Darba meklētāji – 16,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem

Eksperts: Saglabājoties nenoteiktībai, jaunu darba vieta rašanās būs ļoti lēna

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 168 900 darba meklētāju jeb 16,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – gan nodarbinātajiem, gan darba meklētājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma rezultāti.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, kad darbu meklēja 177 300 cilvēku un to īpatsvars bija 17,1%, ziņo LETA.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, darba meklētāju skaits ir nedaudz palielinājies – 2012.gada pirmajā ceturksnī tas bija 166 700 cilvēku. Savukārt samazinājies darba meklētāju īpatsvars – šā gada pirmajā ceturksnī tas bija 16,3%.

Vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sieviešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā, attiecīgi veidojot 17,2% un 15,1%.

Nedaudz vairāk nekā puse – 91 400 jeb 54,1% cilvēku – no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies par 4200.

Saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. Šā gada otrajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 143 400 jeb 84,9% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 151 700 cilvēku un 85,6%.

SEB bankas economists Dainis Gašpuitis uzskata, ka darba tirgu objektīvi novērtēt ir sarežģīti. “Visai neviendabīgais situācijas vērtējums saglabāsies, kur no vienas būs neatbilstošu prasmju un neatbilstoša atalgojuma trūkuma pretnostatījums. Neskatoties uz šo pretstāvēšanu, bezdarbnieku rindas ruks arī trešajā ceturksnī, savukārt ceturtajā pozitīvās tendences tradicionāli varētu apstāties,” norāda ekonomists.

Viņaprāt, izšķirīga būs ekonomikas attīstības noturība, ko draud sabremzēt globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Saglabājoties nenoteiktībai, jaunu darba vieta rašanās būs ļoti lēna. Turklāt bez aktīvas un efektīvas nodarbinātības politikas uzlabojumi darba tirgū notiks gausi. Efektīvāk būtu fokusēties uz darba devēju tiešāku atbalstu, lai mērķtiecīgāk sagatavotu potenciālos darbiniekus.

Reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 11,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita un salīdzinājumā ar jūniju tas samazinājies par 0,3 procentpunktiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

NVA jūlija sākumā bija 117 606 bezdarbnieki, bet mēneša beigās – 114 689 cilvēki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2917 cilvēkiem.

Bezdarbnieka statusu iepriekšējā mēnesī zaudēja 11 335 cilvēki, no viņiem 5967 jeb 52,6% bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, bet 4466 cilvēki jeb 39,4% bezdarbnieka statusu jūlijā zaudēja, jo iekārtojās darbā. Šī gada sešos mēnešos darbā kopumā iekārtojušies 44 139 NVA reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā 12 422 ilgstošie bezdarbnieki.

Tāpat kā jūnijā arī jūlijā reģistrētā bezdarba līmenis pazeminājies visos valsts reģionos. Zemākais bezdarba līmenis jūlijā reģistrēts Rīgas reģionā – 7,8%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,5%. Savukārt Kurzemes reģionā bezdarba līmenis jūlijā bija 12,4%, Zemgales reģionā – 12,7% un Vidzemes reģionā – 13,7%.