Nīderlandes parlamenta vēlēšanās uzvarējušas proeiropeiskās partijas

Galēji kreisie un Brīvības partija guvusi daudzkārt mazāku atbalstu

Nīderlandes vēlētāji trešdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās pauduši pārliecinošu atbalstu proeiropeiskam pragmatismam, savas balsis nododot par centriskajām partijām un noraidot Gērta Vildersa kreiso radikāļu antieiropeisko ekstrēmismu, ziņo LETA/AFP/BBC.

Kā liecina daļējie rezultāti, visvairāk balsu saņēmusi līdzšinējā premjerministra Marka Rutes pārstāvētā liberālā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD), aiz sevis atstājot kreisi centrisko Darba partiju (PvdA).

VVD nākamajā parlamenta sasaukumā būs pārstāvēta ar 41 deputātu, bet PvdA no 150 deputātu vietām izcīnījusi 37, liecina sākotnējie rezultāti.

Ja šie rezultāti tiks apstiprināti, pašreizējais premjerministrs Rute tiks aicināts veidot jaunu koalīcijas valdību.

Lai gan teorētiski abas partijas, kas vēlēšanās saņēmušas vislielāko atbalstu, varētu veidot jauno koalīcijas valdību, to līderi šādu iespējamību noraidīja jau priekšvēlēšanu kampaņā.

Tikmēr galēji kreisā Sociālistu partija izcīnījusi 16 deputātu vietas, bet Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija (PVV), kas par savu galveno priekšvēlēšanu lozungu bija pasludinājusi izstāšanos no eirozonas, guvusi daudz mazāku atbalstu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un tās pārstāvniecība parlamenta apakšpalātā sarukusi no līdzšinējiem 24 līdz 15 deputātiem.

Ja abas visvairāk balsu saņēmušās partijas tomēr vienosies par koalīcijas izveidošanu, tai parlamentā būs vairākums ar pavisam nelielu balsu pārsvaru, un tas nozīmētu, ka koalīcijai būs vajadzīgi vēl arī citi partneri.

Liberāļu līderis Rute VVD uzvaras svinībās Hāgā norādīja, ka rezultāts vēl nav skaidri zināms. “Mums jāredz, kas notiks. PvdA joprojām var uzvarēt,” sacīja Rute, vienlaikus cildinot rezultātus kā labākos partijas vēsturē.

“Tas ir liels iedrošinājums programmai, kuru mēs esam izvirzījuši, lai noteikti izvilktu šo valsti no krīzes un virzītos tālāk ar augošu Nīderlandes ekonomiku,” sacīja liberāļu līderis.

PvdA līderis, bijušais “Greenpeace” aktīvists Dīderiks Samsoms, ierodoties partijas svinībās Amsterdamas teātrī “Paradiso”, izpelnījās atbalstītāju simtu ovācijas. “Nīderlandei, cik vien drīz iespējams, ir vajadzīga stabila valdība,” sacīja Samsoms. “Mēs gribētu piedalīties šādā valdībā, ja vien šī vakara rezultāti patiesi būs pārstāvēti jaunā kabineta programmā.”

Sagaidāms, ka jaunajā valdībā nekādas lomas nebūs Vildersam, kurš aprīlī panāca iepriekšējās valdības krišanu, atsakoties atbalstīt taupības budžetu. “Es daudz labprātāk jūsu priekšā stāvētu ar labām ziņām,” no vaiga slaukot asaru, partijas atbalstītāju sanāksmē Hāgā sacīja acīmredzami satriektais Vilderss. “Briselē ir svinības. Žēl.” “Rīt mēs varēsim laizīt brūces. Tas vēl nav cīņas gals,” solīja Vilderss.

Galīgos rezultātus vēlēšanu komisija izsludinās vēlāk ceturtdien, bet, domājams, paies vairākas nedēļas, līdz tiks izveidota jaunā koalīcijas valdība.

Vēl pirms vēlēšanām Amsterdamas Brīvās universitātes politikas zinātnieks Andrē Krauvels norādīja, ka “viens no svarīgākajiem vēlēšanu jautājumiem ir ekonomiskā krīze un taupība”.

Gan VVD, gan PvdA ir proeiropeiski orientētas partijas, tomēr tās piedāvā atšķirīgu izeju no radušās situācijas. “Kamēr VVD iestājas par stingru taupību”, arī par civildienesta ierēdņu skaita samazināšanu, PvdA aicina zināmus līdzekļus ieguldīt ekonomikas izaugsmes stimulēšanā.

PdvA piedāvā budžetu sabalansēt tikai līdz 2017.gadam, īpaši neraizējoties par Briseles prasībām to paveikt jau līdz nākamajam gadam. “Zināmā mērā VVD ir tuvāka, piemēram, Vācijas [kanclerei] Angelai Merkelei, kamēr PvdA būtu tuvāka Francijas [prezidentam] Fransuā Olandam,” norādīja Krauvels.