Londona gatavojas izšķirošajai naktij

Arī pēc trim protestu dienām Anglija ir neizpratnē par notiekošo

Vienā no vakarnakts protestos vissmagāk cietušajām Londonas piepilsētām Klephemā šodien jaušamas saspringtas gaidas. Policija ir norobežojusi daļu galvenās veikalu ielas, pievilinot interesentu pūļus, kuri dalās novērojumos un prognozēs par šonakt gaidāmo.

Viena no galvenajām sarunu tēmām ir valdības solījums trīskāršot policistu skaitu Londonas ielās, īpaši „karstajos punktos”. Vairums ir pārliecināti, ka tas ir novēlots, taču nepieciešams solis, lai savaldītu nemierus, kas no sākotnējā uzplaiksnījuma Totenhemas piepilsētās ir sākuši svilināt arī vairākus citus nabadzīgos rajonus. Visi klātesošie cer, ka izdosies, tiesa, pūlī nemana padsmitgadniekus, kas iepriekšējās naktīs bijuši galvenie „protestētāji”.

Tas būs pārbaudījums ne vien likuma spēkam, bet arī nemiernieku organizētībai. Ja neapmierinātie un alkatīgie pārmetīsies uz pagaidām mierīgajiem mikrorajoniem, būs skaidrs, ka vainīgs nav tikai bara trakums un vēlme izmantot jucekli, lai tiktu pie bezmaksas datorspēlēm un alkohola.

Variantu netrūkst

Pamatotu neapmierinātību pret policiju var uzkurināt arī pieaugošais liecību skaits par Marka Dagana – viņa nošaušana sestdienas vakarā bija pirmo protestu iegansts – salīdzinošo nevainību. Pašlaik laikraksti ziņo, ka viņš tikai veicis „draudīgu žestu” ar kabatā paslēpto ieroci, un policistam trāpījusī lode nākusi ar rikošetu no viņa kolēģa šaujamā.

Marka kopienas pārstāvji uzskata, ka policija joprojām nav pietiekami paskaidrojusi darbinieku pārsteidzīgo rīcību un atvainojusies viņa ģimenei. Vīrieša nogalināšana tiek skaidrota ar viņa (nepierādīto) saistību ar narkotiku tirdzniecību un vietējo bandu, kā arī iepriekšējo necieņas izrādīšanu pret policiju, kamēr viņa ģimene un draugi ir pārliecināti, ka galvenais iemesls bijusi Marka ādas krāsa (viņš ir no jauktas ģimenes, kas praksē nozīmē uztveršanu kā tumšādaino).

Viens no pašlaik izplatītākajiem protestu skaidrojumiem ir tieši tumšādaino imigrantu neapmierinātība ar policijas attieksmi un viņu pašu šķietamo nolemtību zemākam statusam apkārtējo aizspriedumu dēļ. Pret to liecina fakts, ka marodieru vidū netrūka arī gaišādainu jauniešu, turklāt vairums bija skolas vecuma puiši.

Plaši tiek piesaukts arī Anglijā joprojām spēcīgi jūtamais šķiru sadalījums. Nemieri ir centrējušies nabadzīgajās piepilsētās, un izlaupīti lielākoties lētā gala veikali, kas liecina par demolētāju ekonomisko izcelsmi. Tomēr viņu nabadzība ir ļoti nosacīta – ir ziņas, ka protesti organizēti ar BlackBerry mobilo telefonu ātrsaziņas programmu, turklāt kurpes un tehnika ir zagta daudz biežāk nekā pirmās nepieciešamības preces, tā kā diez vai var būt runa par izmisuma izraisītu laupīšanu.

Dusmīgi uz savējiem

Tiesa, vairums iedzīvotāju un arī komentētāju situāciju pagaidām uztver kā pamatojumu pašu iesakņotajiem uzskatiem. Galēji labējā Britu nacionālā partija izmantojusi iespēju, lai izplatītu ziedošanas lūgumu, sakot: „Nedusmojieties, bet atmaksājiet”. Kreisākā Leiboristu partija tikmēr apgalvo, ka notikušais ir liecība iedzīvotāju neapmierinātībai ar konservatīvo-liberāldemokrātu koalīcijas vājumu un integrācijas trūkumam.

Šobrīd ielās izgājušie cilvēki noskaņoti tuvāk otrajam variantam. „Londona ir sa*ista,” pie policijas norobežotās Klephemas daļas sacīja kāds bangladešietis. „Lūk, ko nodarījis taupības režīms. Un protestētājiem vienkārši patīk leiboristi.” Citi vietējie šķita drīzāk priecīgi par pārmaiņām ikdienas dzīvē un centīgi fotografēja vietām manāmos postījumus. Vainot kādu konkrētu iedzīvotāju grupu cilvēki tomēr vairījās, norādot uz sadursmēm starp laupītājiem un citām imigrantu grupam, kuras vietumis apvienojās, lai kopīgiem spēkiem padzītu demolētājus no „saviem” rajoniem (kā īpaši aktīvi tika piesaukti turki, dienvidāfrikāņi un somālieši).

Visnotaļ daiļrunīga bija kāda tuvumā sastaptā vietējā iedzīvotāja reakcija. Pamanījis mani darbojamies ar fotoaparātu, viņš plati pasmaidīja un norādīja uz savu iepirkumu maisiņu. „Viss kārtībā, es par to esmu samaksājis,” viņš puspajokam sacīja.

Protestos cietušajos rajonos dzīvojošie tumšādainie šķiet drīzāk dusmīgi nevis uz policiju vai valdību, bet gan tiem savējiem, kuri iesaistījušies nemieros, graujot visas kopienas tēlu. Tas īpaši spilgti parādās kādā nemieru naktī izplatītā video, kur redzama Karību salu sieviete dusmīgi apsaucam demolētājus, sakot, ka viņu rīcībai nav nekāda pamatojuma, nekāda sakara ar biedra slepkavību, ka viņi tikai izmanto iespēju iegūt bezmaksas mantas, krietni apgrūtinot imigrantu vairuma centienus iekļauties britu sabiedrībā.

Līksmā necieņa

Ja sākotnēji daudzi iedzīvotāji atbalstīja Londonas nemierus, tad tagad vairums viņus dēvē par laupītājiem vai vēl asākos vārdos, norādot, ka vairums nemiernieku ir Anglijā uzauguši pusaudži, kuriem diez vai var būt izveidojusies attīstīta un pamatota sabiedriskā un politiskā stāja. Attēlos un videomateriālos viņi redzami drīzāk līksmi nekā dusmīgi. Kādā The Times komentārā tas raksturots vārdiem „sajūta kā datorspēlē”.

Tiesa, angļu sabiedrībā uzauguši cilvēki diez vai bez pamatojuma mestos palaupīt un pademolēt veikalus. Skaidrs, ka cēloņi ir daudz un krietni samudžināti: gan dziļāki – sociāli, politiski un ekonomiski -, gan seklāki – draugu spiediens, savāda izklaides izpratne, vēlme iegūt jaunas mantas. Tomēr skaidrs arī tas, ka daudziem Lielbritānijas iedzīvotājiem nav izveidojusies cieņa pret savu mikrorajonu, pilsētu un valsti, jo cietušas arī dzīvojamās mājas un nevainīgu vietējo iedzīvotāju vadīti veikaliņi. Un tieši tas valdībai varētu sagādāt lielākās galvassāpes.

Tikmēr pilsēta saspringti gaida turpinājumu.