Par ES finansējamiem atzīti divi Latvijai svarīgi projekti – “Rail Baltica” un dzelzceļa līnija no Ventspils
Divi Latvijai nozīmīgi projekti iekļauti vienotajā Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un arī nākamajā budžeta periodā varēs pretendēt uz līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES) jaunās programmas lielu infrastruktūras projektu finansēšanai, informē EK pārstāvniecības Latvijā darbiniece Sanita Jemberga.
Programmā Savienojot Eiropu, kurā 2014. – 2020.gadā ES nozīmes infrastruktūras projektiem transportā, enerģētikā un informācijas tehnoloģijās Eiropas Komisija (EK) ierosina atvēlēt 50 miljardus eiro, starp prioritārajiem iekļauta gan ātrgaitas dzelzceļa līnija “Rail Baltica”, gan dzelzceļa līnijas uzlabošana no Ventspils līdz Krievijas un Baltkrievijas robežām.
EK eksperts jeb “transporta vēstnieks” Džeimss Ponds, kurš trešdien Rīgā ar priekšlikumiem iepazīstināja iesaistītās puses norādīja: “Šīs programmas finansējums būs pieejams visiem Latvijas projektiem, kuri iekļauti vienotajā Eiropas transporta tīklā. Taču priekšroka finansējuma piesaistē tiks dota projektiem, kas rada pievienoto vērtību ES, labāk savienojot ES valstis, novēršot “sastrēgumus” un uzlabojot satiksmes plūsmu.”
“Rail Baltica” projektā dalībvalstis varēs pretendēt uz finansējumu detalizētai izpētei sliežu ceļu savietojamībai, līnijas būvniecības darbiem, kuri sāksies pirms 2020.gada, kā arī savienojumu būvēšanai ar ostām un lidostām. Otrajā projektā finansējums paredzēts vienīgi esošā sliežu ceļa uzlabošanai. To paredz Eiropas Komisijas trešdien pieņemtais lēmums par projektiem, kurus atbalstīt no “Savienojot Eiropu” (Connecting Europe Facility, CEF) programmas.
“Tas ir apsveicams solis no Eiropas Komisijas, un jo īpaši no atbildīgā komisāra Sīma Kallasa puses, kas dod skaidru politisko signālu par atbalstu ES dalībvalstis savienojošiem transporta projektiem. “Rail Baltica” otrās kārtas jeb jauna Eiropas platuma sliežu ceļu izbūves no Tallinas līdz Varšavai iekļaušana Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kas varēs pretendēt uz ES programmas “Savienojot Eiropu” finansējumu, nozīmē, ka jau pēc gadiem piecpadsmit Latvijas iedzīvotāji uz Varšavu varētu doties ar ātrvilcienu “, komentējot Eiropas Komisijas šodien publiskoto lēmumu par to, kurus projektus iekļaut programmā “Savienojot Eiropu”, atzina Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā Krišjānis Kariņš uzsvēris, ka šis priekšlikums, EK apstiprinot regulas priekšlikumu par noteikumiem Kopienas atbalstam Eiropas transporta un enerģijas tīkliem, paredzot ievērojamu finansiālu atbalstu Eiropas infrastruktūras saslēgšanai kopīgos tīklos, skaidri parāda – ES ne tikai paredz izveidot kopīgu visas Eiropas infrastruktūru, bet plāno tam arī 50 miljardu eiro. “Tas nozīmē, ka Latvijai un Baltijas valstīm būs finansējums, par kuru varētu uzbūvēt SDG termināli, lai izbeigtu atkarību no Krievijas gāzes, kā arī finansējums, lai īstenotu “Rail Baltic” projektu, kas beidzot savienotu Baltijas valstis ar Eiropu,” norāda Kariņš. “Ja Baltijas valstis nevienosies, tad šis finansējums tiks izlietots dzelzceļa projektam vai terminālim citur Eiropā,” saka Kariņš.
Par CEF izveidošanu līdztekus jau esošajiem ES fondiem Eiropas Komisija paziņoja jūnija beigās, iepazīstinot sabiedrību ar budžeta projekta metiem 2014. – 2020.gadam. Šī programma ir budžeta paketes daļa, par ko pēdējais vārds ir ES dalībvalstu valdībām un Eiropas parlamentam. Trešdien, 19.oktobrī, Eiropas Komisija pieņēma pirmos konkrētos priekšlikumus par CEF izmantošanu.
ES mērķis ir panākt, lai 2050.gadā lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju ceļā līdz visaptverošajam transporta tīklam nebūtu jāpavada ilgāk kā 30 minūtes.
Komentāri (14)
juhans 19.10.2011. 18.10
Tagad tikai nosargāt Satiksmes ministriju!
2
piziks > juhans 19.10.2011. 22.09
Par vēl kāda “AirBaltic” cenu?
0
helis > juhans 19.10.2011. 22.32
Turpmākos ~3 gadus SM iespējams nosargāsim, tāpēc jārīkojas!
0
Janka, Janic 20.10.2011. 02.51
dzelzceļš ir peedeejaa nabas saite ar krieviju , krievi šeit ienaakdami to paartaisiija pa savai modei , proti plataaku , taads nekur Eiropaa nav , ja vien paliks Ventspils Maskava , šo briidi es sen gaidiiju , jo ar Eiropu vienotas dzelzceļa liinijas mums nebija , arii ceļi , gan liidz leišmalei , muuspusee ir taadaa staavoklii , itkaa mees gaidiitu atkal vaacu iebrukumu , kas mazinaatu karaspeeka paarvietošanu uz eiraazujas pusi,esmu braucis , sajuuta graujoša , bet šoreiz par atomaģistraaleem laikam ne vaarda.muusu baaleliņi grasiijaas savienot Daugavu ar Melno juuru , bet par ceļiem ne vaarda , (tas laikam megaprojeksts , kaa Staļina belamorkanal) , jaacer , ka peec dzelzceļa naaks arii autobaaņi…
0
Ilona Auziņa 20.10.2011. 15.01
Es ļoti cerēju uz ZRP piesolītajam reformām un valsts sakārtošanu. Diemžēl izrādās ka mūsu valstī nemaz to nevar izdarīt jo notikumi ar ZRP parādīja ka cilvēki šeit ir “slimi”, ka viņi nav spējīgi realizēt kopējus mērķus un ka šeit katrs visaugstāk vērtē savu personīgo labumu. Tikko mēs nonākam pie varas, tā aizmirstam valsti, bet sākam celt savu personīgo labumu. 90-to gadu patriotisms ir izkūpējis, ir zudusi jebkāda ticība saviem līdzcilvēkiem un valsts iet bojā. Nevaram vairs īsti atsperties, lai paņemtu startu, bet viens otram cenšamies atņemt jau sakrāto. Tāpēc jau arī mēs strauji ejam mazumā, tikai to negribam saprast. Katrs ir ierāvies savā čaulā, pieticīgi sargā to mazumiņu kas viņam ir un vairāk neko nevēlas.
0