Valsts nākotnes izaugsmei iecerēto apspriedīs Saeimā
Ministru kabinets šodien pamatā atbalstīja Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. – 2020.gadam galīgo redakciju, nolemjot, ka līdz lēmuma parakstīšanai par plāna apstiprināšanu tiek izdarīti precizējumi, vēsta aģentūra LETA. Pēc tam plāns tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Aizstāvot NAP galīgo redakciju valdībā, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš ministrus informēja par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un to, kas plānā nācis klāt pēc sākotnējās redakcijas apstiprināšanas valdībā. Eksperts atzina, ka plāns ir tapis ļoti garās diskusijās un ir bijusi kavēšanās ar termiņiem.
Plāns ir papildināts ar skaidrojošo daļu, ka ekonomiskais izrāviens ir nepieciešams katra indivīda un valsts labklājības kopējam pieaugumam. Summas pasākumu īstenošanai joprojām ir indikatīvas, un tās vēl ir paredzēts precizēt. Papildu korekcijas ienesīs sarunas ar Eiropas Komisiju.
Krieviņš skaidroja, ka lielākais finansējums ir paredzēts divās no trim prioritātēm – tautsaimniecības attīstībai un izaugsmi atbalstošām teritorijām. Lielāks finansējums paredzēts tāpēc, ka atšķirībā no trešās prioritātes – cilvēka drošumspējas – šajās ir paredzēts apjomīgs privātā sektora finansējums. Savukārt prioritātē “cilvēka drošumspēja” pārsvarā ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi.
Pēc NAP aizstāvēšanas to komentēja ministri. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) sacīja, ka NAP shēma veiksmīgi parāda, kā izaugsmi var apvienot ar nevienlīdzības mazināšanu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) bija neapmierināts, ka plānā joprojām ir tehniskas nepilnības. Tam piekrita ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, papildus kritizējot, ka plānam joprojām ir neskaidri finansējuma avoti, turklāt ir iekļauti tādi pasākumi, kas prasa lielāku finansējumu nekā noteikts.
Ir skaidrs, ka šis nav izstrādes nobeigums, šis ir viens no starpposmiem, pēc komentāru un kritikas uzklausīšanas secināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Pēc viņa ieteikuma ministri nobalsoja par plāna apstiprināšanu un nodošanu apspriešanai Saeimā.
Otra iespēja bija plānu nodot parlamentam pēc nedēļas, kad būs pieslīpētas visas neprecizitātes. Taču Dombrovskis bažījās, ka ministru vēlma atsevišķas lietas vēl precizēt var izvērsties par finansējuma pārdali un “deķīša vilkšanu” katram uz savu pusi.
NAP 2014.-2020.gadam ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (“Latvija 2030”) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam. NAP ir parādīts valsts izaugsmes modelis – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju. Tas arī nosaka, kā pelnīs valsts un kā to darīt iedzīvotājiem.
Komentāri (38)