Stokholmas arbitrāžas tiesa noraida “Gazprom” pretenzijas pret Lietuvu

Ministrs: “Gazprom” centieni iebiedēt Lietuvu ir pilnīgi nepamatoti

Stokholmas arbitrāžas tiesa noraidījusi Krievijas koncerna “Gazprom” pērn iesniegtās pretenzijas pret Lietuvu, pilnībā atzīstot Lietuvas valdības tiesības lūgt izskatīt tiesā jautājumu par gāzes kompānijas “Lietuvos dujos” darbību. Noraidītas arī visas “Gazprom” prasības attiecībā uz kaitējuma atlīdzināšanu, ziņo LETA/ELTA.

Arbitrāžas tiesa atzinusi, ka “Gazprom” nekādā veidā nevar aizliegt Lietuvas valdībai tiesā izvirzīt jautājumu par “Lietuvos dujos” vadības institūciju darbību. Tomēr vienlaikus tā konstatējusi, ka šīs izmeklēšanas gaitā Viļņas apgabala tiesā nevar tikt izskatīti jautājumi par gāzes cenas noteikšanu Lietuvai – šīs prasības Lietuvas valdība var iesniegt pašai Stokholmas arbitrāžai.

Kā norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks, šāds arbitrāžas tiesas lēmums liecina, ka “Gazprom” centieni “biedēt Lietuvu ar starptautisko arbitrāžu un miljonos mērāmiem zaudējumiem” ir pilnīgi nepamatoti. Pēc viņa sacītā, Lietuvas valdība turpinās intensīvu dialogu ar “Gazprom”, kurā aktīvi piedalās arī Eiropas Komisija.

“Gazprom” pagājušā gada jūnijā lūdza Stokholmas arbitrāžas tiesu izskatīt savu prasību steidzamības kārtā. Kā šo soli tobrīd skaidroja Lietuvas Enerģētikas ministrija, tādējādi Krievijas koncerns acīmredzot centies izdarīt nepieļaujamu spiedienu uz Lietuvas Seimu, lai netiktu pieņemta jauna Lietuvas Dabasgāzes likuma redakcija, kas koncernam kā “Lietuvos dujos” akcionāram nebūtu pieņemama.

38,9% Lietuvas gāzes kompānijas akciju pieder “E.ON Ruhrgas International”, 37,1% akciju ir “Gazprom” īpašumā, savukārt Lietuvas valdībai šajā kompānijā pieder 17,7% akciju. “Gazprom” neapmierināja Lietuvas plāni sadalīt “Lietuvos dujos” aktīvus atbilstoši Eiropas Savienības enerģētikas direktīvas Trešās paketes prasībām, atsevišķi nošķirot gāzes transporta, sadales un pārdošanas funkcijas.

Tomēr pērn jūnija beigās Seims pieņēma jauno Dabasgāzes likumu, kam jāstājas spēkā no nākamā gada. Šogad maija beigās “Lietuvos dujos” akcionāri, arī “Gazprom”, beidzot piekrita sadalīt kompānijas aktīvus.

“Gazprom”, kas ilgu laiku pretojies šim lēmumam, gan uzsvēra, ka piekritis tam “Lietuvas spiediena un sankciju draudu ietekmē”, bet turpinās aizstāvēt savas tiesības.

Kā tobrīd skaidroja Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, “Lietuvos dujos” akcionāru balsojums nozīmē, ka Lietuvas ekonomika 2014.gadā jāpārkārto tā, lai maģistrālie gāzesvadi vairs nepieder gāzes pārdevējiem un pa tiem pašiem cauruļvadiem varētu tikt piegādāta gāze, ko Lietuva importēs ar iecerētā sašķidrinātās gāzes termināļa starpniecību.

Pēc attiecīgās reorganizācijas “Lietuvos dujos” ziņā paliks tikai gāzes pārdošana, bet maģistrālie gāzesvadi un gāzes sadales tīkli tiks nodoti jaundibināmām kompānijām, turklāt jaunais gāzes sadales tīklu uzņēmums būs “Lietuvos dujos” meitsabiedrība.

Seima vicespīkers Aļģis Čapliks Stokholmas arbitrāžas tiesas lēmumu gan nosaucis par “iepriecinošu, tomēr daļēju, nevis galīgu Lietuvas uzvaru”. “Ja ir darīšana ar tādiem enerģētikas milžiem kā “Gazprom”, nedomāju, ka viss beigsies tik vienkārši, – jo vairāk tāpēc, ka runa nav par kādu miljonu vai diviem,” viņš sacījis intervijā radiostacijai “Žiniu radijas”.