Ārlietu ministrs Vestervelle sola Vācijas atbalstu Latvijas iekļaušanai eirozonā
Vācija uzskata, ka Latvija ir gatava kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation and Development – OECD) dalībvalsti un atbalstīs tās uzņemšanu šajā organizācijā, piektdien intervijā aģentūrai LETA paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.
Viņš uzslavēja Latvijas paveikto, pārvarot finanšu krīzes sekas, un norādīja, ka tas apliecina Latvijas gatavību iestāties OECD. “Attiecības starp Latviju un Vāciju ir lieliskas. Mēs apbrīnojam Latvijas veiksmes stāstu, esam pateicīgi un ļoti cienām veidu, kādā Latvijas cilvēki un līderi izveda valsti no 2008.gada krīzes. Tādēļ mēs domājam, ka Latvija ir gatava kļūt par OECD dalībvalsti. Vācija atbalstīs Latvijas iestāšanās pieteikumu,” sacīja Vestervelle.
Vestervele to apliecināja arī Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (‘’Vienotība”), piebilstot, ka Vācija atbalstīs Latvijas pievienošanos eirozonai. Vācija izprotot arī Latvijas prasības nākamajai Eiropas Savienības finanšu perspektīvai.
Latvija vēlas pievienoties OECD jau tās nākamajā paplašināšanās vilnī, kas varētu būt gaidāms 2013.gada maijā. Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis iepriekš skaidroja, ka jāiegulda liels lobija darbs, lai panāktu, ka Latvija nokļūst OECD kandidātvalstu saraksta augšgalā.
Lai iestātos OECD, valstij jāatbilst četriem kritērijiem – jābūt līdzīgi domājošai valstij, nozīmīgam spēlētājam, savstarpējai ieinteresētībai un globāliem apsvērumiem. Vienlaikus valstu atbilstība šiem kritērijiem nenodrošina automātisku uzņemšanu organizācijā, jo iestāšanās notiek pēc OECD valstu uzaicinājuma, tām pieņemot vienprātīgu lēmumu.
Diskusija par jaunu valstu uzņemšanu OECD jau ir sākusies, un Latvija pēc pieteikuma iesniegšanas ir sākusi darbu, lai OECD valstis pieņemtu pozitīvu lēmumu. “Mūsu mērķis ir pievienoties OECD nākamajā paplašināšanās vilnī. OECD lēmums par paplašināšanos un valstu uzaicināšanu varētu tikt pieņemts 2013.gada maijā,” sacīja ĀM pārstāvis.
ĀM uzsver: dalība OECD jeb 34 attīstītāko valstu klubā piešķirtu Latvijai “kvalitātes zīmogu”, padarītu to zināmāku pasaulē un veidotu pozitīvu Latvijas tēlu, kā arī dotu papildu argumentu sarunās par iestāšanos eirozonā.
Ieviešot OECD standartus svarīgās nozarēs, tiktu sekmēta Latvijas ekonomiskā izaugsme. Dalība OECD Latvijai automātiski piešķirtu augstākās kategorijas OECD kredītreitingu, kas padarītu valsti pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglotu pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai. Arī OECD notiekošās diskusijas, zinātniskie pētījumi un ekonomisko politiku analīze palīdz dalībvalstīm apzināt ekonomiskās prioritātes, iespējamās problēmas un labākās metodes to risināšanai, norāda ĀM.
Lūgums atbalstīt Latvijas iestāšanos OECD tika izteikts ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, kad viņa jūnija nogalē bija ieradusies vizītē Latvijā. Klintone gan nedeva tiešus solījumus atbalstīt Latvijas dalību šajā organizācijā.
Komentāri (21)
austrisv 25.08.2012. 17.00
Kamēr pašmāju polittehnologi un kremlini mums cenšas iegalvot , ka viss ir slikti, ko izdarījusi un dara Dombrovska valdība, tikmēr Es dalībvalstu flagmaņi mūs slavē un apbrīno, ka esam izkļuvuši no krīzes, jo viņi to patiesi redz. Mēs jau to izliekamies, ka neredzam, lai gan visur masu saziņas līdzekļos dzirdams, ka nodokļus iekasē vairāk nekā plānots, ka pat katram kurš ir redzīgs, redz, ka pie lielveikaliem stāv milzums mašinu, kuros kraujam milzums daudzumu pārtikas
Pie krogiem un bāriem un cita veida ēstuvēm tāpat stāv mašinu rindas un ēstuves ir pilnas ar apmeklētājiem utt. Taču negribam redzēt, ka dzīvojam labāk, bet stenam un stenam un raudam un vaimanājam, ka viss ir slikts!
paldies Dombrovskim, ka ar viņa milzu palīdzību mūsu valsti izvilka no finanšu krīzes. Re, un nu jau nākamie panākumi! man prieks, ka virzāmies uz Igaunijas veiksmes stāsta pusi, ja vien krievi mūs neatvilks atpakaļ!
3
andris902 > austrisv 26.08.2012. 21.18
…destra….tā laika cenas bija neadekvātas un astronomiskas….tolaik mana 3 istabu dzīvokļa remontu dažādi meistari un firmas bija gatavi veikt sākot no 6 – 10 tūkstošiem, neskaitot materiālus….biju priecīga, kad tomēr atradu tiešām labu firmu un tas izmaksāja 5,2 tūkstoši latu….ar visiem papīriem un nodokļiem….
0
andris902 > austrisv 26.08.2012. 19.22
….Bet….Tavam komentāram atļaušos pievienot kāda cita komentētāja rakstīto TVnet:
Jānis: “Man šis laiks ir ar grūta darba un pēc tam ar nomazgātas mutes sajūtu pēc trekno gadu sejā spļāvējiem, kas man lika justies nespējīgam kredītu pagrābt, remonta meistariem samaksāt 1000 lvl par vannas istabas flīzēšanu (darbu vien), dzīvot strauji jūtamā nabadzībā (mana alga strauji kļuva nevērtīga pret cenu kāpumu un spēju arī kaut ko atļauties tirgū, turpinu dzīvot īrētā telpā) … es netiku tai izredzēto vilcieniņā, kas uzvārījās uz mums pārējiem, kas tagad to putru strēba (lasi – ar patreizējo naudu apmaksāja to milzīgo starpību, ko ar uzvārīšanu savās kabatās sabāza tā laika elites un tai pietuvināto pērc-un-pārdod spekulantiņi). Daudzi tādi kā es tomēr riskēja un lēca tai vilcienā, jo tiešām likās, ka, ja ne tagad, tad nekad nebūs vairs iespēja tikt pie īpašuma, kur savu dzīvi pavadīt. Viņi iekrita vēl dziļāk. Tas lūk bija spļāviens sejā. Tagad ir sajūta, ka esmu arī palīdzējis apmaksāt to orģiju sakopšanu, bet visvairāk silda sirdi, ka ir cerība, ka tādi pļēguri pie valsts stūres nekad vairs neatgriezīsies…
Tas ir kā izmest pļēguru, kurš daudz ko nodzēris no tavām lietām, no mājas, sakopt māju, saslaucīt vēmekļus un nekad vairs nepieļaut ko tādu.”
0
garausiitis > austrisv 26.08.2012. 12.27
Bet – tas pašmāju polittehnologu uzdevums :) vaidēt un visu noliegt :)
0
marchaeva 24.08.2012. 21.32
Vēl jau priekšā arī Eiropas Ministru Padomes prezidentūra 2015. Manuprāt ir pēdēais laiks gatavoties lielajiem notikumiem un audzēt kapacitāti, pie viena ieviešot vienotu atalgojuma sistēmu ierēdņiem. Nu gluži kā Vācijā un Briselē.
1
Una Grinberga > marchaeva 25.08.2012. 03.35
Neiespējami. Pēc manas pieredzes valsts pārvaldei “nospļauties” par kvalitatīvu kadru politiku jau pašā rekrutēšanas procesā.
0
Una Grinberga 24.08.2012. 16.53
Latvijas uzaicināšana OECD un gatavība iestāties (ne obligāti iestāšanās) eirozonā būtu laba iespēja atbrīvoties no ES margināļu status. Tomēr pirms mēs esam OECD vai eirozonā, ir jāzina, kur mēs būsim 2024.gadā, citādi “izšausim pulveri” līdz 2016.gadam un atkal paliksim pie saplēstas siles. Šķiet, ka lielākā māksla ir nevis kaut kur tikt, bet tur arī godam palikt!
0