Valdība nobremzē ierosinājumu par drošības maksu ieviešanu lidostā

Bēdīgi slavenais Raimonds Lazdiņš ar noslepenotu naudas izlietojuma projektu taisnā ceļā devies uz valdību

Ministru kabineta komiteja pirmdien nobremzēja ierosinājumu ieviest drošības maksu starptautiskajā lidostā “Rīga”. Lidosta rosināja noteikt drošības maksu – deviņi eiro (6,3 lati), ja pasažieri maksā drošības maksu lidostai “Rīga” ar gaisa pārvadātāju starpniecību, bet, ja pasažieri maksā drošības maksu lidostai “Rīga” bez gaisa pārvadātāju starpniecības, tad drošības maksa būtu 10 eiro (septiņi lati) par katru izlidojošo pasažieri. No noteiktās drošības maksas būtu atbrīvoti tranzīta un transfēra pasažieri, ziņo “Nozare.lv”.

Valdības komiteja pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) norādījumiem šo jautājumu novirzīja papildu saskaņošanai. Ar Tieslietu ministriju (TM) būs jāsaskaņo plāni par nokavējuma naudas piemērošanu. TM norādīja, ka šie ir publiski pakalpojumi, kam nokavējuma naudas piemērot nevar.

Tāpat ministriem neradās skaidrība, vai jaunā maksa tiktu attiecināta uz pasažieriem, kuri aviobiļetes jau ir nopirkuši, un kā izmaiņas skartu tranzīta pasažierus. Savukārt Dombrovskis vēlas saņemt lidostas skaidrojumu, kāpēc drošības izmaksas Rīgā aplēstas lielākas nekā citās pasaules lidostās.

Jau ziņots, ka lidostas „Rīga” Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš, kurš plašāk kļuva pazīstams Aigara Kalvīša (TP) valdības darbības laikā kā bēdīgi slaveno drošības likumu grozījumu ”tēvs”, no nākamā gada ir iecerējis lidostas drošībai tērēt desmit miljonu latu gadā. Tas sadārdzinās maksu par lidojumiem.

Lazdiņa ieceres ir trīskārt vairāk nekā lidosta šim nolūkam tērē tagad, svētdien ziņoja TV3 raidījums „Nekā personīga”. Turklāt, kā raidījumam atzinis lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse, par šīm izmaiņām Lazdiņš „aizmirsis” informēt viņu, bet taisnā ceļā devies uz valdību. Lidostas „Rīga” pašreizējie izdevumi ir 3,5 miljoni latu. Lai to finansētu, lidosta valdībai virza noteikumu projektu, kas paredz ieviest drošības maksu deviņu eiro apmērā, ja naudu no pasažieriem iekasē aviokompānijas, un desmit eiro, ja to dara pati lidosta, vēsta raidījums.

Lazdiņš savus aprēķinus pamatojis ar pārliecību, ka nākamgad pasažieru skaits saruks par 40%. Ja tas saglabātos pašreizējā līmenī – 2,5 miljoni gadā -, tad no viņa iecerētajām nodevām lidosta iekasētu 17 miljonus latu gadā.

Nodevas ieviešanu lidosta pamato ar to, ka sarukusi valsts dotācija. Pie vainas esot arī aviokompāniju parādi. „Raynair” ir parādā 700 000 latu, „airBaltic” – 12 reižu vairāk. Nacionālā aviokompānija jau bija parādā septiņus miljonus, taču šogad tā atkal pārstāja maksāt, parādu palielinot vēl par pusotru miljonu latu.

Valdībā iesniegtajos aprēķinos Lazdiņš personāla izmaksām papildus ieplānojis 4,4 miljonus, sakariem, remontiem un konsultācijām – 1,2 miljonus, nolīgtajām firmām pusotru miljonu un investīcijām – 1,7 miljonus. Detalizēts naudas izlietojums ir noslepenots, un, kā uzsver „Nekā personīga” veidotāji, tas nerada pārliecību, vai izmaksas jau nav paredzētas lidostas budžetā.

Ar saviem plāniem Lazdiņš devies taisnā ceļā pie valdības, par tiem aizmirstot informēt savu priekšnieku Luhsi. Sarunā ar „Nekā personīga” Luhse par ieceri ieviest septiņu latu nodevu neko nezināja un bija pārliecināts, ka lidostas drošībai pietiek ar līdzšinējiem tēriņiem.