“Freedom House”: Vislielākā interneta brīvība ir Igaunijā

Latvijas kaimiņi apsteiguši pat Amerikas Savienotās Valstis

“Freedom House” šāgada ziņojumā par interneta brīvību, apsteidzot ASV, pirmajā vietā ierindojusies Igaunija, kur pieeja internetam ir vairāk nekā trim ceturtdaļām pilsoņu un plaši pieejami gan e-tirdzniecības, gan e-pārvaldes pakalpojumi.

Igaunija kļuvusi par paraugu, kas apliecina, ka brīva pieeja internetam kalpo par sabiedrības attīstības dzinējspēku, teikts pirmdien publiskotajā ziņojumā “Freedom on the Net 2012”, vēsta LETA/Fox News/Reuters. Simts punktu skalā, kurā mazāks punktu skaits norāda, ka situācija vairāk tiecas tuvoties ideālam, Igaunija novērtēta ar desmit punktiem.

Valstis vērtētas pēc tādiem rādītājiem kā šķēršļi pieejai internetam, tīmekļa satura ierobežojumi un interneta lietotāju tiesību pārkāpumi.

Otrajā vietā, atpaliekot par diviem punktiem no Igaunijas, ierindojusies ASV, kas novērtēta ar 12 punktiem. ASV no Igaunijas atpaliek tīmekļa ātruma, cenu un platjoslas interneta pieejamības ziņā.

Tomēr ziņojuma autori norāda, ka pēdējā laika notikumi ASV liecina par interneta brīvības apdraudējuma pieaugumu. “Šķiet, ka pašreizējā administrācija, apņēmusies saglabāt plašas uzraudzības iespējas”, lai cīnītos ar noziedzību, teikts ziņojumā. “Vēl vairāk, parādījušās ziņas, ka Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) vēlas paplašināt savas pilnvaras (..), lai vajadzības gadījumā nodrošinātu saziņas pārtveršanu.”

Augstu novērtējumu ieguvusi arī Vācija (15 punkti), Austrālija (18) un Ungārija (19).

Tomēr kopumā interneta brīvības ierobežojumi pasaulē pēdējā gada laikā pieņēmušies spēkā. Lai gan valstis, kas atrodamas ziņojuma autoru sastādītā saraksta lejasdaļā, pārsteigumus nesagādā.

Pēdējā vietā ir Irāna, kurai ziņojuma autori piešķīruši 90 no 100 punktiem, kas liecina par pilnīgu interneta brīvības neesamību. Vēl svētdien Teherāna paziņoja, ka filtrēs pieeju interneta meklēšanas programmai “Google”, reaģējot uz antiislāmiskās filmas “Innocence of Muslims” (“Musulmaņu nevainība”) parādīšanos failu koplietošanas vietnē “YouTube”, kas izsauca vardarbīgus protestus visā musulmaņu pasaulē. Savukārt pirmdien “Google” pārstāvis “FoxNews” apliecināja, ka Irānā bloķēta pieeja uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem.

Starp valstīm, kur faktiski nav brīvas pieejas internetam, ir arī Kuba (86 punkti), Ķīna (85) un Sīrija (83).

Kopumā interneta brīvība mazinājusies 20 no 47 vērtētajām valstīm, taču visstraujākā situācijas relatīvā pasliktināšanās pēdējā gada laikā konstatēta Pakistānā, Bahreinā un Etiopijā.

Savukārt starp 17 valstīm, kur situācija uzlabojusies, ir Tunisija, Lībija un Mjanma. “Konstatētais nepārprotami liecina, ka draudi interneta brīvībai kļūst diversificētāki. Autoritārajiem valdniekiem saprotot, ka vietņu bloķēšana un skaļi aresti izsauc vietēju un starptautisku nosodījumu, viņi pievēršas slepenākām, taču nebūt ne mazāk bīstamām tiešsaistes saziņas kontroles metodēm,” norāda ziņojuma autori.

19 valstīs pieņemti likumi, kas nosaka jaunus ierobežojumus. Piemēram, Pakistānā aizliegts interneta pakalpojumus sniegt privātiem uzņēmumiem. Starp šīm valstīm, kā zināms, ir arī Krievija, kas šajā ziņojumā ierindojusies 30.vietā, un Baltkrievija, kas atrodas 37.vietā.

Represīvie režīmi uzlabojuši arī interneta satura filtrēšanas programmatūras. 14 valstis, sekojot Ķīnas paraugam, sākušas algot interneta komentētājus, lai manipulētu ar tiešsaistes diskusiju saturu.

Konstatēts, ka pieaudzis arī to gadījumu skaits, kuros personas, kas internetā kritizējušas valdības, pakļautas fiziskiem uzbrukumiem. 19 no 47 vērtētajām valstīm blogeri vai informācijas tehnoloģiju lietotāji tikuši pakļauti spīdzināšanai vai arī pazuduši bez vēsts.

Piecās valstīs pēdējā gada laikā kāds interneta aktīvists vai pilsoniskās žurnālistikas entuziasts ticis nogalināts.

26 valstīs, arī dažās valstīs, kas atzītas par demokrātiskām, vismaz viens blogeris vai interneta lietotājs ticis aizturēts par tiešsaistē publicēto materiālu vai ar īsziņu starpniecību izplatītās informācijas saturu.

Šis jau ir trešais “Freedom House” sagatavotais ziņojums par interneta brīvību, un tajā apkopoti dati par laiku no 2001.gada janvāra līdz 2012.gada maijam.