Valsts prezidents: vajadzēs jaunas varas struktūras

Augstākās izglītības programmu vērtējums esot pārāk piesardzīgs

Tuvākie pāris gadi pasaulē nesīs tādas izmaiņas, kuras pat prātā nenāk un kuru dēļ Latvijā un Eiropā būs jāveido jaunas rīcībspējīgas varas struktūras, intervijā aģentūrai LETA paudis Valsts prezidents Andris Bērziņš, jautāts, vai redz sevi prezidenta krēslā arī uz otru termiņu.

«Es jums varu droši apgalvot, ka pasaule būs izmainījusies, būs pavisam cita uzbūve un citas vajadzības. Esmu par to pārliecināts,» situāciju pēc trīs gadiem raksturoja valsts pirmā persona. Līdz tam prezidents sola panākt konkrētus rezultātus jau iesāktajos darbos. «Ir, protams, daudz kas tāds iesākts, kur jāmēģina panākt konkrētus rezultātus. Tomēr tuvākie pāris gadi nesīs tādas izmaiņas, kuras pat prātā nenāk.»

Prezidents ir pārliecināts, ka Latvijai būs vajadzīga citāda varas struktūra. «Starptautiskā Valūtas fonda paziņojumā teikts, ka Eiropa runā, bet nerīkojas. Es pieļauju, ka daudzu Eiropas pārvaldes struktūru konstrukcija pati par sevi neļauj rīkoties. Būs jāveido struktūras, kas ir rīcībspējīgas. Tajās struktūrās Latvijai būs liela nozīme. Es ceru, ka mēs tagad esam pietiekami izglītoti un sagatavoti, lai varētu tur piedalīties un teikt savu vārdu,» sacīja Bērziņš.

Komentējot peripetijas ap Latvijas augstākās izglītības programmu vērtējumu ekspertu skatījumā, prezidents pauda viedokli, ka tas ir pārāk piesardzīgs. “Mani pārsteidz, ka šis programmu vērtējums ir ļoti piesardzīgs. Es biju domājis, ka nekvalitatīvo programmu cipari būs lielāki. Ja tas tiešām tā ir, tas ir ļoti labi. Bet es tomēr esmu pārliecināts, ka vērtējums ir ļoti piesardzīgs un realitāte ir vēl bēdīgāka,” teica Bērziņš.

“Izejas punktam būtu jābūt tādam: cik no beigušajiem ir atraduši darbu šajā specialitātē Latvijā. Tas būtu viens no augstākajiem vērtējumiem programmai,” pārliecināts Bērziņš. Vienlaikus valsts pirmā amatpersona domā, ka daudzās specialitātēs Latvijā iespējams iegūt “pietiekami kvalitatīvu” augstāko izglītību.

Prezidents pauda sašutumu, ka tika novilcināta vērtējuma publiskošana. “Es brīnos, par kādu naudu tika veikts šis pētījums, ja kāds iedrošinās noslēpt tā rezultātus. Tā ir katastrofa, ja mēs slēpjam, lai bērni neuzzinātu īsto situāciju. Kur vēl tālāk? Kā tas iespējams? Es to nesaprotu. Tur [izglītības un zinātnes ministra Roberta] Ķīļa kungam ir, kur pastrādāt, un ne tikai Ķīļa kungam.”

Jau vēstīts, ka nedēļu pēc žurnālā Ir neoficiāli publiskotajiem pētījuma rezultātiem tā pasūtītāja Augstākās izglītības padome oficiāli atklāja novērtēto programmu sarakstu, ļaujot potenciālajiem studentiem ar to iepazīties. Tas tika izdarīts pēc izglītības ministra, citu politiķu un sabiedrības pārstāvju vairākkārtējiem aicinājumiem atklāt par Eiropas naudu īstenotā pētījuma rezultātus.