It kā paradoksālo situāciju Latvijā, kurā, iedzīvotāju skaitam samazinoties, pieaug invalīdu skaits, Labklājības ministrijas (LM) speciālisti skaidro ar lielāku valsts atbalstu šiem cilvēkiem, kā arī jaunu pabalstu ieviešanu un ekonomiskās krīzes ietekmi.
Ekonomiskā krīze spiež jauniem valsts pabalstiem pieteikties arī tos, kuri iepriekš to nebija darījuši. Tā līdz 2008.gadam personu ar invaliditāti skaits valstī bija samazinājies līdz 119 tūkstošiem, bet pērn decembrī, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, valstī bija jau par 30 000 šādu cilvēku vairāk.
LM eksperti Ir.lv skaidro, ka iemesli šādam pieaugumam varētu būt 2008.gada janvārī ieviestais invalīda kopšanas 100 latu pabalsts un ekonomiskās krīzes ietekme, kad cilvēkiem samazinājās ienākumi un arī pasliktinājās veselības stāvoklis, savlaicīgi nevēršoties pie ārsta. Turklāt visstraujāk audzis tieši to cilvēku skaits, kuriem noteikta ļoti smaga saslimšana – I invaliditātes grupa.
Pēc 2008.gada divkārt palielinājies arī to personu skaits, kurām pirmo reizi piešķirta invaliditāte. „Situācijā, kad nav darba, līdz ar to iztikas līdzekļu, dzīve nepārtrauktā stresā veicina hronisku slimību saasināšanos,” Ir.lv skaidro LM.
Pretēja tendence vērojama datos par bērnu invaliditāti. No 2006.gadā reģistrētajiem 10 594 gada laikā skaits nokrita par vairāk nekā trim tūkstošiem un tādā līmenī turas līdz šim. LM šo statistisko kritumu skaidro ar izmaiņām diagnostikas veikšanā. No 2004.gada 1.janvāra tika ieviesta valsts komisijas ekspertīze arī bērniem, bet pirms tam bērniem invalīda statusu uz diviem vai četriem gadiem piešķīra ģimenes ārsts.
Kā zināms, likums patlaban nosaka – ja personai vienlaikus ir tiesības uz dažāda veida valsts pensijām, jāpiešķir ir apmēra ziņā lielākā valsts pensija.
Savukārt tiesības uz invaliditātes pensiju ir personai, kura atzīta par invalīdu, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem un nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Ja ir piešķirta vecuma pensija, t.sk. priekšlaicīgi vai pēc atvieglotiem noteikumiem, tiesības uz invaliditātes pensiju nav.
Valsts sociālie pabalsti, bet ne pensijas, invalīdiem tiek izmaksāti no valsts pamatbudžeta. Tie ir – pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts; piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu; bērna invalīda kopšanas pabalsts; pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana. 2011.gadā no valsts budžeta šīm vajadzībām izmaksāti gandrīz 40 miljoni latu.
Komentāri (22)
lailabidzane 30.07.2012. 12.57
.
“Gan slimāki, gan lielāks valsts atbalsts.” Tāda, autoru izpratnē, ir ziņas kvintesence. Tā vismaz nākas domāt, jo šī ir ziņas nemainīgā daļa.
Vai slimāki? Kuri no piedāvātajiem datiem to parāda tieši un nepārprotami? Neparāda.
Lielāks valsts atbalsts? Jā, to skaitļi rāda. Tikai to, kā ir pieaudzis vai nepieaudzis atbalsts vienam palīdzību saņemošajam invalīdam, ziņotāji nesaka. Kau gan pieejamie dati to izdarīt ļautu…
0
lailabidzane 30.07.2012. 12.46
.
“It kā paradoksālo situāciju Latvijā, kurā, iedzīvotāju skaitam samazinoties, pieaug invalīdu skaits..”, tā autore.
Vai tiešām situācija ir paradoksāla? Vai tā “paradoksalitāte” ir nepieciešama vien tāpēc, lai ziņai piešķirtu asumu?
Vai tomēr iemesls ir ziņotājas vājā izpratne par lietām…
Visticamāk, ir jāšķir ‘invalīdu skaits’ no ‘palīdzību pieprasījušo invalīdu skaita’ kā arī ‘palīdzību saņēmušo invalīdu skaita’.
Tie nav gluži tie paši ķiļķēni un klimpas, kuri vienā zupā vārās, kā dziesmā tika dziedāts.
Tā vien šķiet, ka piedāvātajos datos runa ir tikai un vienīgi par ‘palīdzību saņēmušo invalīdu’ skaitu, un izlietotajām naudiņām. Un tad nekāda paradoksa nav. To arī apstiprina LM speciālisti.
0
lailabidzane 30.07.2012. 13.24
.
Par grafiku (?), kurā runa par pakalpojumu un citu izdevumu izmaksām.
Ja ieraksts (postenis, kā teiktu grāmatveži) tiek rakstīts divās rindās, tad visai neērti ir atblstošo skaitli izvietot pretī pirmajam. Tas neatbilst normāliem lasīšanas paradumiem.
Līdzinot skaitļus no kreisās puses, tiek pazaudēta iespēja salīdzināt lielumus vizuāli, kas ir viena no ātras uztveres iespējām. Līdzinot skaitlus no labās puses, pietiek ar sekundes desmitdaļām, lai novērtētu būtiskākos izdevumu posteņus.
0