Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Raivi Dzintaru intervē Anita Brauna
Kas ir jūsu patiesie mērķi, izvirzot ultimātu par 31 miljonu latu demogrāfijai? Prezidents un citi politiķi ir atklāti apšaubījuši, ka iebildumu pamats ir rūpes par demogrāfiju.
To ne tikai politiķi ir publiski pauduši, bet ir pat bijušas situācijas, kad atsevišķas augstas “Vienotības” amatpersonas vēršas pie mūsu biedriem un saka – visiem ir skaidrs, ka demogrāfija nav jūsu interese. Ja jūs negribat gāzt valdību, tad pasakiet, kas ir jūsu patiesā interese. No vienas puses, tas šķiet smieklīgi un tajā pašā laikā ļoti bēdīgi, ka visiem a priori ir skaidrs – ja tu esi politiķis, tad tev nekādā gadījumā nevar būt cēla interese izdarīt kādu konkrētu lietu.
Katram pilsonim ir tiesības ticēt vai neticēt, es varu teikt to, ka Nacionālajai apvienībai nav nekādu citu uzdevumu, kā risināt tās lietas, kuras mēs uzskatām par ļoti svarīgām un esam solījuši vēlētājiem. Šīs prasības demogrāfijas jautājumā nav radušās tukšā vietā, tās tapušas gan ilgstošās ekspertu diskusijās, gan ar Māmiņu kluba starpniecību aptaujājot lielu ģimeņu skaitu. Māmiņu klubam ir vairāk nekā 50 tūkstošu māmiņu datu bāze, kā saprotu, un spēki noskaidrot, kas ir būtiskākās problēmas, ar kurām viņas saskaras. Ir lietas, ko arī vadošie demogrāfi apstiprina, ka, tās sperot, būtu konkrēts rezultāts visdažādākajos aspektos, un to esam ļoti vēlējušies iestrādāt 2013.gada budžetā.
Nav taisnība, ka mēs būtu atmodušies tikai uz otro lasījumu. Tās bija lietas, ko ļoti civilizēti un korekti mēģinājām panākt arī pirms tam Ministru kabinetā. Es pats esmu piedalījies šajās sarunās. Taču bieži vien, ja netiek izmantoti ārkārtēji līdzekļi, tas tiek pastumts malā. Līdz ar to šo jautājumu publiska izgaismošana un agresīva cīņa par šiem mērķiem, acīmredzot, bija vienīgais veids, kā likt tam īstenoties.
Jūsu partneri valdībā saka, ka demogrāfijai nākamgad jau ir palielināts finansējums. Kāpēc jūs esat tik kategoriski ieciklējušies uz saviem priekšlikumiem?
Pagājušajā nedēļā runāju ar Sandiju Salaku, kas ir Māmiņu kluba vadītāja. To pašu apgalvo asociācija “Ģimene”, Vecāku forums, citas organizācijas, ar ko komunicējām, izstrādājot šos priekšlikumus. [Proti], kad Labklājības ministrija (LM) nākusi ar savu piedāvājumu, viņiem nav prasīts viedoklis. Kas tad ir tā mērķa auditorija, kā labā mēs šos priekšlikumus vēlamies dot? Vislielākās organizācijas viedoklis vispār nav bijis svarīgs. Līdz ar to nav runa, ka mēs ieciklējamies, nepatīk tie piedāvājumi, gribam citus. Mēs uzskatām, ka mums jāizdara pamatlietas, kuras ir konstatējušas pašas māmiņas un kuras rekomendē eksperti, piemēram, [demogrāfs] Ilmārs Mežs, ar kuru kopā strādājam.
Pieļauju, ka šīs domstarpības varētu izrietēt no dziļākām, sistēmiskām uzskatu atšķirībām, jo tas, ko vairāk dzirdam no LM, ir pieeja, ka, pirmkārt, būtu jāatbalsta pieaugums tajās ģimenēs, kur māte jau ieguvusi izglītību, kādu laiku strādājusi, un būtu drošāk prognozējama nākotne. Tas, protams, ir labi un tam ir loģiski argumenti. Bet mūsu skatījumā, koncentrējoties uz to vien, nav iespējams panākt, ka uz vienu sievieti dzimst lielāks skaits bērnu, panākt dzimstības un mirstības rādītājos būtiskas izmaiņas. Lai to panāktu, jāatbalsta visas māmiņas. Bieži tās ir studentes vai jaunas māmiņas, kuras nav paguvušas strādāt, viņām atbalsts vienkārši jāsniedz. Pašlaik tas ir neatbilstošs tai pompozitātei, ar kādu vienmēr visas partijas un valdība ir sludinājušas demogrāfiju kā prioritāti.
Nākamā gada budžetā šim mērķim jau ir pieaugums. Kāpēc šī prioritāte ir svarīgāka nekā medicīna, kuru valsts pārāk maz finansē, vai policija, kura arī, kā var saprast, nolaista līdz pēdējam?
Visur – [ar līdzīgām prasībām] nāk skolotāji, kultūras cilvēki, simfoniskais orķestris. Protams, cilvēciski saprotams, ka katram no viņiem ir pamatojums [līdzekļu pieaugumam]. Šajā brīdī, kad, nesagraujot, kā Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs saka, fiskālo disciplīnu, nav iespējams iedot viņiem visiem, politiķa uzdevums ir šajos sarežģītajos apstākļos saprast, kas tad ir pats pamats, no kā tālāk viss izriet.
Mūsu skatījumā, ja nav cilvēka, tad nebūs ne ko sargāt, ne ārstēt, ne izglītot. Tā ir ārkārtas laiku domāšana, bet jāsaprot, ja latviešu tauta pastāv arī pēc 50 vai 100 gadiem, tad ir cerības, ka ar izglītības sistēmu, kultūru, infrastruktūru var veidot Latviju atbilstoši tam mērķim, kādēļ Latvijas valsts ir radīta. Ja Latvijā nedzīvo latvieši un katastrofālā ātrumā izmirst, tad visas šīs prioritātes vienā mirklī var izrādīties liekas. Tas ir tas trauksmes zvans, ko sabiedrībā zināmi cilvēki un demogrāfi mēģina zvanīt. Manuprāt, mēs joprojām politiskā līmenī demogrāfiju neizceļam kā visārkārtējāko no visām problēmām.
Tā noteikti ir problēma, bet jūs esat koncentrējušies uz bērnu dzimšanu. Demogrāfiju ietekmē kaut vai tas, ka daudzi cilvēki aizbrauc, mirst salīdzinoši agri salīdzinājumā ar citām Rietumu valstīm. Vai par cilvēkiem nav jāparūpējas arī citos dzīves posmos?
Ir, protams. Piekrītu argumentam, ko man teica kāda diskusijas dalībniece, ka ASV pabalsti vispār ir nekādi, tomēr bērni dzimst un rādītāji labāki nekā šeit. Ja šos pārdesmit miljonus ieguldot varētu panākt tādu dzīves stāvokli kā ASV, tad nebūtu nepieciešami šie demogrāfijas piedāvājumi. Bet, ja mūsu rīcībā ir nelieli līdzekļi un ja mēs uzskatām, ka demogrāfija ir prioritāte, ir jādomā, kā viskoncentrētāk varam atbalstīt tieši tās ģimenes, kuras veicina šo demogrāfiskā stāvokļa īstenošanos. Tādā gadījumā mēs vēršamies pie viņiem un prasām, kas jums visvairāk traucē, plānojot otro vai trešo bērniņu.
Jūs teicāt, ka par saviem priekšlikumiem runājāt, jau apspriežot budžetu valdībā. Dombrovskis teica, ka jūs pēkšņi ar saviem ultimātiem nācāt klajā un teicāt, ka neapmierina tas, kas tur ir demogrāfijai. Vai viņš melo?
Mēs ar Dombrovski šo situāciju esam vairākkārt pārrunājuši. Es varu apgalvot, ka šie jautājumi tika sniegti, un tajā brīdī netika panākta vienošanās. Mēs piekritām atbalstīt budžetu MK līmenī, informējot, ka turpmākā budžeta izskatīšanas laikā demogrāfija ir tas bloks, kurš mūs neapmierina un kur mums būs papildu priekšlikumi.
Vai Valdis Dombrovskis to ir sadzirdējis, vai gribējis sadzirdēt un kā viņš to interpretē, par to nevaru atbildēt. Man nav pamata apšaubīt, ka Valdis Dombrovskis vēl Latvijas valstij labu un grib, lai ir sabalansēts budžets. Viņam ir jāsaskaņo ļoti daudzas un dažādas intereses, bet tāda nasta ir jānes jebkuram valdības vadītājam. Ja NA redz, ka tā ir Latvijas valsts pamatinterese, tad viņam ir jāspēj sabalansēt situācija arī ar to.
Kur jūs saviem plāniem redzat finansējuma avotus?
Redziet, lielākā problēma ir tā, ka nepietiek piedāvāt finanšu avotus, ir jāatrod tādi finanšu avoti, kas apmierinātu visus koalīcijas partnerus. Šobrīd no tiem priekšlikumiem, kas apspriesti, nepieciešamā summa 2013.gadam pat šķiet tīri ticama. Grūtības ir par 2014. un 2015.gadu, jo šie priekšlikumi atstāj iespaidu arī uz nākamajiem gadiem. Nezinu, vai pašlaik man būtu pareizi teikt konkrētus priekšlikumus, nezinot, vai tie tiks īstenoti, bet mums tie ir. Vairāki publiskajā telpā ir izskanējuši, kaut vai tā pati papildu nodeva par uzturēšanās atļaujas iegūšanu nekustamā īpašuma tirdzniecības rezultātā.
Ja runājam par 2014., 2015.gadu, iespējams, mums kādā brīdī būtu vēl lielākā mērā jānonāk pie principa – kam vairāk bērnu, tas mazāk maksā nodokļus, un kam mazāk bērnu – tas nodokļos maksā vairāk. Tagad tiek apspriesti konkrēti scenāriji, kā to varētu īstenot.
Ar kādiem mehānismiem – neapliekamo minimumu, atvieglojumiem par apgādāmajiem?
Mēs esam piedāvājuši, ka neapliekamais minimums, kas visiem ir 45 lati, stātos spēkā tikai no tā brīža, kad vecākiem ir bērni. Protams, saglabājas atvieglojumi par katru apgādībā esošu personu. Zināmā mērā tas būtu bezbērnu nodoklis.
Vai jūs neizdarīsiet lāča pakalpojumu tiem, kam grūti to bērnu dabūt?
Ir iespējas adoptēt un ir zināms sociālā taisnīguma princips. Tās ģimenes, kurām ir bērni, rūpējas arī par nākamajiem nodokļu maksātājiem, kas nākamajām paaudzēm maksās pensijas. Tās summas nav tik lielas, ja skatās uz katru cilvēku, bet zināmām priekšrocībām tiem, kas izturas atbildīgi pret sociālo sistēmu ilgtermiņā, ir [jābūt]. [Tas būtu] arī zināms stimulējošs efekts, cilvēks apzinātos, ka ģimenes pieauguma gadījumā uzreiz nodokļos ir jāmaksā mazāk.
Vai esat sarēķinājuši, cik naudas vajag jūsu priekšlikumiem? Summas visu laiku mainās.
Kā esmu vairākkārt teicis, mēs nekad neesam koncentrējušies uz summām. Balstoties uz mums pieejamiem FM un LM datiem, esam teikuši aptuvenus ciparus. Protams, FM pār cipariem ir monopolstāvoklis, mums to ir apliecinājuši politiķi no citu valdību laikiem, ka FM allaž izmanto ciparus politiskām manipulācijām. Respektīvi, izvairās dot precīzus ciparus, tie lielā mērā tiek izmantoti politiskai cīņai. Kā šie izdevumi tiek sarēķināti, tas jaunos vecākus mazāk interesē. Viņus interesē, lai būtu pabalsts, lai to izmaksātu pusotra gada garumā, lai būtu pieejams bērnudārzs.
Kas ir tie punkti, no kuriem patiešām neatkāpsieties?
Minimālās māmiņu algas celšana, neapliekamais minimums par apgādībā esošiem bērniem jāpalielina par 20 latiem (par niansēm varam diskutēt). Nākamais ir pabalsta izmaksa līdz pusotram gadam, tas ir laika posms, kas Darba likumā ir noteikts kā periods, ko māmiņa var izmantot bērna kopšanas atvaļinājumam, un no pusotra gada ir pieejami bērnudārzi. Igaunijā un Lietuvā ir iespējas vismaz līdz pusotra gada vecumam šo palīdzību saņemt.
Mērķmaksājums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kas ļautu tiem bērniem, kas ir rindā, iespējas izmantot bērnudārza pakalpojumus.
Jūs pagājušajā nedēļā pēc kādas tikšanās teicāt – ja šī valdība neatbalstīs jūsu priekšlikumus, tad būs jauna valdība. Kādu jūs to redzat, kas šo valdību veidos?
Nezinu, neesmu ekstrasenss. Ceru, ka mēs nerunājam par tuvāko nākotni un šī valdība turpinās strādāt. Pašlaik arī komunikācijā ar koalīcijas partneriem ir sperti zināmi soļi uz sadarbību, ir rezultāta meklējumi. Mēs darīsim visu iespējamo, lai nonāktu pie risinājuma. Man liekas, ka tāda vēlme ir. Es nevaru apgalvot, ka simtprocentīgi visiem. Iespējams, arī šajā koalīcijā ir atsevišķi politiķi, kuriem ir kādas citas intereses, bet es varu apgalvot, ka NA valdes un frakcijas līmenī šādu interešu nav un nekad nav bijis. To partneru, ar kuriem mēs runājam – Dombrovska, finanšu ministra, manuprāt, arī RP pārstāvju (Vjačeslava Dombrovska, Valda Zatlera), arī viņu interesēs šobrīd gāzt valdību nav. Līdz ar to, ja nenotiek nekas neparedzēts, es neredzu, kāpēc mums par to pašlaik būtu jāuztraucas.
Jūs vairākas reizes tik droši esat izteikušies, ka šī valdība var krist. Neticas, ka neesat domājuši, kādas valdības sastāvā jūs tos mērķus varētu sasniegt. Kādas ir potenciālās koalīcijas aprises, kas jums ļautu šim mērķim pietuvoties?
Redziet, mēs uzskatām un šobrīd esam pārliecināti, ka šim mērķim pietuvoties mums būs iespējams šīs valdības ietvaros. Mēs darīsim visu iespējamo, lai tas tā notiktu. Ja šī valdība kritīs, tas nebūs NA darbības rezultātā. To būs lēmuši pavisam citur un citi.
Kas viņi ir?
Esmu uzmanīgs ar apgalvojumiem, kurus nevaru pierādīt. Bet es tādus redzu.
Padalieties savās sajūtās!
Nebūtu korekti uz aizdomu un intuīcijas pamata izteikt apgalvojumus, kurus nevaru pierādīt.
Kā jūs jūtaties šajā koalīcijā – neesat apdalīti?
Tās runas par apdalītību tiek mērķtiecīgi kultivētas, lai novērstu uzmanību no konkrētām prasībām un lietām. Cilvēkam, dzirdot par šo strīda situāciju, pirmais, kas nāk prātā, ir potenciāla valdības gāšana. Tieši tā mēs to uztveram, kā darbību PR līmenī pret NA, lai konkrētos mērķus sasniegt būtu grūtāk. Līdz ar to politiskajā diskusijā nevajadzētu dominēt tādiem jēdzieniem kā apdalītība, aizvainojums. Ja darbojas politikā, jābūt šīs nodarbes profesionālim un šādas emocijas ir liekas.
Protams, ka politikā iet cilvēki, kuri nav apmierināti ar esošo stāvokli. Mūs daudzus neapmierina, kas notiek valstī, un savu neapmierinātību mēs paužam. Tādā ziņā [esam] neapmierināti, jā. Bet pašlaik mūsu pārliecība ir tāda, ka esošā valdība ir labākais no pieejamiem veidiem, lai varētu tuvināties tiem mērķiem, ko esam definējuši.
Katrs cilvēks izdara secinājumus atbilstoši tai informācijas videi, kur uzturas, un es par to neļaunojos. Iespējams, ja es būtu jūsu vietā, man šķistu tāpat.
Tas, kā raksta Aivars Ozoliņš, izsakot apgalvojumus, kurus nevar pierādīt un kuri, es zinu, nav patiesi, man šķiet, ir grēks pret viņa lasītājiem, piedodiet par atklātību!
Viņš argumentē, kāpēc tā domā.
Viņš argumentēja, kad Gaidis Bērziņš demisionēja. Gala rezultātā vajadzēja būt kritušai valdībai vai vismaz kaut kam bija jānotiek Lemberga interesēs. Tās prognozes vienkārši nepiepildās, un nepiepildīsies arī šoreiz.
Jūs esat tik drošs, ka Gaidis Bērziņš demisionēja ebreju kompensāciju dēļ un nevis tāpēc, ka kāds viņu raustīja?
Domāju, ka ebreju kompensācijas bija pēdējais posms. Ja ir runa par kādu NA valdes vai frakcijas lēmumu, tad nāk runāt ar mani, bez tā neiztiek. Nekad, sadarbojoties ar Gaidi Bērziņu, neesmu jutis nevienu pat mazāko mēģinājumu kaut ko ietekmēt Aivara Lemberga interesēs. Ja viņš pat teorētiski kaut ko ietekmētu, tad es nespēju iztēloties ceļus, kā tas notiktu, jo tas nekad nevar novest pie rezultāta.
Jūs nostājaties opozīcijā arī jautājumā par Jāņa Brazovska apstiprināšanu [FKTK padomes locekļa] amatā.
Cik saprotu, komisijā tikai “Vienotība” balsoja par. Drīzāk var teikt, ka “Vienotība” nostājas opozīcijā. Mūsu pārstāvji ir piedalījušies gan “Parex”, gan “Latvijas krājbankas” izmeklēšanas lietā, un viņi ir pārliecināti, ka FKTK līdzšinējās vadības atbildība par tām ir ļoti lieta.
Kā tieši Jānis Brazovskis varēja novērst “Parex” vai “Krājbankas” krahu?
Neesmu eksperts šajos jautājumos. Kaut kādā ziņā tā ir uzticēšanās kolēģiem, kas to ir pētījuši. Pirmkārt, tāds ir FKTK uzdevums [uzraudzīt bankas]. Pēc “Krājbankas” krīzes izmeklēšanas komisijas atzinumiem FKTK vajadzēja aktīvāk nākt ar konkrētām likumdošanas iniciatīvām, kas šādus [bankrota] riskus mazinātu.
Vai tā ir mazā atriebība Brazovskim par lēmumiem, kurus viņš savulaik pieņēma kā “Krājbankas” pilnvarnieks? Līdzīgi kā Saeima savulaik balsoja pret Maizīti vai tiesnesi Vīgantu.
Vai jums tādā gadījumā nešķiet, ka vispār nevar nešaubīt nevienas amatpersonas darbību? Neviens nav pie manis nācis un nav par šo kungu runājis.
Kā jūs komentējat pārmetumus, ka NA kopš “Krājbankas” kraha cenšas lobēt tās bijušā īpašnieka Vladimira Antonova intereses?
Te tas ir Antonovs, te čečenu mafija, te Lembergs, te tas ir Berezovskis. Mēs varētu kolekcionēt visādus mītus, ko mēs, iespējams, lobējam. Ja paskatās šos pašus bieži pieminētos personāžus, viņu darbība ir NA interesēm klaji izslēdzoša. Trūkst loģikas šajos apgalvojumos. Pat ja tā būtu, ir ārkārtīgi grūti atspēkoties, ka neesi zilonis.
Kāpēc Aigars Lūsis uzstājīgi gribēja kļūt par “Krājbankas” administratoru?
Es redzēju, ka viņš negribēja. Es biju klāt tajos notikumos. Man zvanīja Aigars Lūsis un teica, ka profesionālās apvienības – Maksātnespējas administratoru asociācija un FKTK – viņu ir nosaukušas. Profesionālās aprindās saprot, ka viņš to var izdarīt vislabāk. Tas būs milzīgs stress, vienmēr kāds būs neapmierināts, politikā nogriezta nākotnē. Viņš teica, ka negribētu to darīt, bet kā rīkoties – uzņemties vai nē. Profesionālā ziņā tas viņam ir izaicinājums, ja kolēģi šādu lietu uzticējuši. Mans ieteikums bija – ja kolēģu uzticība ir un tu to vari izdarīt vislabāk, tad dari. Bet sanāca vissliktākais no iespējamiem variantiem. Protams, tas kādam šķita nepieļaujami, jo jābūt attiecīgi savam cilvēkam un Aigara Lūša reputācijai ir nodarīts nopietns kaitējums.
Kas viņam nodarīja kaitējumu?
Tie, kas, pamatojoties uz kaut kādu mistisku drošības iestāžu atzinumu, apgalvoja, ka viņš nav piemērots šim amatam. Neviens jau neteica, ka tas ir tāpēc, ka viņš ir NA biedrs. Kas šie par ziņojumiem, to neviens nevar pārbaudīt. Tas rada tādu mazlietiņ klaustrofobisku sajūtu, ka par jebkuru jebkurā brīdī var būt kaut kāds ziņojums, ko nav iespējams pārbaudīt. Ne ministram, nevienam.
Tas bija publiski zināms, ka viņam bija kriminālprocess.
Bet kāds bija rezultāts? Vai, jūsuprāt, ir vieglāk saorganizēt kriminālprocesu un aizturēšanu uz aizdomu pamata vai tiesas slēdzienu? Tādā gadījumā – kāda jēga tiesas slēdzienam, ja mēs paziņojam par cilvēka nodarījumu tikai tāpēc, ka kādam ir bijušas aizdomas?
Tā vajadzētu būt, ka tiesa noņem šaubu ēnu. Diemžēl Latvijā reputācija tiesu varai ir tāda, ka tās lēmumi nav tik autoritatīvi, lai tai varētu pilnībā uzticēties.
Diemžēl tas no daudz kā, arī finansējuma [atkarīgs]. Arī Tieslietu ministrijas darbība ir ierobežojoša, NA ministri visu laiku pārvaldījuši šo nozari. Tai pašā laikā – kam no tā jācieš? Mums atklāti jāpasaka, ka šīs situācijas dēļ bieži cieš nevainīgi cilvēki. Sadarbības laikā ar Aigaru Lūsi nav bijušas ne mazākās šaubas par viņa godīgumu.
Vai jūs sakāt, ka cilvēkam slikta reputācija ir tikai tad, ja ir notiesājošs tiesas spriedums, citādi viņš varētu būt sadarījis visādas cūcības, bet joprojām ir labs cilvēks?
Es saku, ka reputāciju sagandēt var ļoti ātri ikvienam. Bieži šādos gadījumos ir redzams, no kurienes aug kājas, kas ir informācijas piegādātāji.
Mana kolēģe Indra Sprance žurnālā IR ir uzrakstījusi vairākus rakstus, kuros skaidri redzams, ka maksātnespējas process ir lauks, kur ir daudz problēmu. NA ir iespēja Latvijā izdarīt patiešām labu darbu un izmēzt šo procesu no negodīgiem darboņiem un sakārtot maksātnespējas likumus. Kāpēc jūs to nedarāt?
Maksātnespējas likums ir atvērts, ikvienam ir iespējas nākt ar saviem priekšlikumiem, piedalīties diskusijā, kas likumā būtu uzlabojums. Tā sfēra ir pietiekami sarežģīta, bet tā nav tēma nr.1, kas mani interesē, lai es pašlaik šim likumam rakstītu priekšlikumus. Diez vai es to varu izdarīt kvalitatīvi, neesmu ar to lietu dzīvojis. Indra Sprance ir dziļi pētījusi, viņai ir priekšlikumi, man šķiet, ka tas vienmēr ir diskusijas vērts, nav tā, ka viena patiesība.
Es pagājušā nedēļā biju pasākumā, kur bija pulcējušies investori. Viņi skaidri pateica – lai viņi te ieguldītu naudu, aktuālais ir tiesu vara, maksātnespējas process un publiskie iepirkumi. Neatkarīgi no tā, ko raksta Indra, arī citi avoti apgalvo, ka šī ir milzīga problēma.
Jāapspriež konkrēti priekšlikumi.
Jums ir tieslietu ministrs, kāpēc viņš nevar nākt klajā ar priekšlikumiem?
Tādā gadījumā šie jautājumi jāuzdod tieslietu ministram un viņam ir jāsniedz atbildes. Tas, ko esmu dzirdējis, ka šobrīd aktīvi notiek konkurence, kurš maksātnespējas procesā Latvijā dominēs. Līdz šim tas bijis nacionālais kapitāls. Par to ir ieinteresējušies ārvalstu spēlētāji, tiek intensīvi meklētas iespējas šo biznesu pārņemt.
Ārvalstu spēlētāji grib kļūt par maksātnespējas administratoriem?
Es varu teikt tikai par to, ko esmu dzirdējis. Daudzi notikumi liek šo iespēju neizslēgt.
Bet varbūt paskatāties, kas notika ar IKI veikalu tīklu. Maksātspējīgs uzņēmums tika padarīts par juridiski maksātnespējīgu – kāds tam sakars ar to, ka kāds ārvalstu kapitāls grib kļūt par administratoru? Kāpēc jūs negribat, lai uzņēmumiem ir iespēja šeit nodarboties ar godīgu biznesu?
Lai kvalitatīvi atbildētu uz šo jautājumu, šajā diskusijā būtu nepieciešams kāds no maksātnespējas administratoriem vai šīs jomas ekspertiem. Es nejūtos tik stiprs šajos jautājumos, lai jums atbildētu ar pilnu pārliecību.
Vai Aigars Lūsis turpinās būt TM parlamentārais sekretārs?
Kāpēc lai viņš neturpinātu?
Tāpēc, ka acīm redzami viņam tur nav vietas. Ir daudz faktu, kas liecina, ka viņš ir iesaistīts negodīgā [maksātnespējas kooperatīvu] biznesā.
Pagaidām šis negodīgais bizness ir Indras Sprances interpretācija. Ja ir tiesas lēmums par ko citu, ka ir neatbilstība likumam, tādā gadījumā…
Tas jau nav nonācis tiesā. Viņš ir izvairījies no tā, ka izmeklējošās iestādes izskatītu viņa darbību.
Bet tā ir jūsu interpretācija, ka ir izdevies izvairīties. Tā mēs par jebkuru varam teikt, ka viņam veiksmīgi izdevies izvairīties. Mēs nevaram uz kāda konkurenta sniegtās informācijas pamata tapušas publikācijas atlaist cilvēku, jo tam nav objektīva pamata.
Valdis Dombrovskis teica, ka jūs uzstājīgi gribējāt, lai Aigars Lūsis ir TM parlamentārais sekretārs. Kāpēc?
Mēs tieslietu ministra amatam apsvērām vairākas kandidatūras, viena no kandidatūrām bija Jānis Bordāns, otra – Aigars Lūsis. Es viņiem abiem uzticos kā šīs jomas profesionāļiem, un mans ieteikums bija, ka viņiem jāstrādā komandā. Ņemot vērā, ka līdz šim no “Vienotības” puses bijām jutuši pretdarbību pret Lūša personību, tad pirms ministra vārda nosaukšanas mēs gribējām Dombrovski informēt, kas, visticamāk, būs parlamentārais sekretārs.
Kādas jums tagad attiecības ar Bislanu Abdulmuslimovu? Tiekaties joprojām?
Nekādas. Ļoti ilgi viņu neesmu redzējis un arī kaut ko dzirdējis. Ja jūs pavērojat, kādu laiku viņa ģimenei bija akcijas portālā “Puaro.lv”, Jurģis Liepnieks bija [Abdumuslimova] holdinga vadītājs. “Puaro.lv” nostāja pret NA bija klaji negatīva. Esmu dzirdējis, ka Bislans to publiski ir saucis kā vienu no saviem panākumiem, ka Aigars Lūsis nekļuva par maksātnespējas administratoru “Krājbankā”. Protams, nenoliedzu, ka man tāpat kā daudziem Latvijas politiķiem ir bijušas sarunas ar Abdumuslimovu, taču politiskās intereses šķiet visnotaļ atšķirīgas. Protams, kā personība viņš man raisa cieņu, to esmu teicis.
Un viņa ne sevišķi respektablās darbības jūs neinteresē?
Ja viņš būtu mūsu partijas biedrs vai mēs viņu censtos kādā amatā likt, tad mēs par viņu padziļināti interesētos. Pašlaik man jānodarbojas ar daudziem citiem jautājumiem, kas ir mana tiešā atbildība.
Ko domājat par Lemberga atstādināšanas ideju, ko tagad virza Edmunds Sprūdžs?
Tās ir ministra tiesības tā rīkoties. Acīmredzot, viņam ir pamats tā rīkoties. Pašlaik nejūtu, ka NA vajadzētu šajā procesā iejaukties.
Ko domājat par nenotikušo vilcienu darījumu? Kam pārdalīt atlicināto ES naudu?
Man grūti komentēt, jo [vilcienu iepirkuma] līgums man nekad nav bijis pieejams. Neesmu kārtojis pielaidi valsts noslēpumam, šis līgums ir slepens. Kad koalīcijas padomes sēdēs esam vēlējušies šo jautājumu apspriest, tad izrādījies, ka visiem, kam nav pielaides, telpa jāatstāj. Beigās šī diskusija vienkārši nav iespējama, jo pat ja mūsējiem ir pielaide, viņi nav tiesīgi stāstīt detaļas.
Kad iecēla “Pasažieru vilciena” jauno valdi, mēs atklāti pateicām, ka no šī procesa norobežojamies. It kā, no vienas puses, tā ir Satiksmes ministrijas kompetence, bet mūs neapmierina veids, kā šī valde tika iecelta. Ļoti daudzas kopsakarības dod pamatu aizdomu ēnai. Ņemot vērā šos abus apstākļus, satiksmes ministra Roņa un politisko organizāciju, kas atbildīgas par šo nozari, atbildība šajā jautājumā ir ekskluzīva.
Kā jūs komentētu skandālus ap Imantu Parādnieku – dēla firmu aizdomīgos mēģinājumus atbrīvoties no parādiem un interneta meklētāja pēdu nopludināšanu?
Imants Parādnieks ir ērts cilvēks uzbrukumiem NA. Viņa rakstura īpašību dēļ, varbūt viņa darbības dēļ, un politiskie konkurenti šo iespēju pēc pilnas programmas izmanto.
Komentāri (33)