Komentētāji Latvijas veikumu salīdzina, sākot no nacistu koncentrācijas nometnes Terezinas līdz uzplaukumam, ko apskauž Dienvideiropa
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) slavinošajiem paziņojumiem par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modeli ārvalstu komentētāju vidū turpinās diskusijas par to, vai Latvijas realizētie taupības pasākumi ir efektīvs līdzeklis krīzes pārvarēšanai. Mērenu viedokļu šajā jautājumā nav, komentētājiem un ekspertiem sašķeļoties divās pretējās nometnēs – taupības pasākumu atbalstītājos un stingros noliedzējos.
Ar radikālākajiem izteikumiem izcēlušies amerikāņu ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommerss, kuri iepriekšējos gados pēc “Saskaņas centra” (SC) uzaicinājuma Latvijā piedalījās ekonomikas konferencē “Atjaunotā Latvija 2010”, kuras mērķis bija prezentēt un apspriest SC ekonomiskās politikas koncepciju.
Atzinīgos izteikumus par Latvijas ekonomiku abi komentētāji salīdzina ar nacistu īstenoto propagandu Terezinas koncentrācijas nometnē 1944.gadā, kad nacisti ļāva nometni apmeklēt Dānijas Sarkanā Krusta pārstāvjiem. Lai radītu iespaidu, ka koncentrācijas nometnē ieslodzītajiem ebrejiem ir labi apstākļi, nacisti daļu ieslodzīto pārveda uz Aušvicu, bet nometnē uzbūvēja veikalus un kafejnīcas un iekārtoja dažas mājvietas, raksta LETA.
Kritiku nav taupījis arī amerikāņu ekonomists Marks Veisbrots, kurš regulāri asi kritizē jebko, kas saistīts ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Komentārā kreisi orientētajā britu laikrakstā “The Guardian” Veisbrots SVF izpilddirektores Kristīnes Lagardas pausto atzinību dēvē par “perversu slavinājumu”, bet Latvijas realizētos taupības pasākumus par “katastrofisku iekšējo devalvāciju”.
Pēc Veisbrota novērtējuma, vienīgais, ko Latvija ir panākusi, ir “radījusi masu bezdarbu”, un šāda krīzes risinājuma plāna piedāvāšana Grieķijai un Spānijai izraisīšot “postošu recesiju un plašu bezdarbu”.
Vispārējo eiforiju par Latviju komentārā laikrakstā “The New York Times” asi kritizējis arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans, kura līdzīgs komentārs par Igaunijas ekonomiku izraisīja Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa asu reakciju. Krugmans negatīvo nostāju Latvijas taupības pasākumiem pamato ar iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu grafiku, norādot, ka pašreizējā ekonomikas izaugsme vēl nav sasniegusi pirmskrīzes apmērus.
Ekonomists iepriekš vairākkārt izteicies, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās krīzes labākais risinājums būtu bijusi nacionālās valūtas devalvācija.
Arī amerikāņu ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommerss turpina uzstāt, ka Latvijas taktika ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nav bijusi saprātīga un ka to nedrīkstētu pielāgot citām valstīm. Abi amerikāņu ekonomisti iepriekš vairākkārt asi kritizējuši starptautisko finanšu institūciju realizēto palīdzību Latvijā un citās valstīs, apgalvojot, ka Latvijas ekonomiku ir nolaupījusi ES un SVF politika, pakļaujot Latvijas nodokļu politiku un finanšu programmu Zviedrijas un citu valstu interesēm.
Pagājušā nedēļā publicētā komentārā britu finanšu laikrakstā “Financial Times” (FT) ekonomisti situāciju Latvijā ataino drūmās krāsās – milzīga ekonomikas lejupslīde, ievērojams bezdarbs, liela daļa darba spēka emigrējusi, dzimstības līmenis samazinājies, augsts pašnāvību līmenis, dzērājšoferu izraisīti letāli satiksmes negadījumi, policijas budžeta samazināšanas izraisīts noziedzības vilnis, kā arī izglītība Latvijā kļuvusi mazāk pieejama un sliktākas kvalitātes.
Latvijas taupības plānu ekonomisti raksturo, kā “šoka terapiju un nabadzību”, ko valdībai izdevies realizēt, tikai pateicoties “pēcpadomju ekonomikai ar elastīgu darba spēku, kam ir sliktas arodbiedrības”.
Premjerministra Valda Dombrovska (Vienotība) ilglaicīgo noturēšanos valdības vadītāja amatā Hadsons un Sommerss skaidro ar etnisko sašķeltību Latvijas vēlētājos, kuriem galvenais esot “pretošanās Krievijas apskāvieniem. Visi pārējie jautājumi latviešu vēlētājiem ir otršķirīgi”.
Publikācija laikrakstā FT izrādījusies abu ekonomistu komentāra saīsināta versija, un pilnā apjomā Sommersa un Hadsona raksts šonedēļ publicēts kreisi orientētajā radikālajā vietnē “CounterPunch” (“Prettrieciens”). Šajā rakstā abi komentētāji Latviju dēvē par “viltus ekonomisko modeli” un “taupības Potjomkina sādžu Baltijā”. Pēc Hadsona un Sommersa novērtējuma, “Latvijas izaugsme ir niecīga. Tā ir ārkārtīgi atkarīga no blēdīgas finanšu ofšoru industrijas, kas iznīcina citu valstu bagātību”.
Pēc abu ekonomistu raksta laikrakstā FT publicētas arī vairāku komentētāju atbildes kritiskajam rakstam par Latviju. Poļu komentētājs Pžemislavs Belickis, ironizējot par ekonomistu raksta virsrakstu “Latvija nav nekāds modelis Eiropas taupības centieniem”, norāda, ka “Latvija ir supermodele ES valstīm”. Belickis norāda, ka arī poļi masveidā emigrējuši no savas valsts, taču daudzi no viņiem atgriezušies dzimtenē un, balstoties no gūtās pieredzes, izveidojuši veiksmīgus uzņēmumus Polijā. “Tieši tādai ES arī vajadzētu būt. Darbaspēka mobilitāte un resursu pārvietošana uz to valsti, kur to var efektīvāk izmantot. Modelis citām valstīm? Jā, supermodele!” raksta komentētājs.
Savukārt ekonomists Andress Oslunds no augsti vērtētā Vašingtonā bāzētā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta norāda, ka ekonomisko krīzi Latvijā nebūt neizraisīja valdības realizētie taupības pasākumi, bet gan globālās finanšu krīzes radītā kapitāla ieplūšanas apstāšanās 2008.gadā.
Ekonomists norāda uz Latvijas ekonomikas būtisko pārkaršanu pirmskrīzes gados, līdz ar to “jautājums nebija par to vai, bet gan kā samazināt algas un budžeta izdevumus, ko autori [Sommerss un Hadsons] ignorē”. Abu komentētāju aktīvi aizstāvētā lata devalvācija “izraisītu masveida bankrotus, un galvenie ieguvēji no tā būtu lielie eksportētāji vai oligarhi”, norāda Oslunds.
“Ekonomikas kritumu Latvijā neizraisīja taupības pasākumi, bet gan kapitāla plūsmas apstāšanās 2008.gada septembrī. Taupības pasākumi bija nepieciešami ekonomikas lejupslīdes dēļ, kas apgrieza valsts ieņēmumus, nevis otrādi,” raksta ekonomists. “Latvijas iekšzemes kopprodukts laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam pieauga par 83%, sagatavojot cilvēkus divu gadu ekonomiskajai lejupslīdei,” raksta Olsunds.
Ekonomists arī norāda, ka arī Igaunijā un Lietuvā tikpat veiksmīgi īstenota līdzīga politika, kas apliecina, ka to var pielietot citas valstis. “Tagad Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir stabilas valsts finanses un spēcīgs pieaugums un tās ir starp konkurētspējīgākajām ekonomikām Eiropā. Tās plaukst, pateicoties pieaugošam eksportam un ražošanai, un Dienvideiropa tās apskauž. Kā gan to iespējams kritizēt?” raksta Olsunds.
Komentāri (49)
Janis 27.06.2012. 14.21
“Lauž šķēpus” tikai tādēļ, ka kā jau ar jebko veiksmīgu, tas vai nu kādam skauž vai iet pretī viņa pārliecībai par to kā ir pareizi vai kas strādā.
Kā likums, ja kaut kas ir patiesi veiksmīgs, lielākie skauģi un nopēlēji ir tieši tie, kas atbalsta vai atbalstījuši tās metodes vai risinājumus, kas izrādījušies neveiksmīgi.
Vai LV stāsts ir patiesi veiksmīgs, rādīs laiks, bet šobrīd ir daudz vairāk iemeslu ticēt, ka tā ir nekā, ka tā nav.
9
snjuu > Janis 27.06.2012. 15.00
“Grieķijai, Itālijai, Spānijai nav cita ceļa kā sekot mums”
==
Neesmu pārliecināts, ka šīm valstīm šis ceļš ir pieejams. Īstenošanas iespējamību vismaz daļēji nodrošina jau M. Vēbera apcerētā protestantisma ētika, kas patriarhālās valstīs īsti nedarbojas, t.i., ir pamatīgas domāšanas un pasaules uztveres atšķirības.
==
bišķi gan no šīs bildes krīt laukā leiši.
0
Svens Pirtnieks > Janis 28.06.2012. 01.40
Nu ja, kā vienmēr tā vietā, lai reāli novērtētu kritiku ir vecais labais “viņiem tikai skauž”. Skauž masveida emigrācijs? Skauž nabadzība?
Protams ka skauž, un lasīt rakstus arī nav vērts, LETA godīgi sagrozīs, LETU arī citēsim, paši rokas mazgāsim nevainībā. Sak kāpēc lasīt rakstu, kur pēc salīdzinājuma ir izklāstīts ka ne tikai Latvija nav naciska, bet arī ir redzams ko tieši salīdzina un ko ne.
Bet citos rakstos par to kā redz visiem pedagogiem algas nepalielina. Nav brīnums ka nepalielina, bet “brīnums”.
0
snjuu > Janis 27.06.2012. 23.14
“Tipisks post-soviet valstu iedzīvotāja portrets”
===
Ne tikai. Pasākums ir raksturīgs visām stingri strukturizētām sabiedriskām sistēmām/valstīm.
0
snjuu > Janis 27.06.2012. 15.40
“Nevajag ieciklēties uz “protestantismu” un “katolicismu”.”
==
Nav runa par reliģiskiem uzskatiem kā tādiem, bet gan par to, kas no tiem izriet, šajā gadījumā – individuāla atbildība par apkārt notiekošo. Patriarhālās sistēmās par visu atbild “viņi” (aka “valsts” u. tml.), bet ne ļautiņš pats.
0
mārtiņš meiers_ > Janis 27.06.2012. 18.35
Kristaps Freimanis [..] Patriarhālās sistēmās par visu atbild “viņi” (aka “valsts” u. tml.), bet ne ļautiņš pats.
___________________
Tipisks post-soviet valstu iedzīvotāja portrets ;)
0
Andis > Janis 27.06.2012. 16.11
“KAS TAS TĀDS?! VAI TAD SC IR KĀDA EKONOMISKĀ POLITIKA?!”
Nē. Bet viņiem vija tāds “uzurrā” mēģinājums to veidot. Tāda darbības imitācija. Tiesa, nav dzirdēts, ka kādam citam būtu kristālskaidra ekonomikas politika, ja kas tāds vispār ir iespējams.
0
grislits > Janis 27.06.2012. 15.24
Piekrītu J-zalitis, ka lielākie pretinieki izskatās tie, kuru atbalstītā metode – devalvācija – netika pielietota izejai no krīzes.
Tāpat vai šis modelis ir veiksmīgs, rādīs laiks, bet tik daudz, ka valsts pati var sevi finansēt, un ir spējīga pārkreditēties par saprātīgiem procentiem, tomēr ir stipri laba situācija.
Un beigās viens jautājums, kas radās pēc raksta – tur bija minēts, ka tie amerikāņi piedalījās konferencē, lai apspriestu “SC ekonomiskās politikas koncepciju”. KAS TAS TĀDS?! VAI TAD SC IR KĀDA EKONOMISKĀ POLITIKA?!
0
AUTOEXEC.BAT > Janis 27.06.2012. 15.22
KF … bišķi gan no šīs bildes krīt laukā leiši.
————————————————————————
Nekrīt. Nevajag ieciklēties uz “protestantismu” un “katolicismu”. Pamatā tomēr ir spēja pakļaut emocijas saprātam.
Dienvidos daudziem joprojām ir grūtības saprast, ka nauda dobēs neaug
0
andrisskrastins > Janis 27.06.2012. 14.28
Šoreiz tev *pilnībā* pievienojos. Tas, kas notiek, ir Baltijas valstu izmantošana citu valstu panikai līdzīgajās diskusijās par to, ko darīt ar nestrādājošo ekonomiku. Tas ko būtībā būtu jāņem no Baltijas, ir katrai valstij *godīgi* jāizvērtē savas iespējas, iespējamie virzieni, bez melošanas tie jāizskaidro vēlētājiem, jāizvēlās viens, un tajā arī jādodas. Mēs bijām spiesti izvēlēties taupību, jo neviens mums naudu tāpat par skaistām acīm (kredītreitingu) nebija gatavs aizdot. Neviens šīs zāles neizvēlējās tāpēc, ka esam sadomazohisti.
Grieķijai, Itālijai, Spānijai nav cita ceļa kā sekot mums – vai arī ļaut, ka reālā dzīve pati ievieš skarbus griezienus cilvēku dzīvesveidā, novedot valstis līdz faktiskam bankrotam. Vācija, Francija var rīkoties nedaudz brīvāk, bet ar apdomu.
Nav jēga diskutēt vai taupīt vai netaupīt, ja tev nav naudas. Ja tev nav naudas, tu nopērc griķu paku, marinētus gurķus, olas (varbūt) un centies ar to nedēļu izdzīvot, nevis katru dienu ēd Sultan Kebab :)
0
AUTOEXEC.BAT 27.06.2012. 15.26
Ārvalstu komentētāji lauž šķēpus par Latvijas ekonomikas “brīnumu” – dienas ZIŅA !
Mēs gadiem esam domājuši par vislabāko savas valsts “promotion” – atpazīstamību. Un tikai tagad, brīdī, kad par to vairs nebija laika domāt – bija vienkārši jāstrādā – atpazīstamība atnāca pati ! Ko VĒL vairāk vajag ?
Varu slēgt derības, ka ne jau tajos Saskaņas algotņos klausās džeki, kas var te reāli uzbūvēt rūpnīcu :))
P.S. Latvijas Institūts principā var ņemt atvaļinājumu … (šutka :))
0
mary75 27.06.2012. 14.52
Nu kur nu Baltija, “veksmes stāsts” ir Grieķija utt., aizņemties, dzīvot uz parāda, un vēlāk “kačāt pravas”, pieprasīt parādus norakstīt, un turpināt prasīt naudu – tas ir paraugs visiem!
Tas salīdzinājums ar koncentrācijas nometni arī, saprotams, liecina par lielu kompetenci un adekvātumu, ne par velti viņš tur biedrojās ar to SC, lai svētīti tie garā nabagie, jo tie nokļūs debesu valstībā!
1
+2
0
Atbildēt
@Svens Pirtnieks > mary75 28.06.2012. 01.47
Braukt blakus ceļam vienā no grāvjiem ir daudz Latviskāk nekā jebkura “protestantu ētika” jebkad varētu būt.
0