Ar tularēmiju saslimuši seši bērni no sporta nometnes

Pēc vairāk nekā divdesmit gadiem Latvijā konstatē bīstamu infekcijas slimību

Ar bīstamo infekcijas slimību tularēmiju saslimuši seši bērni, kuri pagājušajā nedēļā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā tika hospitalizēti ar neskaidras izcelsmes slimību, informē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi. Pēdējais tularēmijas gadījums Latvijā tika reģistrēts 1984.gadā Krāslavas rajonā.

Ņemot vērā saslimšanas simptomus un informāciju par riska faktoriem, radās aizdomas, ka bērni varētu būt inficējušies ar retu infekcijas slimību – tularēmiju, norāda Jurijs Perevoščikovs SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs. Ceturtdien diagnoze „tularēmija” laboratoriski tika apstiprināta diviem un klīniski četriem bērniem, teica Perevoščikovs.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka šā sporta kluba 15 bērni un divi pieaugušie jūlija beigās un augusta sākumā uzturējās privātā mājā Salaspils novadā Silabriežu apkārtnē. Bērni peldējušies vietējā dīķi un netālajā karjerā – vietās, kas nav paredzētas peldēšanai (dīķi apdzīvo ūdensžurkas).

Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu iespējamajā inficēšanās vietā, epidemiologi konstatēja, ka Silabriežu apkārtnes teritorija (dīķis, meliorācijas grāvis, Piķurgas upe) ir nesakopta un aizaugusi ar zāli, kas veicina grauzēju izdzīvošanu un vairošanos. SPKC ir nosūtījis informāciju Stopiņu un Salaspils novadu domēm ar norādījumiem par steidzami veicamiem profilakses pasākumiem.

Patlaban epidemiologi nav saņēmuši informāciju par citiem iespējamiem saslimšanas gadījumiem.

Jau ziņots, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infektoloģijas centrā (LIC) apstiprinājušās aizdomas par Latvijas iedzīvotāju inficēšanos ar retu un bīstamu slimību – tularēmiju. LIC Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītāja Jeļena Storoženko teica, ka “laboratoriski pārbaudot no saslimušajām personām ņemtos materiālus, tajos konstatēta baktērija, kas ierosina saslimšanu ar tularēmiju”.

Par rezultātiem nekavējoties tikuši informēti epidemiologi, jo Latvijā tularēmija ir obligāti reģistrējama slimība, uzsver LIC.

Tularēmija ir akūta infekcijas slimība, kas skar cilvēka limfātisko sistēmu, īpaši plaušas, acis un ādu, pastāstīja infektoloģe un stacionāra vadītāja Baiba Rozentāle. Baktērijas iekļūst cilvēka organismā caur bojātu ādas virsmu, gļotādu un elpceļiem, izraisot izmaiņas limfmezglos. Nonākot asinīs, tularēmijas baktēriju iniciētais patoloģiskais process var radīt sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmas bojājumus, skaidroja Rozentāle.

Speciālisti norāda, ka iespējamā inficēšanās ir daudzveidīga – infekcijas avots biežāk ir peļveidīgie grauzēji, ūdensžurkas, arī zaķi un lapsas. Cilvēki var inficēties no slimiem dzīvniekiem, peldoties inficētā ūdenī vai dzerot to, ieelpojot inficētu graudaugu putekļus kulšanas laikā. Infekciju var pārnēsāt arī ērces, odi un dunduri. Inficēties var arī transmisīvi. Tularēmijas perēkļi veidojas, inficētiem grauzējiem migrējot no savas mājvietas uz cilvēku apdzīvotām vietām un tas biežāk notiek vasaras beigās un rudenī.

Atbilstoši inficēšanās veidam rodas dažādas tularēmijas formas – buboņi (blīvi un sāpīgi limfmezgli), čūlas buboņi, acu buboņi, angīnas buboņi, anginozi buboņi, plaušu buboņi un tml. Inkubācijas periods ir ļoti dažāds – tas var ilgt trīs līdz septiņas, dažkārt līdz pat 30 dienām.

Pirmie saslimšanas simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, no 38 līdz 40 grādiem, galvas un muskuļu sāpes, vājums, vispārējs nespēks, ēstgribas trūkums, bezmiegs un svīšana, var būt arī vemšana.

Infekciju ārstē ar antibiotikām. Pēc pārslimošanas cilvēkam izveidojas ilgstoša imunitāte – pasaules mediķu prakse liecina, ka imunitāte veidojas uz visu mūžu.