Absurda teātris uz Krievijas politiskās skatuves

Politiskie rēgi un antisemītiskie mīti no aizkulisēm tiek izvilkti gaismā

Maskavas politiskā skatuve šonedēļ, šķiet, kļuvusi par absurda teātri. Sezona sākās ar tik strauju dekorāciju maiņu, ka tikko no atvaļinājuma atgriezusies auditorija uzreiz nespēja saprast – izrāde jau ir sākusies.

Valsts Domē izcēlušies skandāli riskē attīstīties par parlamentāro krīzi, kā tas notika 1993. vai 1998.gadā, Krievijas televīzijā tiek rādīti antisemītiski simboli filmā par “Pussy Riot”. Tas viss notiek vienlaikus ar opozīcijas „Miljonu gājienu”, kad arī Krievijas radikāļi no Eirāzijas jaunatnes savienības vēlas doties gājienā, toties kopā ar “miljardiem”.

Tiesu politizācija

Ceturtdienas rītā tika ziņots par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas stingri nosoda Krievijas tiesas politiskos lēmumus. Rezolūcijā tiek pieminēts ne tikai pankgrupas „Pussy Riot” spriedums, bet arī bijušo „Jukos” īpašnieku Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva tiesas spriedums, krimināllietas pret opozīcijas līderiem Alekseju Navaļniju, Borisu Ņemcovu un Sergeju Udaļcovu, vēl pilnībā neizmeklētās Annas Poļitkovskas, Natālijas Estemirovas, Staņislava Markelova un Sergeja Magņitska slepkavības, pieminēta organizācijas “Cita Krievija” aktīviste Taisija Osipova.

„Pussy Riot” lieta īpašu Eiropas Parlamenta uzmanību piesaistīja ar to, ko Eiroparlamenta deputāti sauc par pieaugošo “politiski motivētu iebiedēšanu un opozīcijas aktīvistu vajāšanu Krievijā”.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputātu teikto, Krievijas Parlaments nesen pieņēma “likumus, kurus var izmantot, lai vēl vairāk ierobežotu opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kā arī ir pret vārda un pulcēšanās brīvību”.

Savukārt vēlme atņemt deputāta mandātu no “Taisnīgās Krievijas” ievēlētajam Valsts Domes deputātam Genādijam Gudkovam, pēc EP deputātu domām, ir “opozīcijas partijas, kuras atbalstīja protesta kustību, iebiedēšana”.

Kremļa preses dienesta vadītājs Dmitrijs Peskovs par Eiroparlamenta rezolūciju izteicies, ka “Maskava tam nevar piekrist”. Viņš ir pārliecināts, ka EP ir “neuzticami avoti” un „nav taisnība par analīzi”.

Tomēr Krievijas mediji šo varas iestāžu darbības tendenci uzskata par starptautisko organizāciju pacietības mēra pārbaudi. Tā avīze “Ņezavisimaja gazeta” norāda, ka, „likvidējot” Gudkovu, pretsitiens var skart jau valdošās partijas “Vienotā Krievija” dalībniekus. Proti, Kremlim, pēc avīzes domām, būs iespēja atlaist Valsts Domi, lai uzreiz atrisinātu problēmu ar Rietumus kaitinošajām parlamenta vēlēšanām 2011.gada decembrī. Avīze raksta, ka tādējādi Putins “var nogalināt daudzus putnus ar vienu akmeni”, un sabiedriskā doma Eiropā un citur pasaulē būs vismaz daļēji apmierināta.

Tam par apstiprinājumu var kļūt arī pilnīgi negaidīts Krievijas premjerministra paziņojums – šonedēļ Dmitrijs Medvedevs Penzā runāja par pankgrupas „Pussy Riot” lietas apelācijas sūdzību, kas tiks izskatīta 1.oktobrī. Medvedevs teica, ka viņš “negrib nomainīt tiesnesi”, bet, pēc viņa domām, sods, ko izcietušas apsūdzētās, kamēr diezgan ilgu laiku atradušās cietumā, ir pietiekams. “Šajā gadījumā turēšana ieslodzījumā šķiet neproduktīva,” teica Medvedevs.

Krievijas ziņu aģentūras ziņoja arī, ka Krievijas prokuratūra gatavojas pārsūdzēt tiesas lēmumu par Taisiju Osipovu kā pārāk smagu. Lai arī tiesas sēdē prokurors pieprasīja piespriest četrus gadus cietumā, tiesa sodu Osipovai dubultoja. Osipovas advokāti arī nepiekrīt tiesas spriedumam un gādās, lai to atceltu pavisam, uzskatot šo lietu par politiski motivētu.

Smoļenskas iedzīvotāja Taisija Osipova tika apcietināta 2010.gada novembrī par apsūdzībām narkotiku tirdzniecībā. Osipovas atbalstītāji šo tiesas prāvu uzskata par politisku. Viņi ir pārliecināti, ka visa lieta ir safabricēta un narkotikas tīšām noliktas Osipovas dzīvoklī. Opozīcija uzskata, ka lieta tika sagatavota, lai izdarītu spiedienu uz Osipovas vīru, partijas “Cita Krievija” izpildkomitejas locekli.

„Provokatori-2″ antisemītiskā kārts

Uz šā politiski tiesiskā fona Krievijas televīzijā šonedēļ parādījās žurnālista Arkādija Mamontova filma “Provokatori-2″, kuras mērķis bija atrast grupas „Pussy Riot” akcijas Kristus Glābēja katedrālē,kas notika pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām, organizētājus. Kā zināms, augustā trim šīs akcijas dalībniecēm tika piespriests divu gadu cietumsods par huligānismu, kas motivēts ar reliģisko naidu, lai gan meitenes pašas teica, ka viņas protestējušas pret Krievijas varas, tai skaitā Vladimira Putina, saaugšanu ar Pareizticīgo baznīcu.

Tikmēr šonedēļ ar Pareizticīgās baznīcas institūciju sankciju un atbalstu Krievijas pilsētā Ivanovā, neskatoties uz sabiedrības protestiem, pietiekami klusi un mierīgi nojauca pieminekli Otrā pasaules kara dalībniekiem. Lai atceramies, ka Igaunijas “Bronzas kareivja” pieminekļa pārvietošana uz kapsētu Tallinā 2007.gadā izraisīja histērisku reakciju pretigauņu un prokremliski noskaņotajās organizācijās.

TV kanālā „Krievija-1″, kuru uztur Krievijas nodokļu maksātāji, šonedēļ pārraidītajā raidījumā par „Pussy Riot” izskanēja žurnālista Mamontova viedoklis, ka „Pussy Riot” idejas iniciators varētu būt tagad Londonā dzīvojošais miljardieris Boriss Berezovskis.

Tomēr Krievijas blogeriem, spriežot pēc publikācijām, neliekas interesantas noslēpumaino trīs „Pussy Riot” meiteņu attiecības ar Krievijas oligarhu, par kurām nezināja pat Maskavas Hamovņiku tiesa, bet gan antisemītiskā bilde, ko piedāvā valsts televīzijas kanāls. Blogeri uzskata, ka televīzijas kanāls “Krievija-1” Mamontova filmā “Provokatori-2″ izmantojuši antisemītisko XX gadsimta sākuma ideoloģiskā kara metodi – atbilstošam attēlam tiek pievienots Mamontova tendenciozs aizkadra teksts, piemēram,”.. tā saucamie progresīvi liberālie laikraksti atbalsta visas reliģijas, izņemot kristietību… Tad likme ir par Krievijas valsts iznīcināšanu.”

Raidījumā tikusi izmantota XX gadsimta sākuma atklātne, kurā attēlots rabīns, kurš pirms tradicionāliem ebreju svētkiem jeb Tiesas dienas veic jūdu rituālu, ziedojot gaili. Atklātnē putns attēlots ar Krievijas pēdējā cara Nikolaja II galvu.

Ir labi zināms, ka šis attēls, kas izmantots naida propagandai 1905.gada grautiņu laikā Krievijā, tika publicēts arī nacistu okupētajā Latvijā. (Brošūra “Jūdaisms” tika laista klajā 1944.gadā okupētās Latvijas teritorijā, autors J.Davidovs, kas rakstīja ar pseidonīmu “J.Davis”).

Krievijas Federācijas ebreju kopienas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Boruhs Gorins teica – ir žēl, ka šīs TV programmas neatkarīgi no pārējās plūsmas, kas duļķo informācijas ūdeņus, nevis to attīra, bet izmanto antisemītisma mītu. „Acīmredzot, tas nav pirmo reizi, kas norāda, ka tā nav nejaušība,” saka Gorins.

“Mēs varam izteikt bažas, ka Krievija visā šajā diskusijā arvien vairāk ievelk briesmīgus pagātnes mītus, ieskaitot rituālas slepkavības un tamlīdzīgi. Esam mudinājuši TV kanāla vadību pievērst uzmanību tam, kas ir noticis. Kad uzzināsim TV kanāla vadības domas par notikušo, domāsim, vai par to nepieciešams atsevišķs paziņojums,” teica ebreju pārstāvis.

Eirāzijas Jaunatnes savienība

Pirms “Miljonu gājiena” sestdien, kuram sākotnēji tika plānots līdz 25-50 tūkstošiem dalībnieku, bet, pēc oficiāliem datiem, sanāca vien aptuveni 15 tūkstoši, arī kāda mazzināma organizācija Eirāzijas Jaunatnes savienība paziņoja par savu gājienu tajā pašā maršrutā, kādā gājienu grasījās rīkot opozīcijas pārstāvji, tikai pretējā virzienā.

Par to liecināja ceturtdien parādījies organizācijas paziņojums par „miljardu”, ko viņi izvedīs Maskavas ielās, lai uzstātos „pret sātana armiju”. Eirāzijas Jaunatnes kustības līderi ir Aleksandrs Dugins, kā arī rakstnieks un režisors Sergejs Kurginjans. Politikas vērotāji gan atzīmē, ka “miljardu gājiena” organizatoriem līdz šim nebija vairāk par dažiem simtiem ļaužu, ar ko kopā iziet ielās.

Šī jaunatnes kustība ir maz zināma: pērngada rudenī Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas līderi ir uzņēmušies iniciatīvu integrēt Eirāzijas jaunatni. Šā gada jūnijā Dmitrijs Medvedevs pieļāva, ka organizācijai varētu “būt vienota finanšu sistēma”. Eirāzijas Jaunatnes savienības atbalstītāji ir zināmi arī kā ļoti naidīgi noskaņoti pret ASV.

Opozīcijas gājiena dalībniekiem bija bažas, ka šoreiz pret viņiem vērsīsies nevis ar policiju, bet gan ar Eirāzijas Jaunatnes jauniešiem.

Lai arī sestdien „Miljonu maršā” tika atbalstīta gājiena koordinatoru Borisa Ņemcova un Sergeja Udaļcova sagatavotā opozīcijas rezolūcija ar vairākām politiskām prasībām, tai skaitā atbrīvot politieslodzītos un izbeigt ieslodzīto lietas “par nemieriem Bolotnaja laukumā 6.maijā”, kā arī īstenot nopietnas politiskas reformas, ierobežojot prezidenta pilnvaras un izveidojot pārredzamas procedūras vēlēšanās, arī pirmstermiņa parlamenta un prezidenta vēlēšanām, uzskatīt maršu par milzīgu opozīcijas panākumu nevar.

To atzinis arī viens no marša organizatoriem Udaļcovs, kurš aģentūrai „Interfaks” teicis: “Nosaukt „Miljonu maršu” par milzīgu uzvaru nevar, taču mēs vismaz uz ielas pavadījām visu dienu, ko arī vēlējāmies. Pasākumam dotu četrinieku, varēja būt labāk.” Udaļcovs, kuru jau pēc „tradīcijas” policija uz laiku aizturēja, teica, ka par panākumu var uzskatīt to, ka ir „fiksēts status quo”. Turpmāk jādomā, kā šo protesta akciju vērst plašāku, masveidīgāku.

Autors ir žurnālists, dzīvo un strādā Krievijā