācija par Atklāto vēstuli.
Vēstules pamatmērķis – rosināt apturēt zemes izpārdošanu ārvalstniekiem un personām bez Latvijas pilsonības, pārkārtot Latvijas lauksaimniecisko ražošanu no “kovboju ekonomikas” jeb lauksaimniecības kā biznesa ekonomikas modeļa uz lauksaimniecību kā saimniekošanas – dzīvesveida ekonomikas modeli.
http://www.tautasforums.lv/?p=4125
0
Egitazz > buchamona 10.11.2012. 15.12
rinķī apkārt
es neteicu, ka tieši viņš melo, sajūti starpību. bet kritiski jāuztver jebkura publiskā intervija. NA biedrs arī stāstīs, cik viņš mīl pašreizējo Latviju, bet kas viņam netraucēja tik labi dienēt PSRS, ka tika līdz augstiem amatiem.
pie tam mīlēt Latviju nemaz nenozīmē mīlēt pastāvošo valsts iekārtu.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 10.11.2012. 10.03
———-
Principā lēnais karš kā Otrā pasaules kara laikā vairs nav iespējams. Kara ātrums mūsdienās ir ļoti straujš.
==============================================================================
Igora zināšanas par 2. Pasaules kara gaitu spilgti parāda globalizācijas/amerikanizācijas procesa bīdītāju sasniegto rezultātu. Veselai paaudzei skolā nemācīja Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, bet ‘skaloja smadzenes’, lai skolu beidzēji neapjēgtu vērmahta ģenerāļu iecerētā ‘blickrīga'(zibenskara) izgāšanos nacistu ‘Drang nach Osten’ īstenošanas laikā (1941.- 1945.gg.). Nav brīnums, ka ASV un NATO jau vairāk kā 10 gadus nespēj pakļaut Afganistānu – tie ar nav neko apjēguši.
0
Sandris Maziks > buchamona 10.11.2012. 11.55
edge_indran ——–
Divdesmit miljardi niecīga summa, piekrītu, tomēr nesalīdzināmi lielāka, kā gribēja saņemt Godmanis, Kalvītis, Šlesers un Zatlers
0
Sandris Maziks > buchamona 10.11.2012. 12.08
super_e-y-e
“Bet ja šī raksta varonis būtu gejs?”
Nejauc ar pederastu armiju!
http://www.youtube.com/watch?v=lEqIKeFH_Ng
0
Sandris Maziks > buchamona 10.11.2012. 12.15
http://www.rospres.com/backup/putin_i_deti__4.jpg
0
Sandris Maziks > buchamona 10.11.2012. 12.16
http://www.rospres.com/backup/putin_i_deti__2.jpg
0
buchamona > buchamona 10.11.2012. 12.33
kolpants. Protams, ka puisis melo :) Stāsta par sevi pasakas, stāsta pasakas par savu ģimeni, par valdošajām morālajām vērtībām ģimenē – tas viss naudas dēļ :) Zini, ja šitādus tekstu bīdītu super_e-y-e, nepievērstu uzmanību, par Tevi gan pārsteigums.Jeb Tu personīgi pazīsti Igoru Sičiku ?:)
0
buchamona > buchamona 10.11.2012. 10.44
egde, pievaldies. Hemingvejs reiz izteicās, ka ienaidnieki ir jāciena. To es gribētu palūgt arī Tev. Tev vajadzētu cienīt tos, kuriem 11.un 18 novembris būs svētki. Tev vajadzētu saprast, kad var un kad nevajadzētu bāzties virsū saviem ienaidniekiem :)
0
buchamona > buchamona 10.11.2012. 12.15
super_e-y-e. Lasot Tavus tekstus, es nespēju beigt sajūsmināties par savu valsti,kurā pat Tev ir ierādīta sava vieta :) Tu ar saviem komentiem veido patiesu un uzskatāmu kontekstu uz kuru pamata jebkurš var pārliecināties, ka nav un nevar būt demokrātiskākas, un iecietīgākas valsts par Latvijas Republiku. :)
0
buchamona > buchamona 10.11.2012. 10.09
Jānis. Kāda nauda un kāds izdevīgums bija Taviem vienaudžiem – studentiem, kuri stājās Studentu rotā un Brīvības cīņās izcīnīja Latvijas valsti? :) Tas, par ko Tu runā, tas ir vienkāršs parazitējošs egoisms, kurš ir raksturīgs cilvēkam ar degradētu morāli un šādus cilvēkus nav grūti sameklēt visos cilvēces vēsturē bijušajos un vēl esošajos sabiedrības modeļos :)
0
mariterage 10.11.2012. 10.49
>edge_indran
Tu vispār par ko raksti vecīt?
Ja par to ka WWII rietumu frontē vērmahtam izdevās mūsdienām atbilstošs zibenskarš, vai ka austrumu frontē brīžiem notika WWI atgādinošas ierakumu kaujas vai ka vēl 80-tajos gados ar samērā mūsdienīgu bruņojumu apgādātās Irāna un Irāka izkaroja WWI atbilstošu pozīciju karu, tad izsakies precīzāk ko tieši domāji.
Bet ja viss ko gribēji pateikt ir tas ka skolās būtu jāmāca par “PSRS izšķirošo lomu WWII” – tad tā vienkārši nav taisnība – kara iznākumu izšķīra ASV un Britu bumbvedēji, kuri iznīcināja Vācijas militāri-rūpniecisko kompleksu.
Ja ASV izlemtu, ka tai konkrētajā brīdī tās interesēm bīstamāka ir PSRS un karotu pret to izmantojot Vācijas spēkus (ja piemēram atentāts pret Hitleru vācu patriotiem būtu izdevies) Vācijas rūpnīcas aizsargātu ASV iznīcinātāji un lai arī tehniski nepilnīgie bet daudzskaitlīgie Sherman tanki nevis tiktu piegādāti PSRS, bet Vācijai kur kopā Tiger un Panter tankiem kas bija galvastiesu pārāki par T-34 un IS veidotu arī kvantatīvu pārsvaru kopā ar pārākumu gaisā, tad Staļins jau 1945.vai 1946.gadā kaut kur pie Urālu kalniem smilkstētu par piekrišanu uz jebkādu miera līgumu uz ASV un Vācijas noteikumiem.
8
Egitazz > mariterage 10.11.2012. 12.17
par T-34 bija pārāki pēdējas paaudzes smagie tanki Tiger II, bet paspēja izlaist tikai dažus simtus, kāmēr vidējais tank T-34 bija jau tūkstošiem.
Lend lease piegādēm protams bija loma. Bet runāt par ASV izšķirošo lomu, kamēr austrumu frontē bija ap 80% no Vācijas karaspēka, būtu smieklīgi. Ja Austrumu frontē būtu tikai 50%, tad otrie 50% sabiedroto karaspēku uzvarētu bez jebkādām problēmām. Savukārt Lielbritānijas un ASV bombardēšanai nebija tik liela nozīme, pietiek atcerēties, ka lielāka bombardēšana bija Drēzdenes iznīcināšana (par kutu tagad starp citu ļoti nelabprāt atceras)
Pie tam uz kara lūzuma brīdi-1943.gadu PSRS paspēja jau gandrīz pilnībā visu rūpniecību pārvest un atjaunot ražošanu, tāpēc arī land lease piegādes gāja mazumā.
tā kā tik par var teikt, ka PSRS bija izšķiroša loma, jo ja 1941.gadā PSRS atrastu kopējo valodu ar Vāciju, diez vai Lielbritānija un ASV varētu ko likt pret.
0
Signija Aizpuriete > mariterage 10.11.2012. 11.05
——–
Es 9. maijā atzīmēju Eiropas dienu, pieminot arī tos, kas ‘zibenskara’ stratēgus un īstenotājus pie Maskavas un Staļingradas apstādināja:
‘ Mans kara biedrs 201. latviešu strēlnieku divīzijā bija Jānis Vilhelms, kas 1942. gada tika apbalvots ar visaugstāko padomijas apbalvojumu Varoņa zelta zvaigzni, bet 1943. gadā – ar visaugstāko ASV militāro apbalvojumu – Izcila dienesta krustu. ‘ Zigurds Mežavilks
Kam skanēs fanfaras 9. maijā?
http://vip.latnet.lv/lpra/mezhavilx.htm
0
Egitazz > mariterage 10.11.2012. 15.26
Tiger II un T-34 pēc būtības nevar salīdzināt, viens ir smagais tanks, otrais -vidējais. Un Tiger II paspēja arī saražot tikai ap 500, tiger III pat nepaspēja līdz galam izstrādāt. Toties T-34 ticis arī vairākās rietumu aptaujās ka labākais tanks tieši to universālo īpašību dēļ, drīzāk spējas atrast vairākus kompromisus dēļ.
Jūsu rakstā iet runa par Panterām pēc 1943. gada. Pirms 1943. T-34 bija pārāks attālumos. Un tieši pēc 1943. uzlabojot vācu tankus, nācās modernizēt T-34, kas jau zaudēja vāciešiem.
Tīri fiziski Lielbritānijas un ASV bumbvedējiem būtu daudz smagāk tiks līdz Urāla kalniem, kur jau bija pārvestas rūpnīcas.
0
dace_roze_lmt_lv > mariterage 10.11.2012. 11.47
Nacionālismam. (Nemaz jau nerunājot par nacismu.)
Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes konceptu. http://lv.wikipedia.org/wiki/Nacion%C4%81lisms
Politiskās partijas
Mūsu Zeme
Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Visu Latvijai!
TB/LNNK/VL!
Vēsturiskās organizācijas [izmainīt šo sadaļu]
Helsinki-86
Latviešu nacionālistu savienība
Latvijas Nacionālā Neatkarības Kustība
Nacionālā Spēka Savienība
Pērkonkrusts
Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
http://www.la.lv – nacionālistiskas ievirzes laikraksts “Latvijas Avīze”
http://www.zemessargs.lv – latviešu nacionālistu interneta diskusiju forums
http://www.visulatvijai.lv – partijas “Visu Latvijai!” mājas lapa
http://www.nacionalisti.lv – Latviešu nacionālistu portāls Nacionālisti.lv
http://www.nacionalists.lv – Latviešu nacionālistu sociālais tīkls
http://www.dddlnf.com – Latvijas Nacionālā fronte un tās laikraksts “DDD”
http://www.latvietis.com – biedrības “Latvietis” mājas lapa
Nacionālais Spēks – biedrības “Nacionālais Spēks” mājas lapa.
Национали́зм (фр. nationalisme) — идеология и направление политики, основополагающим принципом которых является тезис о ценности нации как высшей формы общественного единства и её первичности в государствообразующем процессе. Отличается многообразием течений, некоторые из них противоречат друг другу
В силу того, что многие современные радикальные движения подчёркивают свою националистическую окраску, национализм часто ассоциируется с этнической, культурной и религиозной нетерпимостью (или любой иной неприязнью к этническим «другим»). Такая нетерпимость осуждается сторонниками умеренных течений в национализме.
Российские СМИ «национализмом» часто называют этнонационализм, в особенности его крайние формы (шовинизм, ксенофобия и др.), которые делают акцент на превосходстве одной национальности над остальными[3]. Многие проявления крайнего этнонационализма, включая разжигание межнациональной розни и этническую дискриминацию, относятся к международным правонарушениям.
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D1%86%D0%B8%D0%BE%D0%BD%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%B7%D0%BC
0
mariterage > mariterage 10.11.2012. 12.56
Tiger II – WWII varenākais tanks:
The heavy armor and powerful long-range gun gave the Tiger II an advantage against all opposing Western Allied and Soviet tanks attempting to engage it from head on. This was especially true on the Western Front, where, until the arrival of the few M26 Pershings in 1945, neither the British nor U.S. forces had brought heavy tanks into service. Only the British QF 17 pounder (76.2 mm) gun using armour-piercing discarding sabot shot was theoretically capable of penetrating the front of the Tiger II’s turret and nose (lower front hull) at 1,100 and 1,200 yd (1,000 and 1,100 m) respectively.[28] As a result of its’ thick frontal armour flanking maneuvers were most often used against the Tiger II to attempt a shot at the thinner side and rear armor, giving a tactical advantage to the Tiger II in most engagements.[48] Moreover, the main armament of the Tiger II was capable of knocking out any Allied tank frontally at ranges exceeding 2.5 kilometres (1.6 mi), beyond the effective range of Allied tank guns.
(wikipedia)
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/5/59/Bovington_Tiger_II_grey_bg.jpg
0
mariterage > mariterage 10.11.2012. 12.34
Par T-34 bija pārāki arī Tiger I un Panther, un ja ASV bumbvedēji uzbruktu nevis Vācijas rūpnīcām un infrastruktūrai, bet PSRS militārās piegādes ceļiem un karaspēka koncentrācijas vietām tad vēsture būtu tu jau zini kāda.
Panther – After much development work, the first T-34-85 tanks entered combat in March 1944. The production version of the T-34’s new 85 mm gun proved to be ineffective against the Panther’s frontal armor, meaning the Soviet tank had to flank the Panther to destroy it, while the Panther’s main gun could penetrate the T-34 at long range from any angle.[95] Although the T-34-85 tank was not quite the equal of the Panther, it was much better than the 76.2 mm-armed versions and made up for its quality shortcomings by being produced in greater quantities than the Panther. New self-propelled anti-tank vehicles based on the T-34 hull, such as the SU-85 and SU-100, were also developed. A German Army study dated October 5, 1944 showed that the Panther could easily penetrate the turret of the T-34-85 from the front at ranges up to 2000 m, and the frontal hull armor at 300 m, whereas from the front, the T-34-85 could only penetrate the non-mantlet part of the Panther turret at 500 m. From the side, the two were nearly equivalent as both tanks could penetrate the other from long range.(wikipedia)
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/4e/PanzerV_Ausf.G_1_sk.jpg
0
mariterage > mariterage 10.11.2012. 11.57
>edge_indran
1950. gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans ierosināja Eiropas ogļu un tērauda kopienas izveidi, ES pirmo priekšteci, Eiropas dienai nekāda sakara ar WWII vai PSRS nav un nevar būt, tikai neveikla datumu sakritība, nešaubos ka centrāleiropas valstīm iegūstot aizvien lielāku politisko un ekonomisko svaru ES tās pieprasīs un panāks cita, mazāk kontaversiāla datuma izvēli par Eiropas dienu (svarīgu dienu brīvās Eiropas integrācijā netrūkst).
0
Sandris Maziks > mariterage 10.11.2012. 11.21
edge_indran ——–
Kam skanēs zvans?
0
dro 10.11.2012. 11.00
Paldies autorei par jauko interviju! Sirsnīgs sveiciens Lāčplēša dienā:)
8
+4
-9
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+9
0
Atbildēt
@Egitazz > dro 10.11.2012. 15.28
atkal jābrīnās par tavu spēju redzēt tikai tev vēlamo, tu pat nepamanīji (jeb negribēji?), ka es rakstīju par WWII, atbildot Vilmārs7777
ja tevi interesē mans viedoklis (par ko gan es šaubos, jo tev jau patīk tikai savējas domas, ne manis rakstītais), tad tieši no 11.novembra notikumiem vajadzēja veidot Latvijas patriotisma vēsturi, tieši uz šiem notikumiem balstīt.
Nevis mēģināt no WWII leģionāriem veidot tautas varoņos, pēc tam skaidrojot gan sev, gan citiem, ka te vienu brīdi leģionāri bija brīvprātīgie varoni, te piespiedu kārtā mobilizētie upuri. Bet skaidrs, ka īstiem latviešiem tas nav izdevīgi, vieglāk turpināt spēlēt 16.marta spēli.
0
manatuja > dro 11.11.2012. 09.22
derētu iepazīties ar to ko mūsu valdība parakstīja 1920
http://www.diena.lv/blogi/bulduru-konference-un-1920-gada-latvijas-krievijas-miera-ligums-13956677
0
dro > dro 11.11.2012. 00.49
Anda Burve-Rozīte. Paldies:)
0
dro > dro 10.11.2012. 16.01
riņķī apkārt. Aizrādījums vietā:)
0
mariterage > dro 10.11.2012. 18.59
>kolpants
savukārt es 10:49 (mana pirmā replika par WWII) rakstīju atbildot uz edge_indran 10:03 teikto-
-“Igora zināšanas par 2. Pasaules kara gaitu spilgti parāda globalizācijas/amerikanizācijas procesa bīdītāju sasniegto rezultātu…”
0
Dace Smildziņa > dro 11.11.2012. 00.34
Paldies, Ino! Arī Jums sirsnīgi sveicieni Lāčplēša dienā!
0
buchamona > dro 10.11.2012. 12.48
Ino. Tikai diemžēl komenti aizgāja “ne pa tēmu” :) egdes,super_e-y-e uc, koplanti ļoti veiksmīgi ” pārmija sliedes” sev vajadzīgajā virzienā -11. un 18. novembra kontekstā izrādās – 2. pasaules karš tas aktuālākais :) Tas, ka tik viegli viņiem tas izdodas, norāda tikai to, ka nezinām mēs savu vēsturi, mūs tā neinteresē, diemžēl
0
buchamona > dro 10.11.2012. 17.07
koplant. Latviešu leģions un Brīvības cīņas – abas ir latviešu vēstures ļoti svarīgas un simboliskas sastāvdaļas. Kāpēc mums būtu no kādas jāatsakās? Ne jau mēs, ne jau mūsu valdība parakstīja Molotova – Ribentropa paktu. :) Latvijā 2. pasaules karš beidzās ar to datumu, kad no LR teritorijas izvācās pēdējais PSRS armijas kareivis.
Vai to ir tik grūti saprast, ka LR pilsonim (protams, tādam pilsonim, kurš sevi saista ar 18. novembra Latviju) nav nekādas starpības starp diviem okupācijas režīmiem – Vācu un PSRS? Lai gan, ir gan. Parasts ierindas LR pilsonis 2. pasaules kara laikā neko nezināja par noslēgto Molotova – Ribentropa paktu un tādēļ pilnīgi objektīvi varēja uztvert ienākošo vācu armiju kā atbrīvotājus.
0