Raidījums: Varai pietuvinātie par santīmiem tiek pie Rīgas ūdeņiem

Lai arī ik gadu Rīgas domē tiek saņemti vairāki lūgumi par ūdenstilpju iznomāšanu, ja neesi tuvu varai, neko nedabū

Lai kļūtu par publisko ūdeņu nomnieku Rīgā, nevainojama kombinācija ir labi padomdevēji un domes deputāta apliecība. Tieši tā tas bijis ar deputātu Jāni Zaržecki (GKR), kura ģimene tikusi pie unikālas iespējas par santīmiem nomāt vairākus hektārus lielas ūdens platības, svētdien ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”.

Lai arī attīstības plāni Rīgas publisko ūdeņu izmantošanai ir grandiozi, juridiskā puse ūdeņu iznomāšanai ir nesakārtota. Arī pēc precedenta ar ūdeņu iznomāšanu Zaržecka sievai Indrai Sproģei juceklis normatīvos nav novērsts un neviens jauns ūdenstilpju nomas līgums nav parādījies.

Atšķirībā no daudzu citu valstu pilsētām, kuras aktīvi izmanto publiskos ūdeņus vides labiekārtošanai un tūristu piesaistīšanai, Rīgā tas notiek gausi. Likumdošana nesakārtota un iespējas – uzņēmējiem neizprotamas. “Mēs varētu teikt, ka varbūt, ja tas būtu atvērts iznomāšanai zem idejas karoga – nāciet, mēs esam atvērts realizēšanai, varbūt tad būtu citādi (..) Daudz kur mums ir jahtas, piestātnītes – tas viss ir puslegāls,” raidījumam apliecina arhitekts un RTU Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedras docents Egons Bērziņš.

Tomēr starp nenotikušajiem darījumiem ir arī trīs izņēmumi. Izrādās, ka jau 2005.gadā Rīgas dome bijušā “Turības” īpašnieka Jura Birznieka uzņēmumam iznomājusi 23 hektārus Bieķengrāvī pie Lucavsalas. Bet šā sasaukuma Rīgas dome 2009.gada septembrī nobalsojusi par diviem nomas līgumiem. Viens ir par piecu hektāru jeb 50 005 m2 iznomāšanu Ķīšezerā Rīgas domes deputāta Jāņa Zaržecka sievai Indrai Sproģei, otrs – par 2,4 hektāru lielas platības iznomāšanu Daugavā, Āgenskalna līcī firmai “Vērpete plus”, kas pastarpināti pieder Zaržecka draugam Jurijam Petuhovam un politiķim Aigaram Štokenbergam.

Visi šie līgumi ir noslēgti uz 30 gadiem. RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (ZZS), kura vadītās iestādes kompetencē ir sagatavot šāda veida jautājumus skatīšanai Rīgas domē, atklāj, ka šāds termiņš bija prasīts no uzņēmējiem saņemtajos iesniegumos.

Tieši tāda pati ir Kļaviņa atbilde LTV raidījumam “de facto” par izvēlēto nomas maksu – tik, cik nomnieks pats piedāvājis. Un nomas cenas ir patiešām zemas. Ja Bieķengrāvī par 23 hektāru nomu pielīgti aptuveni 1700 latu gadā, tad abi šīs domes slēgtie līgumi ir par krietni zemākām cenām – Āgenskalna līcis iznomāts par 54 latiem gadā, bet piecus hektārus Ķīšezera deputāta ģimene var izmantot par 61 latu gadā. Zaržeckis gan uzsver, ka pats šajā balsojumā nav piedalījies. Viņš arī nezinot, kā tāda cena radusies. “Manā uztverē adekvāta cena būtu kaut vai viens lats, ja es apņemos pildīt pienākumus,” saka Zaržeckis.

Deputāts norāda, ka noslēgtais nomas līgums nav nekāda ekstra, tomēr atklāj arī tos iemeslus, kādēļ pūlējies panākt šādu ūdeņu nomu pie sievai piederošā zemesgabala: “Ja es ierīkoju laivu piestātni, kas ir peldošs objekts, tā ir ostas akvatorija, un jahtklubs nevar strādāt, ja nav kur pietauvot laivas. Ja atnāk ierēdnis un pasaka – novāciet piestātnes, jo tas nav jūsu ūdens, tad kāda jēga te vispār kaut ko attīstīt.”

Bieķengrāvī plānoja attīstīt ūdenssportu, bet tas nav noticis, Āgenskalna līcī bija doma par iespējamu peldmāju būvēšanu un Ķīšezerā tiek attīstīta jahtu osta un ūdenssports.

Izrādās, ūdeņu nomnieki spējuši apiet tobrīd neesošos Rīgas ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus un vajadzīgajam gabalam tos izstrādāja paši. Savukārt gadu vēlāk kādā pašvaldības portālā publicētā pētījumā tieši Daugavas un Ķīšezera ekspluatācijas noteikumu trūkums atzīts par šķērsli nomas līgumu slēgšanai.

Izrādās, ka ik gadu Rīgas domē tiek saņemti vairāki lūgumi par ūdenstilpju iznomāšanu, šogad to jau ir deviņi, tomēr neviens cits darījums tā arī nav noticis. Kļaviņš neslēpj, ka Zaržecka būšana deputāta kārtā ir palīdzējusi viņam iziet šos juridiskos džungļus un tikt pie līguma.

Neraugoties uz to, ka ūdens platību noma faktiski ir bijusi iespējama politiķiem pietuvinātām personām, šajā laikā nekas nav sakārtots. Iemesls – neesot bijis attiecīga pieprasījuma. “Ir ļoti daudz nesakārtotu jautājumu, kas prasa neatliekamu risinājumu, nevis filozofēt par to, kā vēl kaut ko vēl labāk izdarīt,” “de facto” norāda Zaržecka partijas biedrs, RD Mājokļu un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).

Izmaiņas gan varētu būt valsts līmenī. To sola Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ka sagatavojusi jaunu “Zemju pārvaldības likumu”. Savukārt arhitekts Bērziņš gribētu, lai ūdenstilpju izmantošana mainītu pilsētas dienaskārtību un kļūtu par daudz ievērojamāku Rīgas daļu: “Mums jāmaina attieksmi pret ūdeni, tas ir pilsētas asinsrites pamats, kvalitātes rādītājs jebkurai pilsētai.” Pēc arhitekta domām, ir jābūt nevis iespējai caur nesaprotamu procedūru izveidot piestātni, bet tai jābūt kā prasībai, piemēram, atverot kafejnīcu pie ūdens.