Par ārējo tirdzniecību un rūpniecības apgrozījumu 2012.gada jūlijā
Eirozonas krīzes ietekmes gaidīšana, kas atspoguļotos Latvijas ražošanas un eksporta datos, jau kļūst par rituālu. Cilvēkiem, kuriem visvairāk nervus bendē tieši ķibeles gaidīšana, jūlija dati varēja būt atvieglojums, jo tur eksporta tirgu recesijas iespaids tiešām parādījās. Taču pirmdien publicētie ārējās tirdzniecības un rūpniecības apgrozījuma jūlija dati atkal sajauc kārtis.
Jūlijā gan eksports (+2.5%), gan apstrādes rūpniecības apgrozījums (+3.3%) un apgrozījums eksportā (+3.6%) ir cienījamā tempā pieaudzis pret jūniju, uzturot gada pieauguma tempus, no kuriem jau bijām domās atvadījušies pirms laba laika.
16.5% eksporta gada pieaugums pēc mūslaiku standartiem ir grandiozs, Ķīnai eksports jūlijā bija pieaudzis tikai par 1%.
Varētu pieļaut, ka lietas šoreiz izskatās nedaudz skaistāk nekā ir patiesībā, jo šķiet, ka jūlijā eksportā varētu būt lielāka reeksporta daļa. Tā liek domāt kopumā straujāks pieaugums preču kategorijās ar lielāku reeksporta īpatsvaru. Tomēr nav šaubu, ka arī vietējas izcelsmes eksporta kāpums nav bijis mazāks par 10%.
Šai skeptiskajai notij varētu oponēt, norādot, ka jūlijā apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā pat kāpis vēl straujāk par eksportu ārējās tirdzniecības datos – par 18.4%. Tomēr skaidri zināms arī tas, ka daļa apgrozījuma it kā vietējā tirgū ir pārdošana starpniekiem, kuri vēlāk veic eksporta operācijas, un uzņēmumi šoreiz varbūt vienkārši vairāk eksportējuši pa tiešo.
Mulsina arī tas, ka padziļinās plaisa starp eksporta un vietējā tirgus apgrozījuma izmaiņu tempu, vietējā tirgū noiets pieaudzis vien par 2.4%. Situācijā, kad patēriņš un investīcijas Latvijā aug straujāk nekā ārējos tirgos, ir grūti iedomāties, kā citādi varētu rasties šāda attiecība starp reģistrēto eksporta un vietējā apgrozījuma kāpumu, ja ne iepriekš aprakstītajā veidā.
Runājot par atsevišķām kategorijām, Latvijas elektrisko iekārtu industrijas apgrozījums eksportā gada griezumā audzis fantastiski – par 82.6%, pārsniedzot 53% kāpumu tai radniecīgās elektroiekārtu un ierīču kategorijas ārējās tirdzniecības datos. Tas skaidri liecina, ka vietējo ražojumu īpatsvars šeit pieaug, taču absolūtos skaitļos reeksports tomēr joprojām bijis galvenais eksporta pieauguma faktors, jo tranzīta un loģistikas ietekme joprojām vairākkārt pārsniedz apstrādes rūpniecības devumu.
Prieku par lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta straujo kāpumu par 30% gada griezumā nedaudz mazina acīm redzami lielā dzērienu pārdošanas ietekme, kas vairāk ir loģistika, nevis ražošana.
Līdz šim lielāko apjomu pārliecinoši pārsniedzis nepārprotami vietējās izcelsmes piena, olu un medus eksports, kas saistīts ar lielām investīcijām attiecīgajās nozarēs.
Nav šaubu, ka Latvijas ražošanas un eksporta struktūra kļūst arvien daudzveidīgāka. Priecē straujais eksporta un kopējā apgrozījuma kāpums ne tikai elektroiekārtu ražošanā (attiecīgi 82.6% un 54.9%), bet arī ķīmiskajā rūpniecībā (80% un 64%), kā arī elektronikas un optikas ražošanā (42.8% un 39.2%). Strauji augošās investīcijas Latvijas rūpniecībā nodrošinājušas straujāku vietējā tirgus pieaugumu iekārtu un mehānismu ražošanas nozarē 45.5% pret 34.2% eksportā, bet arī pēdējais pārspēj kopējo eksporta kāpuma tempu.
Diemžēl salīdzinājumā ar gada pirmo pusi līdz 6% piebremzējies pārtikas eksporta apgrozījuma kāpums, pirms tam tas auga par aptuveni piekto daļu. Šādu pavērsienu ierobežoto jaudu dēļ bija gaidījusi pati nozare, tāpēc atliek cerēt, ka jau domāts par tālāku kapacitātes palielināšanu.
Zem vidējā noslīdējis arī kokapstrādes apgrozījuma un jo īpaši koksnes eksporta kāpums, bet vismaz nozares ietvaros turpina kāpt augstākas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, zāģmateriālu ražotājiem dauzot galvu pret pieejamo izejvielu resursu griestiem. Mēbeļu ražošanas apgrozījums gada griezumā nekust ne no vietas, bet ārējās tirdzniecības datos nozarei bijis lielākais apjoms kopš 2007.gada.
No vienas puses, ir žēl, ka pārtikas un koksnes produktu ražotāju lēnākā izaugsme patlaban bremzē kopējo ražošanas un eksporta kāpuma tempu, jo katrs kāpuma procentpunkts šajās nozarēs dod īpaši lielu ieguldījumu eksporta absolūto skaitļu augšanā. Taču mašīnbūves, elektronikas un ķīmijas īpatsvara straujā palielināšanās nozīmē, ka rūpniecības struktūrā pieaug nozaru īpatsvars, kuru potenciālais izaugsmes temps ir īpaši straujš.
Aplūkojot eksporta ģeogrāfisko aspektu, interesanti atzīmēt, ka Polija kļuvusi par nedaudz svarīgāku eksporta tirgu nekā Vācija, vismaz „uz papīra”.
Daļai uz Poliju, tāpat kā uz Lietuvu un Igauniju eksportēto preču patiesais galamērķis varētu būt tā pati Vācija. Taču šāda tranzīta tirdzniecība ir notikusi vienmēr, tāpēc Polijas īpatsvara pieaugums arī „uz papīra” liecina vismaz par tendencēm. Ja kāds Latvijas uzņēmums ir domājis, ka ar šīs valsts ražotājiem viņu tirgū nevar konkurēt, varbūt ir jāpadomā vēlreiz.
Analītiķi ar lielu nepacietību gaida, kā eksporta datos atspoguļosies šā gada īpaši lielā (un dārgā) graudu raža. Iespējams, ka tā augustā vai rudens mēnešos pirmo reizi varētu pacelt preču eksporta apjomu pāri 600 miljoniem latu mēnesī, jo apsteidzošie rādītāji neliecina, ka jebkurai no citām eksporta nozarēm tuvākajā laikā draudētu lielas nepatikšanas.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (17)
Ilona Auziņa 11.09.2012. 08.12
Manuprāt iekšējā patēriņa tirgu ļoti bremzē milzīgais, pārdošanā esošo, nekvalitatīvo produktu klāsts tirgos Latvijā. Pārdošanā ir ļoti daudz no skata garšīgu pārtikas produktu, bet kad tos apēd tad notiek saindēšanās un organisms visiem spēkiem protestē pret šādu pārtiku. Tad nu reklāmās parādās liesmojoši iekšējie orgāni un zāles pret to. Pat zinātņu korifeji un visādi profesori šo organisma dabīgo pretošanos un tā izpausmes cenšas novelt uz slimību rēķina, kaut citādi cilvēks ir pilnīgi vesels, tikai viņš kārtējo reizi ir pabarots ar uzturā nelietojamu, cilvēkam indīgu ķīmiju, jo bez šīs ķīmijas produkti sabojātos dažu dienu laikā. Es to stāstu tāpēc ka arī man ir nācies to visu izbaudīt un reizēm, tikai samērā reti, tas gadās arī tagad, kad riskēju apēst kādu vilinoša izskata gardu produktu no CT, vai lielveikala. Tāpēc ļoti daudzus produktus es vienkārši nepērku, bet pērku tikai to no kā man nav veselības problēmu, tātad svaigos vietējos produktus. Es šaubos vai es viens esmu to sapratis, vai man vienam ir bijušas tādas problēmas. Es esmu pārliecināts ka to ir sapratuši ļoti daudzi cilvēki šeit un nepērk katru, no skata lielisko, pārtikas produktu tāpat kā smukos poļu apavus kuri trešajā dienā vienkārši izjūk.
7
Andis > Ilona Auziņa 11.09.2012. 13.17
Šis (pircējiem un to veselībai draudzīgas pārtikas mazumtirdzniecība) būtu viens no 1001 pasākumiem, ko varētu ieteikt joprojām mistiskajam nacionālajam blokam Rīgas domes vēlēšanās priekšvēlēšanu programmai. Ir jau vēl čupām ideju, piem. žetonu sistēma pēcskolu nodarbībām kas veicinātu iekšējo nodarbinātību, dažādi salīdzinoši lēti veidi pilsētas starptautiskās atpazīstamības un prestiža celšanai, visādi pasākumi pilsētas iekšējās ekonomikas attīstībai.
Nekas, pašlaik par naudu šīs idejas izplatu citām pašvaldībām :)
0
garausiitis > Ilona Auziņa 11.09.2012. 11.57
Gatis – A7 Rimis nopircis :)
0
Jânis Bankoviès > Ilona Auziņa 12.09.2012. 10.22
Klusais, tas nav RIMIs, tas ir bijušais linstow virsnieks jaunajā ampluā, kas RIMIm tikai izīrēs proti kā enkurnomniekam…
0
lebronj2356 > Ilona Auziņa 11.09.2012. 10.59
Gatis, tirgū svaiga gaļa +/- ir nemainīgā cenā jau kādu laiku, kas pārsteidz, ņemot vērā sadārdzinājumu visām citām pārtikas preču grupām, manuprāt gaļa LV nav dārga, atšķirība no visa kā cita ! Tehnoloģisko švammaizi arī cenšos nepirkt, sevišķi, ja parēķina, ka uz kilogramrēķinot ārpus Rīgas pat sanāk lētāk ko labu nopirkt. Man nav saprotams kāpēc Rīgā nekur necep svaigu brokastu maizi ? No saldētās mīklas cepto(a la Rimi un ko) neskaitu… Kopumā kvalitatīvus produktus var uz rokas pirkstiem saskaitīt, es bieži, ja sanāk izvēlos tirgu – lētāk&labāk, Vaivars cenas ziņā arī sapratīgs palicis :), bet lielveikaliem un nekvalitativiem ēstūžiem publisks fui !
0
lebronj2356 > Ilona Auziņa 11.09.2012. 09.47
Piekritīšu par kavlitāti, bet komplektā tam visām nāk absolūti neadekvāta cena – kas nav pa kabatai vietējam. Turklāt minētais ir spēkā ne tikai pārtikai, bet arī un jo sevišķi apģērbiem un apaviem, kur tipisks ir uzcenojuma nevis apgrosījum princips ! Protams arī ir fakts, ja lielākai daļai strādājošo algas joprojām atrodas ledus laikmetā, tad, ņemot vērā pieaugušās apkures, transporta u.c. izmaksas nekāds patēriņa pieaugums nav iespējams, nu vismaz ne no savas kabatas !
0
Andis > Ilona Auziņa 11.09.2012. 09.57
It kā novirzāmies no Strautiņa uzdotās tēmas, bet interesanti:
Īpaši traki ir ar gaļas izstrādājumiem – skatoties uz to sastāvu mēs, mūsu ģimene esam bezmaz par veģetāriešiem kļuvuši. Vienīgais, ko vēl atļaujamies, lai neriskētu ar veselību – svaigas vistas un zivis. Desas, konservi, veikalos nopērkamie kūpinājumi – ne par ko.
Lētā maize pēc tam vēderam sanāk dārga. Nākas vien pameklēt kaut ko, kas nav “Fazer” vai “Hanzas maiznīcu” darinājums. Kad izbraucu ārpus Rīgas, cenšos pirkt vietējo maiznīcu izstrādājumus.
Līdzīgi ar visu citu. Superīgi, ka Dobelē vietējos makaronus tagad ražo.
0
Andis > Ilona Auziņa 11.09.2012. 11.46
Tirgus ir ļoti OK pasākums, arī cilvēciski patīk. Tik ar mūžīgo bezlaiku, trim bērniem + mašīnas nolikšanas problēmām ir grūti. Gaidu, kad Āgenskalna tirgus priekšu beidzot pārbūvēs, varētu būt labs.
Brokastu maize Rīgā? Vietām kafejnīcās ir, bet kuram LV skrejošajā sabiedrībā ir laiks no rīta kafejnīcās pasēdēt? Varētu būt laba biznesa niša, bet tad jāveido jauna tipa pārdošanas vietas – piem. ērtas veselīgas pārtikas mazumtirgotāju bodes lielo ceļu malās, kas ved ārā no Rīgas centra (piem. bij. A7 bode pa ceļam uz Ķekavu vai kāds vēl nenobūvēts laukumiņš pa ceļam uz Jūrmalu). Tas nu atkal būtu pašvaldības uzdevums – nodrošināt šīs vietas. Ai, kā Rimim un Maximai tas nepatiktu, 101 pārtikas un veselības inspekcijas tiktu uzsūtītas!
0
Ieva 11.09.2012. 10.32
Tātad pieauguma tempi, lai ar bremzējas, bet ir labi.
Dombrovskism un Vilkam tiešām ir izdevies izvilkt mūs no krīzes.
Bet, ja slīkonis no dīķa ir izvilkts un atdzīvināts, tad tam nu būtu jāsāk kāpt kalnā. Un to nu neredzu.
Manuprāt, nu katastrofu novēršanas pasākumu vietā būtu jānāk attīstību veicinošām reformām, a tās kaut kā nejūtu.
Latvija globālās konkurētspējas indeksā ir 55. vietā. Valdībai nu būtu jādomā, lai būtu 45., 35….
2
lebronj2356 > Ieva 11.09.2012. 10.52
Ir krīzes menedžeri un ir attīstības menedžeri, pašreizējie ir pirmie, kas jau bija manāms kādu gadu, pusotru atpakaļ. Ir laiks jaunām asīnīm !
0
garausiitis > Ieva 11.09.2012. 12.07
Krix – tagad laiks reinkrenēt Šleseru :)
0
Ilona Auziņa 11.09.2012. 14.09
>Gatim. Es vairākus gadus maizi pērku turpat Centrāltirgū mazajā Floras tirgotavā. Tur var reizēm dabūt arī to brokastu maizīti, graudu maizi un baltmaizi bez ķīmijas. Tieši mazo veikaliņu trūkums arī rada milzīgo lielveikaliem domāto ķimizēto pārtikas klāstu. Otra nelaime ir Centrāltirgus pārpircēji, kuru produkti tekoši tiek atsvaidzināti vecajiem piejaucot svaigos, kā krējumu. Bet sviestu tur nav jēgas pirkt, jo tas ir tas pats pienotavu mērkaķu tauku sviests, tikai savelts bumbiņās. Ja CT tirgotos laucinieki pa tiešo, tad produktu kvalitāte būtu daudz labāka. Uz CT es braucu ar divriteni, jo to tur pie kantora var samērā droši pieslēgt. Tā tagad dara daudzi.
0