Vienojas par 50 000 parakstiem referenduma pirmajā posmā

Koalīcija panāk kompromisu ar Valsts prezidentu par atpakaļ atdoto likumprojektu

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015.gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 000 parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (“Vienotība”) sniegto informāciju.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja apgalvoja, ka par šādu sistēmas maiņu ir panākta vienošanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Viņa neredz pamatu Bērziņa paustajām bažām par to, ka pēc likuma pieņemšanas politikā palielināsies “naudas vara” un varētu tikt atņemtas iespējas “pilsoniskajai sabiedrībai pašai organizēties”. Tas nenotikšot, jo iedzīvotājiem pārejas periodā, neskaitot notāru pakalpojumu izmantošanu, būšot iespējams parakstīties arī bāriņtiesās, pagastu pārvaldēs un pašvaldības institūcijās, kur reģistrē dzīvesvietu.

Iecere referenduma ierosināšanas pirmajā kārtā ieviest 50 000 parakstu slieksni ir pārmērība, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politoloģe Iveta Kažoka. “Es ļoti ceru, ka esmu pārpratusi iniciatīvas būtību. Tas nozīmē, ka referenduma ierosināšanas izmaksas būs ne mazākas par 100 000 latu, jo notariāli apliecināta paraksta izmaksas patlaban ir aptuveni divi lati,” aģentūrai LETA pauda Kažoka. Viņa ir pārliecināta, ka šī iniciatīva pieckārtīgi apgrūtinās referendumu ierosināšanu un laikā līdz 2015.gadam referendumus varēs ierosināt tikai ļoti turīgi politiskie spēlētāji, kas varēs paši par saviem līdzekļiem apmaksāt notāra pakalpojumus.

Šādu vienošanos atzinis arī Saeimas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš iepriekš Saeimā iesniedza līdzīgu priekšlikumu prezidenta otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015.gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 000 parakstu.

Ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kuri būs jāiesniedz CVK. Pēc tam atlikušos parakstus, lai saņemtu Satversmē noteikto vienas desmitās daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja otrajā kārtā vajadzīgais parakstu skaits būs savākts, CVK lems par referenduma izsludināšanu.

Savukārt, lai rosinātu vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu savākšanu Saeimas atlaišanas referenduma ierosināšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu, norādīja Čepāne un Cilinskis. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK. VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs skaidroja, ka 11.Saeimai nevajadzētu lemt par pārāk augstiem nosacījumiem tās atlaišanai.

Paredzēts, ka no 2015.gada 1.janvāra tiks atcelta divu posmu parakstu vākšanas sistēma, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par Satversmē vai likumu maiņu, vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Bērziņa otrreizējai skatīšanai nodotajos likuma grozījumos.

Par pārejas perioda sākumu 18.jūlija sēdē lems Juridiskā komisija, skaidroja Čepāne. Viņa pieļāva, ka pārejas periods varētu sākties vai nu šī gada septembrī, vai nākamā gada janvārī, tomēr par konkrētu datumu vēl ir jāvienojas. Par naudas summu, kura būs jāmaksā, lai parakstītos minētajās iestādēs, vēl tiks uzklausīts Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis.

Ar prezidentu esot panākta vienošanās, ka pārejas periods beigsies 2015.gada 1.janvārī, jo pirms tam vēl ir nepieciešams izveidot elektronisko parakstu nodošanas sistēmu, skaidroja politiķe.

Čepāne norādīja, ka par iespējamām izmaiņām Satversmes 78.pantā, kurā noteikts, ka referenduma rosināšanai ir nepieciešams savākt 1/10 daļu parakstu, varētu diskutēt pēc tam, kad būs veikti grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.