Ķīlis rosina valdības sēdē lemt par Gruškevica atbrīvošanu

No amatiem rosināts atbrīvot arī divas citas IZM augstas amatpersonas

Izvērtējot disciplinārlietas komisijas atzinumu, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nolēmis rosināt atbrīvot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāru Mareku Gruškevicu no amata saistībā ar ministrijas iepirkumos konstatētajiem pārkāpumiem. Ķīlis pieļāva, ka par Gruškevica atbrīvošanu no amata varētu lemt rītdienas valdības sēdē, ziņo LETA.

Par savu lēmumu Ķīlis esot informējis arī Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība). Ķīlis paskaidroja, ka jautājums par ministrijas valsts sekretāra atbrīvošanu ir jālemj valdībai. Tā kā pret Gruškevicu ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ministram ieteikusi ne tikai rosināt no amata atbrīvot pašu valsts sekretāru, bet arī viņa vietnieci Ingu Štāli un IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktori Inesi Gludīti, ministrs nolēmis Štāli un Gludīti no amatiem atbrīvot.

Ministrs informēja, ka amatpersonas jau ilgus gadus strādā ministrijā, piemēram, Gruškevics strādā jau no 1999.gada, tādēļ vēl jo nesaprotamāk ir tas, ka viņš pieļāvis tāda rakstura pārkāpumus.

Norādot, ka disciplinārlietu izmeklēšanas komisijas atzinums ir konfidenciāls, ministrs sacīja, ka var vienīgi atklāt, ka ir veiktas tādas darbības un pieņemti lēmumi attiecībā uz vairākiem iepirkumiem, pārkāpjot likumu prasības. Šo darbību un lēmumu rezultātā valsts budžetam būtu varējušas iestāties diezgan smagas sekas.

Ķīlis sacīja, ka runa ir par aptuveni deviņu miljonu latu vērto datoru iepirkumu skolām, un arī tagad amatpersonu veikto darbību rezultātā valsts budžetam varētu būt nodarīti zaudējumi, taču tie varētu būt daži simti tūkstoši latu.

Ministrs nolēmis lūgt arī Ģenerālprokuratūru izvērtēt, vai šajā situācijā nav saskatāmas krimināli sodāmu noziegumu pazīmes.

Ķīlis: jaunais valsts sekretārs var nebūt saistīts ar valsts pārvaldi

„Kļūstot par izglītības un zinātnes ministru un iepazīstoties ar ministrijas darbu, sapratu, ka reformas izglītības sistēmā ir jāsāk no augšas. Lēni un vāji funkcionējoša ministrija nav un nevar būt valsts mēroga pārmaiņu dzinējspēks un īstenotājs.

Pētot ministrijas vadības darbu, bija secināms, ka tas ir neapmierinošs: smagnējā hierarhijas sistēma un sadrumstalota struktūra, nepamierinošie darba apstākļi, lēna un nepilnīga rezolūciju izpilde, nozīmīgu lēmumu un rīcību atlikšana, ideju trūkums un pāri visam – neskaidri saimnieciskie darījumi,” medijiem norāda Ķīlis.

Ministrs arī teic, ka “šajā kontekstā disciplinārlietas iznākums un tam pakārtotais ministra lēmums ir loģisks solis ministrijas praktiskā darba un prestiža uzlabošanā. Ar savu lēmumu vēlos arī dot skaidru signālu, ka neskaidri organizētas būtisku iepirkumu procedūras un projekti Izglītības un zinātnes ministrijā nav pieļaujami un turpmāk netiks akceptēti”.

Ķīlis arī medijiem izplatītajā vēstījumā norāda, ka “jaunajam valsts sekretāram ir jābūt cilvēkam, kam vienlaicīgi ar labu reputāciju un izcilām vadītāja spējām jābūt kaismīgam izglītības jomas patriotam, kurš vai kura ar dziļu un patiesu interesei vēlas sakārtot un padarīt konkurētspējīgu Latvijas izglītības, zinātnes un sporta jomas”.

Interesanti, ka ministrs pieļauj – nav izslēgts, jaunais valsts sekretārs varētu būt ar valsts pārvaldi līdz šim nesaistīta persona.

Lai arī sākotnēji valsts sekretāra amata kandidāti tiks meklēti valsts pārvaldes iekšienē, Ķīlis pieļauj, ka amatam varētu tikt rīkots arī atklāts konkurss.

Apdraudētie slimo

Portāls “Pietiek.com” ziņo, ka pagājušajā nedēļā IZM izveidotā disciplinārlietas komisija pieņēmusi lēmumu Gruškevicam, Štālei un Gludītei piemērot disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata. Taču Gludīte trešdien IZM iesniegusi slimības lapu, arī Gruškevics slimojot.

Gruškevics, kurš kopš jūnija ir darba nespējas atvaļinājumā, aģentūrai LETA sacīja, ka viņam saistībā ar Ķīļa lēmumu nav saprotami vairāki aspekti. Jautājums par ministrijas valsts sekretāra atbrīvošanu esot nevis valdības, bet gan paša ministra kompetencē, tādēļ Gruškevicam radušās šaubas par Ķīļa vai viņa juridisko padomnieku kompetenci.

Tāpat pieļauti vairāki citi pārkāpumi disciplinārlietas izmeklēšanā, proti, likums noteic, ka tad, ja ierēdnis, pret kuru ierosināta lieta, ir saslimis, tad šīs lietas izmeklēšana tiek apturēta un sagaidīta ierēdņa izveseļošanās. Šajā gadījumā tā neesot noticis. Gruškevics sacīja, ka Ķīlis savu lēmumu pieņēmis, neuzklausot viņa paskaidrojumus, bet ņemot vērā tikai disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu. Arī komisijai viņš savu viedokli neesot sniedzis, tāpēc ministrs nav izvērtējis abu iesaistīto pušu viedokļus, un tādejādi lieta nav izskatīta objektīvi.

Tāpat atstādinātajam ierēdnim neesot īsti paskaidrots, ko viņš ir pārkāpis. Gruškevics sacīja, ka viņš esot parakstījis vēstuli, lai ātrāk notiktu datoru piegāde skolām, ko politiķi solījuši četrus gadus. Arī viņa rīcības rezultātā it kā nodarīto zaudējumu apmērs netiekot konkretizēts, jo visur tiekot minēti iespējamie zaudējumi bez paskaidrojumiem par to, cik šie zaudējumi ir lieli. Gruškevics sacīja, ka viņš iepriekš Ķīlim pats piedāvājis uzrakstīt atlūgumu, ja viņa darbība ministru neapmierinot, taču Ķīlis šādu piedāvājumu neesot pieņēmis, kas Gruškevicam liekot domāt, ka ministram esot bijusi svarīgāka trīs mēnešus ilgā kampaņa medijos par Gruškevica atbrīvošanu.

Gruškevics sacīja, ka par tālāko rīcību izlems pēc izveseļošanās.

Jau rakstīts, ka Ķīlis 23.aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret Gruškevicu un viņa vietnieci Štāli, jo IZM reorganizācijas gaitā konstatēja vairākus pārkāpumus, kuru rezultātā ir radīti vai varētu tikt radīti nopietni zaudējumi Latvijas valstij un izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda. Gruškevics tika atstādināts no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, savukārt Štāle darbu turpināja.

Kamēr notika lietas izvērtēšana, Gruškevics bija apstrīdējis vairāku disciplinārlietas izvērtēšanas komisijas locekļu neitrālu lemtspēju un panāca, ka tiek mainīts komisijas sastāvs, lai neatstātu vietu nevajadzīgām spekulācijām un minējumiem.

Tāpat Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā Gruškevics vērsies ar iesniegumu, kurā apstrīdējis disciplinārlietas izskatīšanas procesu, IZM ir nosūtījusi paskaidrojumu, neatzīstot prasījumu. Tiesa Gruškevica prasījumu izskatīs rakstveida procesā 20.jūlijā. Administratīvā procesa likuma 64.panta 2.daļa nosaka, ka lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt.

Pēc komisijas sastāva apstrīdēšanas disciplinārlietas izvērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe. Savukārt komisijas locekļi bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra juridiskā padomniece Inga Antāne, Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta juriskonsults Māris Knoks, izglītības un zinātnes ministra padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Muižniece, Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Valsts resursu politikas nodaļas eksperts Artis Lapiņš.

Komisijas sekretāri bez balsstiesībām bija IZM Iekšējā audita nodaļas vadītāja Jolanta Puznere un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Iepirkumu kontroles nodaļas vecākais eksperts Jānis Ivanovskis-Pigits.

Komisijas sastāvā vairs nav IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītājas valsts sekretāra vietnieces Laumas Sīkas, kurai iepriekš bija uzticēta komisijas vadība, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Iepirkumu kontroles nodaļas vadītāja Andra Baglaja.