Krieviņš: Latvijas veiksmes stāstu nebūvēja uz nabadzīgo rēķina

Latvijā iedzīvotājiem jābūt gataviem dzīves laikā nomainīt vismaz divas trīs profesijas

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš nepiekrīt viedoklim, ka Latvijas veiksmes stāsts, cīnoties ar ekonomisko krīzi, bija būvēts uz nabadzīgo valsts iedzīvotāju rēķina.

Ierēdnis intervijā aģentūrai LETA teica, ka no ekonomiskās krīzes cieta pilnīgi visi, vienīgi atšķirība tā, ka turīgākiem cilvēkiem krīzi pārvarēt bija vieglāk, jo viņi bija izveidojuši tādu kā drošības spilvenu.

“Es ceru, ka šī būs mācība mums visiem – katru gadu vai katru otro gadu mēs nevaram atļauties līzingā pirkt jaunas automašīnas, mēs nevaram pirkt katru gadu plazmas vai šķidro kristālu televizorus, mēs nevaram dzīvot stingri pāri saviem līdzekļiem un neveidot uzkrājumus,” teica PKC vadītājs.

Krieviņš uzsvēra, ka Latvijā iedzīvotājiem ir jāmācās un ir jābūt gataviem dzīves laikā nomainīt vismaz divas līdz trīs profesijas un pastāvīgi mācīties, lai darba tirgū joprojām ieinteresētu darba devējus. Viņš šajā ziņā Latviju salīdzināja ar citām Eiropas valstīm, kur, piemēram, Dānijā mūžizglītībā ir iesaistīti 30%-35% iedzīvotāju, Igaunijā tie ir 15%, bet Latvijā – vien 5%, kas norādot uz to, ka Latvijā iedzīvotājiem ir pārāk liela pašapmierinātība un cerība, ka nekas nemainīsies.

“Par to, vai Latvija ir veiksmes stāsts vai neveiksmes stāsts, ekonomisti vēl ilgi strīdēsies. Ļoti daudz kas būs atkarīgs no situācijas attīstības eirozonā, ar ko mums visiem ļoti patīk veikt salīdzinājumus,” noteica Krieviņš.