Deputāti dod “zaļo gaismu” atklātībai balsojumos par augstām amatpersonām
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredz atteikties no aizklātajiem balsojumiem par gandrīz visām amatpersonām.
Turpmāk Saeimā atklāti varētu vēlēt Valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, Ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un citas amatpersonas. Aizklātos balsojumus plānots saglabāt, balsojot par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem.
Izstrādātais likumprojekts paredz, ka balsošana sēdēs notiek atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm, savukārt Satversmē noteiktajos gadījumos un kārtībā balsošana notiek aizklāti.
Saeimas sēdē deputāte Ilma Čepāne (Vienotība) šādu kārtību pamatoja ar to, ka Latvijai jātiecas pēc šādas kārtības, lai deputāti savu netīro sirdsapziņu neslēptu aizklātajos balsojumos.
Viņa teica, ka arī Latvijas laikā balsošana bija pārvērtusies par normu – tā pārvērtās par normālu balsošanas veidu, un tā balsots pat par rezolūcijām žūpības apkarošanas mīkstināšanai, totalizatoru atļaušanai. Tāpēc juristi aicināja tautu protestēt pret to, jo balsojumi “veidinot uz politisko andeli un korupciju”.
Kaismīgi pret šo jauninājumu bija Tautas partijas frakcijas priekšsēdis Andris Šķēle. Viņš teica, ka aizklāti balsojumi pasargā daudzus cilvēkus, kurus Saeima ieceļ amatā, piemēram, SAB vadītāju, kurš nezina, kā balsojis kurš deputāts par viņu, kad jālemj par pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai.
Vēl gan nav īsti skaidrs, kā deputāti, atklāti balsojot, varēs ievēlēt, piemēram, Latvijas Bankas prezidentu vai Valsts kontrolieri, ja uz šo amatu būs izvirzītas vairākas kandidatūras.
Komentāri (37)