Deputāti konceptuāli atbalsta papildu kritērijus KNAB vadītāja amata kandidātiem
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe KNAB priekšnieka vietnieka amatā atjaunojusi Alvi Vilku, kuru iepriekš no amata atbrīvoja bijušais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis.
KNAB Ir.lv informēja, ka Strīķe un atcēlusi bijušā KNAB priekšnieka rīkojumus par Vilka atstādināšanu, disciplinālsodīšanu un atbrīvošanu no amata, iizvērtējot Vilnīša izdotos rīkojumus un lietas materiālus saistībā ar Vilka disciplinārsodīšanu, kā arī izskatot KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības vēstuli un no tiesas saņemto Vilka iesniegto prasības pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai.
Pieņemot lēmumu par Vilka atjaunošanu amatā, konstatēts, ka Vilnīša rīkojumi par Vilka atstādināšanu, disciplinārsodīšanu un atbrīvošanu no amata ir izdoti bez tiesiska pamata, pieļaujot būtiskus pārkāpumus, kas ietekmējuši administratīvo aktu saturu, tāpēc šie rīkojumi ir atzīstami par prettiesiskiem un atceļamiem. Kā viens no būtiskiem pārkāpumiem ir atzīts tas, ka, Vilnītim izdodot minētos rīkojumus, nav ņemti vērā citu kompetento iestāžu slēdzieni un secinājumi. Piemēram, izskatot Vilnīša iesniegumu Ģenerālprokuratūrai saistībā ar PHARE projekta ieviešanu un Vilka rīcību, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo nav noticis Krimināllikuma pantos paredzēts noziedzīgs nodarījums.
Vilka disciplinārlietas ietvaros prokurora lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu tika ignorēts, lai gan toreizējam KNAB priekšniekam uz rīkojumu izdošanas brīdi bija zināms prokurora lēmums un tas ir attiecināms uz disciplinārlietas izmeklēšanu un būtiski ietekmē administratīvo aktu pēc būtības.
Tāpat konstatēts, ka Vilka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija savus konstatējumus un secinājumus balstījusi, galvenokārt, uz KNAB iekšējā audita par PHARE projektu ziņojumu, tomēr lietā tika ignorēts būtisks pierādījums – Finanšu ministrija kā vadošā iestāde ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu apguves jomā un arī funkcionāli augstākā iestāde valstī iekšējo auditu jomā atzinusi, ka minētajā audita ziņojumā sniegtā informācija nav izmantojama par objektīvu un vispusīgu pamatojumu lēmumu pieņemšanai par projekta tālāko gaitu.
Vilnītis marta sākumā ierosināja disciplinārlietu, lai izvērtētu iespējamos disciplinārpārkāpumus Vilka rīcībā saistībā ar “nolaidīgu darba pienākumu izpildi, ilgstošu bezdarbību, maldinošas informācijas sniegšanu, veicot pienākumus PHARE projekta īstenošanā”, kā arī citiem pārkāpumiem. Disciplinārlietas ietvaros Vilku sākotnēji atstādināja no amata, bet pēc tam atlaida, lai arī Vilks šo lēmumu uzskatīja par nelikumīgu un plānoja to pierādīt tiesas ceļā.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, izskatot Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinātos grozījumus likumā, konceptuāli atbalstīja papildu kritēriju noteikšanu biroja vadītāja amata kandidātiem. Deputāti gan piedāvātos likuma grozījumus uzlabošot, ņemot vērā Ģenerālprokuratūras, KNAB un Tieslietu ministrijas viedokļus.
„Likumprojektā jāprecizē piedāvātā norma par kandidāta izglītību, profesionālo pieredzi un politisko darbību. Iespējams, vienlaikus jādebatē arī par pašu kandidātu izvirzīšanas procesu, lai tas būtu profesionāls un politiski neitrāls, “ pauž komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (JL, “Vienotība”).Viņaprāt, pretendentu varētu izvērtēt speciāla komisija, līdzīgi kāda tika izveidota, lai vērtētu Normunda Vilnīša atbilstību amatam. Šādā komisijā būtu jāiesaista ģenerālprokurors, pārstāvji no Augstākās tiesas, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un arī kāds pretkorupcijas jomas eksperts.
Valsts prezidenta iesniegtie likumu grozījumi nosaka, ka amata kandidātam jābūt vismaz divu gadu pieredzei operatīvajā un izmeklēšanas darbā, tomēr saskaņā ar šādu formulējumu KNAB vadītāja amatam nevarētu pretendēt ne tiesneši, ne prokurori. Tāpat atsevišķi komisijas deputāti atzina, ka sīku kritēriju noteikšana likumā sevi var neattaisnot, jo samazinātos iespējas atrast patiesi
piemērotu KNAB vadītāju.
Tāpat komisijas sēdē domas dalījušās par to, vai atbalstīt priekšlikumu likumā kā vienu no kritērijiem minēt labu pretendenta reputāciju. Lai arī tā ir juridiski nekonkrēta prasība, atsevišķu amatpersonu atlasē šāds kritērijs tiekot minēts.
Komisija vienojās rosināt Saeimai iesniegtos likuma grozījumus skatīt steidzamības kārtībā.
Sabiedrība par atklātību “Delna” vērsusies pie premjera Valda Dombrovska (JL, “Vienotība”) ar saviem priekšlikumiem KNAB priekšnieka atlases procesa uzlabošanai. “Delna” rosina likumā nostiprināt, ka KNAB priekšnieku izvēlas tikai konkursa kārtībā, kandidātu atlasi un izvērtēšanu veiktu lietpratēji, bet konkura nolikumā būtu noteikti skaidri vērtēšanas kritēriji. Tāpat “Delna” rosina kandidātu atlases procesā kā novērotājus piesaistīt nevalstisko organizāciju pārstāvjus, piemēram, no KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes.
Jau vēstīts, ka Saeima lielā vienprātībā atbrīvoja no amata Vilnīti pēc tam, kad ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija Vilnīša darbā konstatēja virkni likumu un normatīvu pārkāpumus.
Komentāri (42)
raimonds_bossltd 29.06.2011. 12.29
Jācer, ka piespiedu dīkstāves laikā Vilkam būs paaugušies zobi un viņš varēs pa krietnam gabalam izplēst no kleptokrātu pakaļām.
0
mary75 29.06.2011. 13.26
Kaut kā pēdējā laikā Latvijā reizēm notiek arī kaut kas jēdzīgs, cerams, tas no izņēmuma gadījumiem kļūs par tendenci, un varbūt, kaut kad nākotnē, arī par normu?
7
Aivars Krauklis > mary75 29.06.2011. 13.53
Jā, nu beidzot knābis sāks darboties ar pilnu jaudu – ik pāris gados iespundēs nevis 3 bet veselus 5 starpniekus, aizturēs vismaz kādus 6 kukuļņēmējus namu pārvaldēs, tādus ar jaudu līdz Ls 2000,- un sarīkos vēl vairāk teatrālu apcietināšanu. Un lamās to korupciju tik ilgi, kamēr tā aiz kauna ielīdīs zemē.
0
Aivars Krauklis > mary75 29.06.2011. 15.10
„…ja KNAB nebūtu, būtu vēl sliktāk…” tieši te mūsu uzskati atšķiras. Tukšais troksnis lieliski kalpo par aizsegu darījumiem, kurus knābis nezināt nevar, bet netraucē. Nesen Rasma Kārkliņa pa radio to formulēja no otras puses – ka pārmērīga korupcijas lamāšana korupciju veicinot.
Par to, ka „viegli nav” – nu un? Viegli var tikai tērēt pierādījumu naudu no seifa. Un tēlot nezinīšus.
0
Aivars Krauklis > mary75 29.06.2011. 14.37
Nu nezinu, cik gadījies redzēt, paldies Dievam, no droša attāluma, knābim rezultatīvi strādāt traucē ne tikai sliktie likumi. Pie tam „saimnieku” un to „korumpēto likumdevēju” izķeršana ir tieši tas, kādēļ knābis radīts un finansēts. Ja nevar (nerakstu, ka negrib, jo pie mums tikai oligarhus drīkst lamāt bez pierādījumiem), tad tāds ir lieks. Ja apkarošanu aizstāj ar lamāšanu – pat kaitīgs.
Ne jau štramu, kaut arī labi apmaksātu, tomēr tikai starpnieku, dzenāšana pa domi bija tas, kādēļ tik cēlu iestādījumu būvēja. Hipotēzes par līdzdalību labumu pārdalē neizvirzu.
0
Arcijs > mary75 29.06.2011. 23.09
J. Biotops “ik pāris gados iespundēs nevis 3 bet veselus 5 starpniekus, aizturēs vismaz kādus 6 kukuļņēmējus namu pārvaldēs…”
Valsts iestādes (t.sk. KNAB)no mafijas atšķiras ar to, ka iesēdina tikai ar pierādījumiem. Vai tad citādi gadu desmitiem tiktu vajāti lielie mafijas bosi Amerikā un citur? Un sēdināti kaut vai par mašīnas novietošanu neatļautā vietā?…Kas tur nav skaidrs?
0
ievuliitis > mary75 29.06.2011. 15.13
Dzeris “Kaut kā pēdējā laikā Latvijā reizēm notiek arī kaut kas jēdzīgs, cerams, tas no izņēmuma gadījumiem kļūs par tendenci, un varbūt, kaut kad nākotnē, arī par normu?”
Kā jau rakstīju – vēlēšanas reizi gadā un strādās visi tā, ka prieks skatīties:))
Dārgi izmaksās, bet toties kāds ieguvums.
:))
0
mary75 > mary75 29.06.2011. 14.50
Skaidrs, ka viss tur nav ideāli, bet, ja KNAB nebūtu, būtu vēl sliktāk, man tā šķiet.
Un tomēr, liekas, ka visvairāk traucē politiķi, jo normālā valstī ir atsevišķi negodīgi politiķi un amatpersonas, kuri jāķer, Latvija ir atsevišķi godīgi politiķi, pārējos gandrīz visus var ņemt pie dziesmas, bet, tik viegli izdarīt jau to nav.
0
mary75 > mary75 29.06.2011. 14.14
No vienas puses – tā ir, no otras puses – valstī, kur korumpētas un strādā saimnieku, nevis valsts labā veselas partijas, nevis atsevišķi cilvēki, kur neko nevar dabūt cauri bez otkatiem, kur tie paši korumpētie likmdevēji arī pieņēmuši attiecīgus likumus, un, pats galvenais, kur sabiedrības vairākums korupciju nosoda tikai vārdos, bet, īstenībā, neuzskata to par sevišķu grēku, un, drīzāk jau apskauž “veiksminiekus”, kas tikuši amatos, kur var iedzīvoties ( nu un, ka zog, vismaz, mums arī ko atmet, es viņa vietā tāpat darītu), cits rezultāts jau arī būt nevar.
KNAB eksistence vien jau ir zināma profilakse, vienīgie, kuri šai valstī nav nopirkti.
Tad, kad vairākums sāks sajēgt, ka no korupcijas pa tiešo atkarīgs viņu dzīves līmenis, un korupcija būs motīvs balsot vai nebalsot par kādu politiķi vai partiju, tad arī KNABs satrādās labāk, viena iestāde jau nevar cīnīties ar sistēmu un vairākuma mentalitāti.
Ja KNABs nestrādātu, Loskutovs vēl tagad sēdētu savā vietā, un visiem būtu pilnīgi vienalga, kurš tur vadītājs, un kas tur notiek..
0
ivetao2007 29.06.2011. 12.50
Vairums latviešu, kuri nav pārkrievoti, aplaudētu šim pārim, kas likvidētu ZZS komunistisko šaiku par Latvijas izlaupīšanu un aiztaisītu mutes krievu bajāriem no urbanovīča kremļa kalpu grupējumam no ienaidnieku maizes ēšanas.
0