Kāpēc nevajag kautrēties no savas tautības pases ierakstā
Vācietis Vecais Stenders dus Sunākstes kapos zem kapakmeņa ar uzrakstu: „Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.” (Še aprakts G.F.Stenders Latvis .. ar savu gaspažu – sievu – red.)
Bet dzejnieks Rieteklis savulaik rakstīja: “Latviets esmu, latviets būšu, Latviets mūžam palikšu, Un par savu tēvu zemi Savu galvu nolikšu.”
Latvijas Republikas Satversmes 4.pants vēstī, ka „Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”.
Tad jājautā, kas ir šis Rietekļa „latviets” vai Stendera „Latwis”? Kas ir tas „latvietis”, kam pieder Satversmē minētā „latviešu valoda”? Velti meklēsiet šādas ziņas Latvijas pilsoņu pasēs, jo tādu ziņu tur vairs nebūs – Saeimas komisija pagājušajā nedēļā noraidīja Nacionālās apvienības deputātu priekšlikumu atjaunot iespēju, protams, pēc pases īpašnieka vēlēšanās, pasē ierakstīt tautību.
Tika minēti dažnedažādi iebildumi, sākot ar tautību klasifikatoru nepilnību, līdz parastajam: „Eiropa mums tā teica!”
Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ieteikusi – ja patiešām pastāvēs etniskās piederības ieraksts dokumentos, tad jāievēro personas pašidentificēšanās princips – vārdu sakot, ja es saku, ka esmu arābs („Salām, aleikum”, Edvīn!), tad man ir tiesības likt šo ierakstīt manā pasē.
Protams, ka unikāli noteikt tautību bieži vien nav iespējams, pat zinot cilvēka izcelsmi, tāpēc valsts ir rīkojusies praktiski, nosakot, ka bērnam ir vecāku tautība vai gadījumā, ja vecāki vai vecvecāki ir no dažādām tautībām, tad var izvēlēties kādu no šīm tautībām.
Etnisko identitāti nenosaka cilvēks pats, bet visa sabiedrība.
Austrālijā ir praktiski kritēriji piederībai Austrālijas aborigēnu rasei. 1978.gadā Austrālijas Ministru kabinets apstiprināja šādu trīsdaļīgu definīciju: „Aborigēns vai Toresa šauruma salinieks ir aborigēnu vai Toresa šauruma izcelsmes cilvēks, kurš identificējas kā aborigēns vai Toresa šauruma salinieks un tiek pieņemts kā tāds tajā sabiedrībā, kurā viņš vai viņa dzīvo”. Definīcija ir svarīga, jo ir vairāki likumi, kuri diskriminē par labu Austrālijas pamatiedzīvotājiem.
Latvijā iebilst, ka ar attiecīgo ierakstu pasē tiks diskriminēti „nevēlamu tautību” piederīgie. Grūti saprast, kā tas praktiski notiktu. Diskriminācija uz tautības pamata Latvijā visvairāk ir bijusi vērsta tieši pret latviešu tautu, un paradoksāli, ka tieši latvieši ir tie, kuri vēlas savu etnisko piederību ierakstīt pasē.
Viegli pārvarams iebildums ir tas, ka ārzemēs var sajaukt tautību ar pavalstniecību. Atrisinājums ir lietot pareizo vārda „tautība” tulkojumu. Angliski „nationality” (kā agrāk bija rakstīts Latvijas pasēs) ir drīzāk „pavalstniecība”, nevis „tautība”. Pareizāk būtu „ethnicity” vai „ethnic origin”.
Ja Krišjānis Valdemārs varēja Tērbatā lepoties ar vizītkarti „latvietis”, tad nebūsim kūtrāki par viņu!
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors
Komentāri (26)