Junkers: ESM valde pirmo sanāksmi rīkos 8.oktobrī
Vācijas Konstitucionālā tiesa trešdien apstiprināja Eiropas finansiālās stabilitātes fonda (ESM) un Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma atbilstību valsts pamatlikumam, vēsta LETA/AFP. Tiesa arī nolēmusi, ka Vācijai finanšu slogs ir stingri ierobežots un valsts var izstāties, ja netiek ņemtas vērā tās intereses.
Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien atzinīgi novērtēja valsts Konstitucionālās tiesas lēmumu, nodēvējot tās par labām ziņām Eiropai. “Šī ir laba diena Vācijai, šī ir laba dienai Eiropai,” uzrunājot Vācijas parlamentu, sacīja Merkele.
Viņa norādīja, ka visas Vācijas institūcijas ir atzinušas valsts pienākumus eirozonas parādsaistību krīzē, kas rada visu laiku lielākos draudus Eiropas vienotās valūtas savienības pastāvēšanai.
“Vācija kārtējo reizi sūta spēcīgu ziņu Eiropai un tālāk,” uzsvēra kanclere. “Vācija stingri ievēro savus pienākumus kā Eiropas lielākā ekonomika un uzticams partneris.” Viņa gan norādīja, ka Eiropu krīzē vēl sagaida smags ceļš, taču Konstitucionālās tiesas lēmums ir pozitīvs solis.
Arī Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle atzinīgi novērtējis šo tiesas spriedumu, nodēvējot to par gudru lēmumu.
Tiesa spriedumā noraidījusi vairākas prasības, kuru mērķis bija nepieļaut, lai šos abus līgumus apstiprina Vācijas prezidents Joahims Gauks.
“Federālās Konstitucionālās tiesas otrais senāts ir noraidījis prasības ar nosacījumu, ka ESM līguma ratificēšana ir pieļaujama tikai, ja starptautisko noteikumu ietvaros var tikt garantēti noteikti nosacījumi,” norādīja tiesas priekšsēdētājs Andreass Foskūle.
Pirmkārt, tiesa noteikusi, ka jebkurš finansiāls slogs Vācijai saistībā ar ESM ir stingri ierobežots līdz fondā iemaksājamai valsts kapitāla daļai jeb 190 miljardiem eiro (133,5 miljardiem latu). Ja šis slogs tiktu palielināts virs šī noteiktā apjoma, tad tas būtu realizējams vien ar Vācijas parlamenta apstiprinājumu, turklāt gan parlamenta apakšpalātai, gan augšpalātai jābūt pilnībā informētai, teikts tiesas lēmumā.
Tāpat tiesa nolēmusi, ka Vācijai jānodrošina “de facto” izstāšanās izvēles princips, ja tā jutīs, ka netiek ņemtas vērā valsts intereses.
Vācijas parlaments attiecīgos nacionālās likumdošanas aktus jūnija beigās jau pieņēma ar divu trešdaļu vairākumu, taču prezidents Gauks atteicās tos parakstīt, kamēr savu viedokli nebūs paudusi Konstitucionālā tiesa. Tas aizkavējis ESM izveidi, jo vienošanās nevarēja stāties spēkā bez Vācijas ratifikācijas.
Prasītāji teica, ka šie ES mehānismi nenodrošina budžeta izdevumu demokrātisku kontroli. Prasības tiesā bija iesnieguši gan politiķi, gan nevalstiskās organizācijas, gan individuāli pilsoņi.
Paredzēts, ka ESM aizstās Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) un tā aizdevumu izsniegšanas spēja veidos 500 miljardus eiro (351,4 miljardus latu).
Tikmēr Eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka ESM valde pirmo sanāksmi rīkos 8.oktobrī. “Es plānoju sasaukt ESM valdes atklāšanas sanāksmi Eirogrupas samita ietvaros 8.oktobrī,” trešdien teica Junkers, kad bija zināms Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmums.
Savukārt EK prezidents Žozē Manuels Barrozu, neskatoties Berlīnes pretestību, jau no 2013.gada janvāra grib izveidot visu eirozonas banku efektīvu pārraudzību, ziņo “Spiegel.de”.
Komentāri (42)
Zane Degro 13.09.2012. 00.55
Vācija gudri rīkojas.
0