Eksperts: Krievijas vara interneta tīklu karu nespēs uzvarēt
Septembra notikumi liecina, ka Kremlis vēlas slēgt Krievijas informatīvo telpu, lai tajā saglabātu savu ietekmi, vispirms jau uz tuvākajiem kaimiņiem.
Krievijas un ārvalstu eksperti brīdina, ka, īstenojot tādu politiku, informācijas karā Krievijas pašreizējā vara Rietumus nespēs uzvarēt un riskē zaudēt Eiropas tirgus. Gan ekonomikā, gan informācijas jomā tuvākajā nākotnē galvenā loma būs jaunākajām tehnoloģijām, kurās Krievija patlaban neko neinvestē.
Putina “ukazs”
Septembra sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas Federācijas interešu aizstāvību Krievijas juridisko personu ārējās ekonomikas darbībā. Dokumentā cita starpā teikts, ka Krievijas stratēģiskajiem uzņēmumiem un to ārvalstu filiālēm tiek ierobežotas iespējas izdarīt izmaiņas līgumos ar ārvalstu partneriem, turklāt šie ierobežojumi attiecas arī uz īpašuma un citām tiesībām ārvalstīs. Tagad, lai kaut ko līgumos mainītu, uzņēmumiem nepieciešama valdības piekrišana.
Tāpat Krievijas valdības piekrišana būs nepieciešama, sniedzot informāciju ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, ja šīs informācijas prasības nesakritīs ar Krievijas prasībām.
Jau ziņots, ka septembra sākumā Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka sāk savu izmeklēšanu par Krievijas gāzes koncerna „Gazprom” darbību Austrumeiropas valstīs – Latvijā un vēl septiņās valstis – Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un Bulgārijā. EK „Gazprom” pārmet to, ka koncerns licis šķēršļus gāzes brīvām piegādēm Eiropas Savienības tirgū, kā arī piemērojis netaisnīgas gāzes cenas, tās piesaistot naftas cenām.
EK izmeklēšana nozīmē, ka no „Gazprom” un tā filiālēm attiecīgajās ES valstīs tiek pieprasīta nepieciešamā informācija par koncerna uzņēmumu darbību Eiropas tirgū. Taču Putika „ukazs” tagad liedz sniegt šādu informāciju Eiropas struktūrām.
Tādējādi var uzskatīt, ka Kremlis apzināti izgājis uz konfrontāciju ar ES, un iespējams, ka tas radīs zaudējumus citu Krievijas uzņēmumu interesēm. Bez „Gazprom” Krievijas „stratēģisko” uzņēmumu sarakstā ir „Rosņeftj”, „Transņeftj”, „Zarubežņeftj”, „Inter RAO” un „RusHidro”, Krievijas dzelzceļš, „Sovkomflot”, kā arī ieroču piegādātājuzņēmumi.
Cerības uz Āzijas tirgiem
Acīmredzot, Krievijas valsts vadītāji cer uz Āzijas tirgiem, par ko liecina arī Krievijas tēzes pēdējā OPEC samitā. Savukārt nesenajā vizītē Serbijā Putins uzsvēra, ka Krieviju „gaida Āzijā”.
Tomēr vācu laikraksts „Die Welt” raksta, ka situācija enerģētikas tirgū var izmainīties arī ārpus ES. „Ukraina, kas ir „Gazprom” svarīgākais klients, šogad Krievijas gāzes patēriņu samazināja par 39 procentiem. Ukraina cenšas 2013.gadā sasniegt 50 procentu robežu un Krievijai par tās gāzi maksāt mazāku cenu,” raksta avīze.
Tāpat vācu medijs atzīmē, ka Ukraina, kur šodien tāpat kā Krievijā pastāv problēmas ar demokrātiju, „valstī aicina darboties ārvalstu uzņēmumus, lai izstrādātu slānekļa gāzes atradnes”.
„Tā tehniski ekonomiskā revolūcija, kā vēsturē tas jau nereti ir noticis, var novest pie politiskām sekām. Slānekļa gāzes ieguve Ukrainā un Polijā, kā arī saspiestās gāzes tirgus daļas palielināšanās, to Eiropā nogādājot ar tankkuģiem, izmainīs piegāžu struktūru, cenas un politisko atkarību,” vēsta „Die Welt”.
Žurnāla „Forbes” komentētāji jau septembra sākumā brīdināja – „ja Putins no ES atgaiņāsies un savus paziņojumus nenostiprinās ar vērā ņemamām darbībām, vairāk līdzekļu neatvēlot „Gazprom” globālajām ambīcijām, tad koncernu sagaida lēna un mokoša nāve šajā tirgū”.
„Forbes” prognozē, ka, pirmkārt, „Putins pilnībā noraidīs Eirokomisijas izmeklēšanas taisnīgumu. Otrkārt, lai slēptu pašas acīm redzamākās ģeopolitiski vājākās „Gazprom” vietas, tiks attīstīti Eiropas dienvidu virziena galvenie projekti, pirmām kārtām „Dienvidu plūsma””. Un treškārt, lai arī Maskava vārdos turpinās pastāvēt uz gāzes cenu piesaisti naftas cenām, Krievijai ir ļoti maz iespēju Ķīnai gāzi pārdot par cenām, kas piesaistītas naftas cenai.
„Putins labi zina: ja „Gazprom” zaudēs savas pozīcijas, tad tas radīs pietiekamu blakus efektu, lai viņš pats zaudētu savu amatu,” secina „Forbes”.
Tīmekļa karš
Savukārt internets pēc dažiem gadiem Krievijas iedzīvotājiem kļūs par galveno informācijas avotu, secināts Krievijas pilsoniskās sabiedrības attīstības fonda ziņojumā. Šī tendence īpašu nozīmi iegūs 2016.-2018.gada politiskajā ciklā.
Ja iedzīvotāju uzticība internetam kā galvenajam informācijas avotam turpinās palielināties, tad 2016.gadā paredzētās Krievijas Valsts domes vēlēšanas un vēl jo vairāk Krievijas prezidenta vēlēšanas 2018.gadā notiks pilnīgi citā informatīvajā realitātē – tad galvenā nozīme būs vispasaules tīmeklim, uzskata fonds.
Fonds, kuru vada bijušais Krievijas prezidenta administrācijas iekšpolitikas pārvaldes šefs Konstantīns Kostins, norāda, ka patlaban piecas no 20 Krievijas interneta vietnēm, spriežot pēc dienas vidējās auditorijas lieluma, „ir nekrievijas izcelsmes (Google, YouTube, Wikipedia, Facebook, Twitter)”. Ja šī tendence turpināsies, pēc dažiem gadiem var izveidoties situācija, ka Krievijas interneta lielāko daļu kontrolēs ārvalstu servisi, kas atradīsies un būs reģistrēti ārzemēs, teikts nule publicētajā fonda ziņojumā.
Šis ziņojums atklātībā nonāca īsi pēc diviem lieliem skandāliem, kas bija saistīti ar ārvalstu masu informācijas līdzekļu darbību Krievijā. Proti, radiostacija „Brīvība” paziņoja, ka pārtrauc raidīt Krievijā un būs pieejama vien interneta klausītājiem, bet lielākais nekomerciālo organizāciju sponsors Krievijā – ASV Starptautiskā attīstības aģentūra (USAID) – no 1.oktobra pārtrauca savu darbību Krievijā, tādējādi izbeidzot vairāku miljonu dolāru vērtās programmas, kas pirmo reizi tika sāktas uzreiz pēc PSRS sabrukuma.
„Kostina ziņojums vienkārši brīdina: Krievijas vara interneta tīklu karu nespēs uzvarēt. Nevajag uz to uzprasīties. Ne baltkrievu, ne ķīniešu paņēmieni interneta tīklu satura kustības ierobežošanā nepalīdzēs. Turklāt 5 – 7 gadu perspektīvā,” saka mediju pētījumu centra direktors un žurnāla „Russkij žurnal” galvenais redaktors Aleksandrs Morozovs.
Viņš arī atzīmē, ka fonda ziņojums neatbild uz vēl kādu svarīgu jautājumu: kā Krievija spēs pretoties Rietumu demokrātiju atklātajai informācijai? Tāpat nav atbildes uz jautājumu – ko darīs pašreizējā Krievijas vadība, ja konfliktā ar ES „Gazprom” zaudēs savas pozīcijas Eiropas gāzes tirgū.
Autors ir žurnālists, dzīvo un strādā Krievijā
Komentāri (23)