Mums vēl ir dots vesels gadsimts, lai to izmantotu latviešu tautas pašsaglabāšanai
Jau visu gadsimtu latvieši demogrāfiskā ziņā ir nīkuļojuši un dzimstība tikai mazliet pārsniedza mirstību. Līdz ar 1990.gadu strauji mainījās Latvijas iedzīvotāju sociālais stāvoklis, un līdzīgi kā citās postsociālisma valstīs strauji samazinājās dzimstība.
Jauniegūtā brīvība nāca komplektā ar sociālā nodrošinājuma kritumu, īpaši 90.gadu vidū daudziem Latvijas iedzīvotājiem kļuva daudz grūtāk nodrošināt sevi un savus apgādājamos ar minimālo iztiku, apģērbu un mājokli. Tas strauji atsaucās uz dzimstības kritumu, īsā laikā jaundzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi – no vairāk nekā 40 tūkstošiem jaundzimušo 1986.-1988.gadā līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996.-1999.gadā.
Latvijā dzimušo un mirušo skaits 1985.-2011.gadā
Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits saruka līdz 10 bērniem 1993.gadā un pat zem astoņiem bērniem 1997.-1998.gadā. Pamazām nostiprinoties Latvijas sociālai politikai un arī pieaugot jaunu sieviešu skaitam reproduktīvajās vecumgrupās, Latvijā dzimušo bērnu skaits pieauga, sasniedzot 21 tūkstoti 2003.gadā, 22 tūkstošus 2006.gadā un pēdējo dekāžu maksimumu – nepilnus 24 tūkstošus sasniedzot 2008.gadā.
Relatīvi tas tomēr bija tikai mazliet vairāk nekā 10 bērnu uz 1000 iedzīvotājiem. Kaut arī jaunu sieviešu skaits auglīgajā vecumā turpināja pieaugt, ekonomiskā krīze atkal strauji – līdz 21,7 tūkstošiem – samazināja dzimušo bērnu skaitu 2009.gadā, bet 2011.gadā to bija vairs tikai 18,6 tūkstoši jeb aptuveni deviņi bērni uz 1000 iedzīvotājiem.
Tātad veidojas paradoksāla situācija – gados, kad auglīgajā vecumā ir visvairāk sieviešu (1/4 miljona), Latvijā vērojams vismazākais jaundzimušo skaits.
Vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti samazinājās no vairāk nekā 2,0 bērniem 1980.gadu beigās līdz 1,3-1,4 bērniem „treknajos gados”, bet 2011.gadā tas ir nokritis līdz kritiski zemajam līmenim – 1,1 bērnam. Lai iedzīvotāju skaitu saglabātu nemainīgu, nepieciešams, lai sievietēm būtu vidēji 2,2-2,3 bērni.
Ar pašreizējo dzimstības līmeni Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās arvien straujāk samazināties, un jau pēc vienas paaudzes tas sasniegs kritiski zemo līmeni, kas prasīs masveida imigrāciju.
Saglabājoties tik zemai dzimstībai, jau pēc dažām paaudzēm Latvijas iedzīvotāju skaits nokritīsies zem miljona un būtībā būs apdraudēts Latvijas pastāvēšanas saturs un jēga.
Lēšot nākotnes prognozes, pēc 20 gadiem, kad bērnu radīšanas vecumā mums būs divreiz mazāk sieviešu, jo tikai tik daudz to piedzimis laikā no 1990. līdz 2010.gadam, arī jaundzimušo bērnu skaits samazināsies vēl uz pusi – tas svārstīsies vairs tikai ap 10 tūkstošiem jaundzimušo gadā.
Vēl pēc paaudzes atkārtosies līdzīgs dzimstības samazinājums un Latvijas iedzīvotāju kopskaits visai strauji samazināsies, pieņemot, ka nenotiks būtiska imigrācija. Grūti iedomāties apstākļus, kas liks nākotnes sievietēm kardināli palielināt vidējo bērnu skaitu, līdz ar to šis samazinājums visdrīzāk turpināsies.
Pēc 100 gadiem – 2110.gadā – Latvijā varētu būt vairs tikai 0,39 miljoni pašreizējo Latvijas iedzīvotāju pēcteču, kas savukārt jau 2150.gadā būs atkal samazinājies līdz 0,15 miljoniem. Saprotams, ka imigrācija to vairākkārtīgi būs kompensējusi.
Latviešu īpatsvars Latvijā XXII gadsimtā varētu būt vairs tikai starp 10-20%.
Lielajam imigrantu skaitam latviešu valoda un kultūra pakāpeniski izrādīsies par grūtu un dārgu greznību, no kā vairākums centīsies izvairīties.
Zema dzimstība ir visas Eiropas problēma, taču daudzās valstīs bērnu un jauno ģimeņu atbalstam tiek ieguldīts daudz vairāk līdzekļu un rezultātā dzimstības līmenis tuvojas diviem bērniem uz vienu sievieti. Latvijā demogrāfiskajai politikai tiek novirzīts vismazāk līdzekļu – tikai 1% no IKP, kamēr vidējais ES līmenis pārsniedz 2%, bet vairākās valstīs tas ir pat 3%. Vairākums šo līdzekļu netiek izmaksāts tieši vecākiem māmiņalgu vai pabalstu veidā, bet gan netieši – garantētu bērnudārzu veidā, brīvpusdienas visās klasēs, vērā ņemamas nodokļu atlaides utt. Īpaši valstis cenšas kompensēt to ģimeņu izdevumus, kurām ir trīs un vairāk bērnu.
Vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti Latvijā un citās Eiropas valstīs, 2008-2010
Nobeigumā var secināt, ka Latvijas demogrāfiskais liktenis tiks izlemts XXI gadsimtā – vai tā gaitā latvieši spēs pierādīt, ka var nodrošināt šīs zemes minimālu aizpildīšanu ar saviem pēcnācējiem, radot pietiekami daudz savas kultūras nesējus un attīstītājus. Būtībā tas izšķirsies jau tuvākajā paaudzē – nākamos 25 gados. Ja šajā laikā latvieši savus demogrāfiskos ieradumus nespēs mainīt, tad nostiprināsies lavīnveida samazinājums un līdz XXI gadsimta beigām latvieši Latvijā paliks par niecīgu minoritāti, kuras valodas un kultūras saglabāšanas iespējas būs praktiski nereālas.
Līdzīgus izzūdošu tautu piemērus nav tālu jāmeklē – šodien ir palikuši vien tikai daži cilvēki ar dzimto lībiešu valodas prasmi, un lībiešu valoda ikdienā praktiski vairs nekur netiek lietota. Cik daudz latviešiem ir žēl par lībiešu tautas, valodas un kultūras iznīkšanu? Tikpat maz būs to, kas mēģinās latviešu valodu saglābt dzīvu jau pēc viena gadsimta.
Mums vēl ir dots laiks un iespēja – vesels gadsimts! Vai pratīsim to izmantot un saglabāties?
Autors ir demogrāfs, Nākotnes fonda valdes priekšsēdētājs
Komentāri (161)
loptik 04.08.2012. 00.08
Vispar butu interesanti uzzinat specialista (Mezha k-ga) analizi par to, cik lielaa mera datus nosaka imigrantu proporcija. Skatoties uz Zviedrijas un Francijas vietu tadas aizdomas ir gan: lielaa mera augsto dzimstibu nodroshina imigranti, t.i. augstaa dzimstiba raksturo taisni tos procesus, par kuriem it kaa satraucamies raksta (latv. val izzushana utt.)…Danijaa par shiim teemam un imigrantu “beernu bariem” prieksvelesanas kampanas taisija. Bet vai autors nevaretu nokomentet?
Otra lieta, protams, ir tas, ka Skandinavijas limenja atbalstu tuvakos 100 gadus tapat nevaresim atlauties, ja vien netaisamies atrast naftu vai pekshnji kaiminju Peecis nesaks razhot Volvo Trucks vai Lego… Ari Igaunija isteniba ir par treshdalju bagataka valsts
3
loptik > loptik 04.08.2012. 16.25
Paldies par atbildi. Nu Somija, Islandee vairs imigracija nav tik maza kaa agrak (par Iriju mes pashi zinam). Vel viens jautajums ir vai dati ir parrekinati saskana ar pedejo Cenus. Ja nee, – taa ir milziga atskiriba, jo saucejs ir daudz mazaks.
0
sanitaTabita > loptik 04.08.2012. 10.22
“Vispar butu interesanti uzzinat analizi par to, cik lielaa mera datus nosaka imigrantu proporcija.”
Nesenajiem iebraucējiem protams ir lielāka dzimstība – taču tikai pirmajā paaudzē, pēc tam viņi pārņem apkārtējo demogrāfisko uzvedību. Skandināvijā imigrantu populācija joprojām strauji tiek atjaunināta imigrācijas ceļā – un rezultātā viņiem dzimstība ir par 10-20% augstāka, kā vietējiem. Bet tik un tā – arī visu skandināvu skaits neizmirst – tur tomēr dzimstība ir tuva mirstībai. Un ir valstis, kur imigrantu skaits ir neliels, bet dzimstība tik un tā augsta – Somija, Islande, daļēji arī Islande un Igaunija (rēķinot jaunos iebraucējus). Latvijā latviešu dzimstība ir augstāka kā vidēji valstī, un tālab tieši latvieši aktīvāk reaģēs uz demogrāfijas atbalsta politiku – pirms mums ir radusies ievērojama jauno imigrantu kopienas.
0
mariterage > loptik 04.08.2012. 01.02
-Gundars Dāvidsons Jums ir pilnīga taisnība-dabisko pieaugumu vai vismaz balansēšanu uz izmiršanas robežas Rietumeiropā un ASV nodrošina pirmās un otrās paaudzes imigranti (protams plus vēl vietējās nelabvēlīgās ģimenes, ASV arī ļoti augstā dzimstība mātēm nepilngadīgā vecumā un zināmā mērā ārpusdzemdes apaugļošanas procedūras sievietēm pēc reproduktīvā vecuma, kam dzimst trīnīši vai vēl lielāks bērnu skaits vienās dzemdībās. Ja Jūs interesē šī problēma iesaku sākt ar šo lapu vikipedijā,tai ir daudz linku uz daudzām plašāk paskaidrojošām un statistiskām lapām- http://en.wikipedia.org/wiki/Population_growth
0
ricijs 03.08.2012. 12.41
Nauda patiešām nav galvenais iemesls, lai radīt bērnus, bet apkārtējie apstākļi gan. Sievietei pabalstu maksā gadu pēc bērna dzimšanas, bet dārziņā var tikt labākajā gadījumā no pusotra gada. Kur viņu likt to pusgadu, ja sieviete vēlas atgriezties darbā un pelnīt naudu? Bērnudārzos rindas ir ar vairāk kā 800 bērniem. Nevienam bērnus nevajag.
Mūsdienu ģimenei ar trīs bērniem nav vietas standarta 2-3 istabu dzīvoklī. Cik maksā 4-5 istabu dzīvoklis vai neliela māja pierīgā? Cik maksā minivens? Cik maksā veselības aprūpe? Cik maksā pārtika un apģērbs visai ģimenei? utt… Es šeit nerunāju par vislētāko lai tikai būtu, bet patiešām kvalitatīvām lietām – tādām kādas izmanto Skandināvijā un R-Eiropā.
Protams, ka liela daļa “jauniešu” ap 30 netaisa bērnus, jo apzinās, ka pamatīgi zaudēs savu dzīves kvalitāti un brīvību.
7
Sanšains > ricijs 03.08.2012. 15.33
demogrāfs:
Vai arī no šodienas piemēra – mana sieva gaida 5.bērniņu, un ejot uz ļoti nopietnu un neatliekamu med.procedūru Stadiņos nupat uzzinām, ka valsts nauda ir beigusies – jāgaida jaunais gads!!
========================================================
Vai šobrīd nevajadzētu palīdzēt Jums? Varu iedomāties, ka apgādāt četrus bērnus nav viegli (man ir mazliet mazāk).
Es nopietni vaicāju – labprāt palīdzētu tādam cilvēkam kā Jūs. (“savu iespēju robežās”)
0
sanitaTabita > ricijs 03.08.2012. 19.42
Sirsnīgs paldies par palīdzības piedāvājumu. Taču par laimi man ar sievu ir pieejama laba medicīnas apdrošināšana no mana darba – līdz ar to mēs lielāko daļu izdoto naudu dabūsim atpakaļ. Es mūsu piemēru minēju tikai kā argumentāciju, ka nerunāju pa tukšo.
Taču daudziem nav tik laba apdrošināšana pieejama – un viņiem situācija ir patiesi drūma! Tātad cīniņš ir par to, lai pat nabadzīgākiem latviešiem nebūtu nepārvaramas grūtības radīt vēl vienu bērniņu!
Paldies par izprotošu atbalstu – vispār ir bauda lasīt komentārus IR, jo šeit nav anonīmo idiotu, kas vienkārši noķengā visu sev apkārt…
0
ricijs > ricijs 03.08.2012. 15.27
es nedomāju savu bērnu ietērpt D&G zīmolu drēbēs, bet arī tirgus lupatās viņu nevīstīšu. varbūt padalies ar savu pieredzi, kur tad ir tie labie apģērbu veikali. es nopietni.
naudu uz rokas no valsts arī neprasu. es prasu tikai un vienīgi apstākļus, lai man ar bērniem būtu pieejam ērta dzīvošana mūsdienīgā vidē ar pieejamiem pakalpojumiem no valsts. viss. par pārējo, tai skaitā naudu ģimenei parūpēsies priecīgi vecāki.
vispār ir jau vēl viena mūsdienu “jauniešu” ap 30 grupa – kredītu nomāktie, kuriem bērns nozīmētu finansiālu pašnāvību un atkarību no bankas mūža garumā.
0
lindapastare > ricijs 03.08.2012. 14.27
Ne tuvu nav ideāla. Atļaušos atkārtoties: “Par dārziņiem (un laiku līdz 1.5 gadiem) arī taisnība – tā, manuprāt, ir primārā un faktiski vienīgā lieta, ko valsts reāli var risināt.”
Tur ir daudz ko darīt. Daudz problēmu, bet relatīvi vienkārši (lai arī ne lēti) risinājumi. Katrā ziņā – naudas došana vecākiem “uz rokas” būtu viens no pēdējiem “izmisuma” risinājumiem, ja nekas cits nelīdz.
Par medicīnu – cik ir vajadzēts, tik pie bērnu ārstiem ir tikts (bezmaksas). Arī sanatorijā meita pāris mēnešu nodzīvoja.
Nav gan bijis gadījuma, ka valsts nauda beidzas – tas gan ir nožēlojami no valsts puses. Un tomēr – potenciālais čakars ar ārstiem nav un nekad nebūs kā arguments bērnu radīšanai/neradīšanai. Līdz tam vienkārši neaizdomājas – īpaši ar pirmo bērnu. Un, kā redzams, arī Jūs, demogrāf, nē :)) Visu cieņu par 5. bērnu. Mēs pagaidām tik par 3-šo domājam :)
0
sanitaTabita > ricijs 03.08.2012. 13.46
Ļoti precīzi pateikts! Pievienojos pilnībā – ne jau naudā – bet dzīves kvalitātē! Un daudzās ES valstīs dzīves līmeni bērni nesamazina – nodokļi un citas lietas to regulē, ka radot vēl vienu bērnu, ģimene saglabā savu iepriekšējo dzīves līmeni! Paldies! Ilmārs Mežs
0
sanitaTabita > ricijs 03.08.2012. 14.07
Ak vai! Izskatās, ka Tu mani nepazīsti, ja reiz sarunā muļķības par dārgiem apģērbiem un zīmoliem! Labi – neskatamies uz Skandināviju, bet uz Igauniju – kāpēc tur ir dzimstība tik nozīmīgi pieaugusi pēc demogrāfiskās politikas maiņas? Un tur jau ir tā nelaime – ka mums ir iespēja izvēlēties starp ES valstīm – un 25%-30% no jauniešiem (20-35 g.v) to ir jau izdarījuši. Un par to es arī ceļu trauksmi! Atļauj pasmaidīt par bezmaksas medicīnu bērniem – ja man ir bērnam veselības problēmas, tad uzzinot, ka bezmaksas procedūra būs pēc mēneša man nekas cits neatliek, kā iet uz maksas pakalpojumu. Vai arī no šodienas piemēra – mana sieva gaida 5.bērniņu, un ejot uz ļoti nopietnu un neatliekamu med.procedūru Stadiņos nupat uzzinām, ka valsts nauda ir beigusies – jāgaida jaunais gads!!! Izskatās, ka Tev līdz šim veselības problēmas nav bijušas un novēlu, lai tā arī turpinās, taču daudziem nav šāda privilēģija!
Bet nu atpakaļ pie būtības! Tevisprāt demogrāfiskā politika Latvijā ir ideāla un tur nekas nebūtu jāmaina? Manuprāt mums ir vissliktākā – salīdzināma vien ar Rumāniju un Bulgāriju, kas Latvijas mazā lieluma un jauktā iedzīvotāju sastāva dēļ mūs pirmo noliks zem globalizācijas sitiena, ka mūsu bērni dzīvos jau kā minoritāte savā dzimtenē!
0
lindapastare > ricijs 03.08.2012. 13.52
Tu esi uzkāpis uz parastā grābekļa – skaties uz Rietumeiropas un Skandināvijas dzīves līmeni, bet aizmirsti par atšķirībām produktivitātē un ekonomiskajā attīstībā.
Ja viņiem katram bērnam ir sava istaba, tas nenozīmē, ka tas ir standarts un bez tā nav “cilvēka cienīga dzīve”. Ar 3 istabām 3-bērnu ģimenei nu gan vajadzētu pietikt. Kādēļ uzreiz jāpērk? Arī īrēt nav noziegums.
Veselības aprūpe bērniem principā bezmaksas + par zālēm var dabūt IIN atlaidi. Atkal – ja vien neiet pie privātiem ārstiem par lielu naudu.
Nez kas, tavuprāt, ir kvalitatīvs apģērbs? Ja gribi maksāt par zīmolu – tā ir tava izvēle, par ko maksā ar savu naudu. Tas NAV standarts. Visu jaunu vajag? Atkal – tava izvēle un maksā ar savu naudu. Ir tik daudz ģimeņu, kas nezina, kur mazu bērnu drēbes likt – normāla paskata, ne noplīsušas. Tas pats ar ratiem, auto sēdeklīšiem, rotaļlietām, velosipēdiem u.t.t. Jā – kaut ko dzimšanas dienā var un vajag jaunu nopirkt, bet, ja tas ir arguments, ka bērni ir dārgi, tad tas neiztur kritiku.
Par auto gan taisnība – 3 bērnu sēdeklīšus vienā rindā nesalikt.
Par dārziņiem (un laiku līdz 1.5 gadiem) arī taisnība – tā, manuprāt, ir primārā un faktiski vienīgā lieta, ko valsts reāli var risināt.
0
Ieva 03.08.2012. 10.41
Un tajā pašā laikā pastāv paradokss- drastiski samazinoties iedzīvotāju skaitam, latviešu īpatsvars pieaug. Tas notiek tāpēc, ka pastāv maz publiskota proporcija: 2/3 no emigrantiem nav latvieši…
Te noteikti atkal panesīsies komentāri – mums ir mazas algas, kā lai tos bērnus uztur, valsts nedod, nemaksā, neapgādā, nedod, mums ir slikti, tas, šitas…
Taisnība, tik paši jau vien esam tā valsts, kuriem ir jāstrādā, jāmaksā nodokļi, jāiet uz vēlēšanām. Jo “sliktie” politiķi, kas mums tik traki dara pāri, jau nenokrita no debesīm- paši jau vien viņus savēlējām. Tā kā, pirms sāciet rādīt uz skabargu citu acī, paskatieties uz savu baļķi savā aci.
Varbūt tomēr to duru priekšu saslaucīt, nevis gulēt gultā un vaidēt par tiem, kas nedod..
14
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
@andris902 > Ieva 05.08.2012. 16.51
…Mūsu alus….hmmm….parasti nopietni cilvēki ar algu nespēlējas…:)
…bet par 17,50 Ls….tad pareizāk būtu teikt – valsts šo summu piemaksā…:)
….šādi rēķinot izdevumus uz vienu strādājošo, varam aiziet līdz absurdam…ir minēta konkrēta alga darba līgumā, kura ir izejas punkts nodokļu aprēķinam darba ņēmējam….
….tikpat absurdi ir apgalvojumi par uzkrāto pensijas kapitālu (es to esmu uzkrājis!), ja darba ņēmējs no savas algas nomaksā 11%, bet pārējo daļu veido darba devēja samaksātais….darba ņēmēju maz interesē, kādas ir darba devēja izmaksas – viņam svarīgākais, cik ir līgumā paredzētais un cik reāli saņemtais algas dienā….
….vai saņemot aplokšņu algu, kādam šķiet, ka viņš strādā mazāk par to, par kuru visi nodokļi tiek nomaksāti?…:)
0
zauls > Ieva 05.08.2012. 16.49
zane, izskatās, ka Jūs esat ļoti tālu no naudas pelnīšanas un saimnieciskām lietām, tāpēc, lūdzu, nepiesārņojat interneta telpu ar muļķībām.
0
zauls > Ieva 06.08.2012. 01.28
Un par to uzņēmuma ienākuma nodokli… visās normālās valstīs (tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā) UIN un IIN ir vienāda likme, jo tiek uzskatīts, ka neatkarīgi no ienākuma veida, nodokļi ir jāmaksā vienādi par jebkuru nopelnīto centavo. Bet fašistiskā valsts ar liberastiem pie stūres ir noteikusi, ka UIN ir 15%, bet IIN ir 25%. Igaunijā abi nodokļi ir 20%. Un vispār ļoti retā valstī šīs likmes atšķiras. Vēl jocīgāka ir depozītu nodokļu likme, Latvijā 10%, kaut gan visur pasaulē tas tiek uzskatīts par kapitāla pieauguma nodokli , kam tiek piemērota tāda pati likme, kā algas ienākumam, progresivitāti ieskaitot. Ja piešķirot balss tiesības tiktu ņemts vērā valstij iemaksāto nodokļu apmērs, tad uzņēmējiem būtu teikšana tikai par 3%. Varat iepazīties ar ar datiem par budžeta ieņēmumiem, no kuriem bagātnieku nodokļi sastāda tikai ap 3% no visiem valsts ieņēmumiem.
0
zauls > Ieva 04.08.2012. 21.55
Te noteikti atkal panesīsies komentāri – mums ir mazas algas, kā lai tos bērnus uztur, valsts nedod, nemaksā, neapgādā, nedod, mums ir slikti, tas, šitas…
==================
Tieši tā, kā lai uztur bērnus, iegādājas mājokli, ja pie algas 360 lati mēnesī uz rokas, sociālajā nodoklī valsts noplēš 190 latus, IIN 80 latus un pvn 73 latus ??? Tikmēr Dombrovskis lielās, ka Latvijā ir zems nodokļu līmenis.
0
andris902 > Ieva 05.08.2012. 00.34
…Normund Kārkliņ….var jau pekstiņus stāstīt, bet ar mēru!….
…ja saņem uz rokas algu 360 latus, tad kā darba ņēmējs soc.nodoklī samaksā 57,47 Ls, IIN – 105,00 Ls,bet darba alga ar PVN netiek aplikta…(aprēķins bez nodokļu grāmatiņas)
…ja apgādībā ir vismaz viens bērns, tad soc.nodoklis – 54,59 Ls, IIN – 81,67 Ls, kā arī tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi – neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošu personu 115,00 Ls apmērā un…protams, arī tad PVN algai nepiemēro….
0
andris902 > Ieva 05.08.2012. 13.44
…lūk, Normund Kārkliņ, Tevis pieminētais piemērs no tiesas ir demagoģija!….ja šādā veidā vēlies skaitīt nodokļus, tad esi piemirsis darba devēja uzņēmuma nodokli, NĪ nodokli, dabas resursu nodokli, uzņēmuma vieglo a/m nodokli, gan jau vēl kādu būšu piemirsusi….
…apgādājamā atvieglojumi neietekmē soc.nodokļa nomaksu, bet IIN katrs apgādājamais gan samazina un pie tam – iespaidīgi….
…ja Tavs darba devējs mēnesī par apgādājamo atskaita tikai 17,50 Ls, tad ņem savu algas lapiņu un skriešus dodies uz VIDiem, jo par katru apgādājamo mēnesī ir 70 latu atvieglojums….
…kā tiek aprēķināta Tava alga?…..noapaļosim Tavu minēto darba algu uz papīra – 500 lati,no 500 latiem tiek atskaitīti 11% soc.nodoklis = 55 lati, paliek 445 lati, no tiem atskaitīts neapliekamais minimums (45,-Ls) un atvieglojums par apgādājamo (70,-Ls), tātad IIN tiek rēķināts no 330 latiem, kas ir ~ 82 lati….tātad nodokļos no savas 500 latu algas Tu samaksā 137 latus un uz rokas saņem ~ 363 latus…..
…ja apgādājamie ir vairāki, tad 70 x 2 utt….starp citu – apgādājamie var būt arī vecāki….
0
zauls > Ieva 05.08.2012. 10.07
Jā, un lūdzu paskaidrojiet, kā bērns ietekmē sociālā nodokļa apmēru? Sociālajam nodoklim nekādu atvieglojumu nav.
0
zauls > Ieva 05.08.2012. 10.06
zanei… Vai tā sociālā nodokļa daļa 24,09%, kuru maksā darba devējs, darba ņēmējam tiek uzdāvināta, jeb viņam tā jāatstrādā un jāatpelna līdz pēdējam santīmam? Ieejiet http://www.latvija.lv un paskaties, cik pa mēnešiem tiek ieskaitīts budžetā sociālais nodoklis. Par mani ir ieskaitīts pēdējos mēnešos ap 190 latiem mēnesī, IIN uz algas lapiņas ir ap 80 latiem, atvieglojums par apgādājamiem ir 17,50 lati par katru apgādājamo mēnesī un tikai vienam no vecākiem. PVN tiek atvilkts tad, kad es to algu tērēju bērnu pārtikai, pamperiem, komunālajiem maksājumiem. Un ne tikai, es vēl neesmu ieskaitījis nekustamā īpašuma nodokli, akcīzes nodokli degvielai, visādas nodevas. Zane, Jūs esat demagoģe!
0
zauls > Ieva 04.08.2012. 21.49
Pietiek vaidēt!
0
brigita_damme_rtk_lv > Ieva 05.08.2012. 15.47
zanE
70 latu atvieglojums naudas izteiksmē uz ķepas ir 17,5 latu. Paspēlējies taču ar kalkulatoru :)
http://www.vid.lv/lv/kalkulatori/algu_kalkulators
0
sanitaTabita > Ieva 03.08.2012. 13.43
Latviešu īpatsvara pieaugums arī izskatās mazliet uzpūsts – CSP iepriekšējos gados ziņoja ka starp jaudzimušajiem bērniem māmiņas bija latvietes 67%, bet tautas skaitīšanā pēkšņi izrādās, ka jau 72%. Tikai ja skatās pēc ģimenes valodas – tad pēkšņi esam atpakaļ uz 60%. Varbūt nelatvieši intensīvāk emigrē, taču ja mums ir tik maza dzimstība – tad kur Latvijas darba tirgus ņems darba rokas pēc 10-20 gadiem? Pensionēsies šajā laikā 150 tūkstoši, bet reāli pusaudži ir pat mazāk par pusi. EM jau šobrīd paredz darba roku trūkumu pēc 5 gadiem…
0
brigita_damme_rtk_lv > Ieva 05.08.2012. 18.26
zanE 17,50 – razve eto ģeņgi? :) Ja valsts to piemaksā, tad var arī teikt, ka atlikušo summu valsts piemaksā no savas kabatas, jo kas gan liedz atņemt pilnīgi visu :)
Tiešām absurdi ir absurda prakse par atskaites punktu lietojot abstraktu summu. Tā ir tā pati “terminu aizvietošanas prakse”, tikai mazākos apmēros. Tagadējā sistēma ļaužu prātos tulkojama šādi – cilvis nopelna 500 Ls, darba devējs samaksā 500 Ls. Valsts no darbinieka caur darba devēju ietur nodokļus. Valsts no darba devēja par darba ņēmēju arī ietur nodokļus. Tātad darba devējs nodarbojas ar labdarību, samaksādams no sevis par to, ka kādam devis darbu par kuru jau samaksāts. Nu kā lai neizput?!!
Darba devējam protams būtu vienalga, kam naudu maksāt, kādās proporcijās, ka tik darbs būtu padarīts atbilstošā kvalitātē par pieņemamu cenu. Ir tikai viens BET. Tas BET ir tāds, ka valsts par samaksāto summu nenāks darbinieka vietā to darbu darīt, un tos izdevumus atpelnīt netaisās… Tā nu sanāk, ka gala rezultātā valsts uzliktais nodokļu slogs caur darba devēju lielā mērā uzgulstas uz darba ņēmēju, kurš savukārt par atlikušo summu nav spējīgs ekonomiski pastāvēt, tāpēc izvēlas nestrādāt vispār vai papildināt ekonomisko bēgļu pulku. Lai šāda nodokļu sistēma varētu pastāvēt atalgojumu līmenim jābūt par kārtu augstākam, vismaz tādam, lai segtu ekstenciālās un demogrāfiskās atražošanas izmaksas. Līdz ar to darba devējs vairs nevar nodarbināt darbaspēku vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē, bizness buksē, ieņēmumi mazinās, valstij maksājamie nodokļi arī. Ekonomiskais bumeranga efekts jebšu “žadnostj frajera pogubit”.
Kā labot situāciju? Pavisam vienkārši. Jānomaina Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma III nodaļas “Mēnešalga” 4. panta “Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām” 2. daļu “Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos latos, piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu izmaksā, to noapaļojot pilnos latos.” izteikt šādā redakcijā –
Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, Ministru kabineta noteiktajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša MINIMĀLĀS darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša minimālās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos latos, piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu izmaksā, to noapaļojot pilnos latos.
Sistēma pati pratīsies :D
0
brigita_damme_rtk_lv > Ieva 05.08.2012. 16.20
Un vispār nav diez cik korekta šī iegājusies sistēma – nosaukt summu “uz papīra”.
500 latiem “uz papīra” atbilst 620,70 latiem “uz lielāka papīra”. Maksājot visus nodokļus, darba devējam kopējās izmaksas paliek tādas, kādas nu ir. Darbinieks arī saņem, tik cik saņem. Darbiniekam savas izmaksas ir jāatpelna un darba devējam jānes peļņa. Abiem diviem ir pilnīgi vienalga, kā valsts paņemto starpību nosauc un kā viņu administrē. Viens ir izdevis tik, otrs saņēmis šitik. Viss. Tikai darbinieka ausīm briesmīgāk izklausītos tā starpība un būtu jāiet gāzt pastāvošā iekārta :) Dažs labs darba devējs mēģinot izbēgt no maksājāmās kopsummas, maksā konvertā. Dotajā piemērā Darba devēja izdotā un darba ņēmēja saņemtā summa atšķiras par 41,6%. Un ja vēl pieliek klāt abu pušu nomaksātos te jau pieminētos citus nodokļus, tad tā bilde pie mūsdienu cenām nav sevišķi iepriecinoša, jo “viss maksā tik cik maksā”, izņemot darbu. Vēl jo vairāk ļaužos rada neizpratni fakts, ka tādām nozarēm, kā izglītība un medicīna finansējums attiecībā pret IKP ir daudzkārt mazāks par citu valstu finansējumu. Gadiem. Tā vietā atbilde – bardaks, tātad jāreformē, nauda te nepalīdzēs. Aizmirst tikai pateikt, ka jebkura reforma prasa finanses. Nepalielinot budžetu, nauda pietiek tikai reformām, ne nozarei. Tad nu attapīgākā ļautiņu daļa uz reformām turpina vārīties, bet nozares iet uz leju.
0
Ieva > Ieva 03.08.2012. 14.08
http://www.ir.lv/2012/5/2/latvija-klust-latviskaka
Mans komentārs gan bija par emigrāciju, ne imigrāciju..
Ekonomiskā migrācija kā tāda nav slikta. Slikti ir tas, ka tā patreiz notiek uz mūsu rēķina.
Imigrācija, acīmredzot, būs, vienīgā cerība, ka būs arī reimigrācija- t.i latvieši brauks atpakaļ. Jau tagad zinu diezgan daudzus, kas atgriezušies…
Īri savulaik brauca pelņā uz citām zemēm, bet uzlabojoties ekonomiskai situācijai, atgriezās… Un uz Īriju peļņā sāka braukt no citām zemēm.
Vēsture varētu atkārtoties, tik ir viena būtiska atšķirība- Īrija atbraucējus spēja asimilēt, Latvija ne. Īrijā praktiski nav uzņēmumu, kuros darba valoda ir krievu, Latvijā jau tagad ir…
0