Palielinās patēriņa preču imports un eksports

Eksperte: Labā ziņa – importu joprojām virza starppatēriņa preces 

Palielinoties eksporta īpatsvaram kopējā ārējās tirdzniecības apmērā līdz 45,4% (44,9% – 2010.gadā), šogad pirmajā pusgadā vērojama ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās. 

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka importa apjomu kāpums bijis straujāks, lai arī gada pirmajā pusē spēcīgi auguši preču eksporta fiziskie apjomi.

Viņasprāt, laba ziņa ir tā, ka importu joprojām galvenokārt virza starppatēriņa preces (proti, izejvielas vai tālākai pārstrādei domāti materiāli) un kapitālpreces (proti, investīcijas). Tātad var apgalvot, ka vismaz daļēji izmantojam importu, lai veicinātu nākotnes ekonomikas izaugsmi. Patēriņa preču imports aug daudz lēnāk. 

Patēriņa preču imports šogad pirmajā pusgadā Latvijā palielinājies par 1,3%, bet kapitālpreču imports pieaudzis par 51%, ziņo BNS, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem. 

Šogad pirmajā pusgadā patēriņa preces Latvijā ievestas 782,4 miljonu latu apmērā, bet kapitālpreces importētas 368,7 miljonu latu apmērā. Savukārt starppatēriņa preces šajā laikā Latvijā ievestas 1,653 miljardu latu apmērā, kas ir pieaugums par 31,8%. 

Savukārt eksportējusi Latvija 2011.gada pirmajā pusgadā patēriņa preces 655,1 miljona latu apmērā, kas ir par 23,4% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 23,2% (2010.gada pirmajā pusgadā ‒ 26,7%) no kopējā eksporta apmēra. 

Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati liecina, ka Latvijas kopējais preču ārējās tirdzniecības apmērs faktiskajās cenās pirmajā pusgadā sasniedza 6,226 miljardus latu ‒ par 1,624 miljardiem latu jeb 35% vairāk salīdzinājumā ar 2010.gada attiecīgo laika periodu. Šogad sešos mēnešos eksporta apmērs palielinājās par 761,8 miljoniem latu jeb 36,9% un importa ‒ par 862,6 miljoniem latu jeb 34%.

Kā norāda Strašuna, starppatēriņa preces dod vislielāko devumu arī eksporta izaugsmei. Mūsu ražotāji, kas eksportē produkciju, lielā mērā orientējas uz pasūtījumiem no ražotājiem citās valstīs, kuri izmanto mūsu ražoto produktu, lai radītu jau gatavu preci.

Tādējādi Latvijas eksports lielā mērā ir atkarīgs no rūpniecības sektoru attīstības svarīgākajos noieta tirgos Vācijā un Skandināvijā. Taču tur ražotāju noskaņojums pēdējos mēnešos ir pasliktinājies. Tas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Arī nesenās svārstības pasaules finanšu tirgos palielina nenoteiktību par nākotni. Tāpēc sagaidāms, ka eksporta kāpums šāgada otrajā pusē turpinās bremzēties, uzskata Strašuna.