KNAB priekšnieks atzīst, ka ir pārkāpis likumu, taču esot pelnījis tikai rājienu
Speciāli sasauktā preses konferencē KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ceturtdien atzina, ka savā darbā ir pieļāvis likuma pārkāpumus, taču tie esot maznozīmīgi un atlaišanu par tiem viņš nav pelnījis. Pēc paša domām viņš tiekot atlaists, jo nav izrādījies ērts KNAB vadītājs nevienam oligarhu grupējumam.
Vilnītis, kura atbrīvošanu no amata rosinājusi ģenerālprokurora vadītā komisija, atbalstījusi valdība un ceturtdien izlems Saeima, medijiem atzina, ka vienmēr centies “maksimāli pieturēties pie likuma, turklāt neviens no komisijas atklātajiem pārkāpumiem „būtībā nav radījis nekādas tiesiskas sekas.” Viņš uzskata, ka par tiem atbilstošāks sods būtu rājiens vai aizrādījums, nevis atlaišana, taču uz deputātiem viņš ļaunu prātu neturēšot, jo esot priekšvēlēšanu laiks un rezultāts esot skaidrs – viņu atlaidīs.
Vilnītis uzskata, ka viņa amatam tikšot virzīts bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Vilnītis savās pēdējās darba dienās arī apsvēris jauna vietnieka iecelšanu atlaistā Alvja Vilka vietā, kam tad būtu jākļūst par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju, taču nolēmis tomēr to nedarīt.
KNAB vadītājs arī paziņoja, ka varas grupējumiem ir ietekme KNAB. Uz jautājumu, kāpēc Vilnītis tiek atlaists, viņš sacīja: “Gribat ticat, gribat nē, bet tā pozīcija, ko es biju ieņēmis, ne visiem bija pieņemama un ērta. Tomēr ir zināma ietekme ekonomiskiem-politiskiem grupējumiem valstī uz biroja atsevišķām amatpersonām.” Vilnītis norādīja, ka par šādu grupējumu ietekmi liecinot vairāki gadījumi, taču kategoriski atteicās teikto konkretizēt.
Pats sevi viņš uzskata par grupējumiem neērtu vadītāju. “Situācija ir ļoti interesanta. Ja visu laiku tika runāts, krita ēna, nu neslēpsim, ka no visiem nosauktajiem oligarhiem… pārējie mani visu laiku pieskaitīja vai nu pie viena vai otra cilvēka. Kur ir mani atbalstītāji? Kur tad viņi ir?”
Pēc Vilnīša teiktā noprotams, ka par grupējumu ietekmi KNAB viņš ir runājis Nacionālajā drošības padomē. “Par šīm lietām tika runāts, es devu kādus netiešus mājienus par to, bet tuvāk es nevaru par to runāt, jo tad gan mani varētu saukt pie kriminālatbildības par valsts noslēpumu izpaušanu,” sacīja Vilnītis.
Tāpat Vilnītis atklāja, ka viņš atbalsta Zatlera nostāju pret pašreizējo Saeimu un varētu atbalstīt Zatlera jaunveidotu politisku spēku.
Vilnītis pieļāva, ka viņa turpmākais darbs varētu būt saistīts ar lekciju lasīšanu studentiem. Par savu finansiālo drošību viņš neesot satraucies, liela alga viņam neesot nepieciešama, lai nomaksātu kredītsaistības, jo sievas uzņēmumi šobrīd veiksmīgi strādājot.
Jau vēstīts, ka ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija trešdien rosināja atlaist Vilnīti, lēmums pieņemts vienbalsīgi. Komisija izvērtējusi 13 dažādus likumu un normatīvo aktu pārkāpumus, no tiem desmit gadījumos atzinusi būtiskus un sistemātiskus Krimināllikuma un Operatīvā darbības likuma pārkāpumus. Vienā gadījumā komisija nav sniegusi savu vērtējumu, lai neietekmētu šobrīd notiekošā kriminālprocesa izmeklēšanu, bet divos gadījumos likumpārkāpumi nav konstatēti. Valdība ceturtdien no rīta ārkārtas sēdē atbalstīja Vilnīša atbrīvošanu no amata un par to lemj Saeima.
Komentāri (13)
Toms Mincāns 16.06.2011. 22.08
ārējie mani visu laiku pieskaitīja vai nu pie viena vai otra cilvēka. Kur ir mani atbalstītāji? Kur tad viņi ir?”
=================
To cik vērti ir tavi atbalstītāji, un kur viņi būs atrodami, kad tu vairs nespēsi būt viņiem noderīgs es tev būtu varējis pastāstīt, jau tad kad kandidēji amatam.
Kaunies čīkstēt. Esi tak itkā pieaaudzis cilvēks.
0
silvija_vitina 16.06.2011. 16.43
ak tad lasīšot lekcijas???? studenti varētu sajūsmā gāzt krēslus par šāda eksperta atklāsmēm.
0
Liga Riga 16.06.2011. 16.33
Rīgā,16.06.2011
Labdien!
Vēršu ik viena uzmanību pāris būtiskiem jautājumiem:
LR likuma “Par valsts noslēpumu” 5.pants:
5.pants. Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums
Aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai:
1) par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām un to sekām;
2) par vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju;
3) par cilvēktiesību pārkāpumiem;
4) par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību;
5) par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām;
6) par valsts vadītāju veselības stāvokli.
Ziņojumam par KNAB priekšnieka Vilnīša darbību uzlikta slepenība, informācijai par PAREX pārņemšanu ar ir slepenība. BET Šis likums AIZLIEDZ noslepenot minēto informāciju!!!
Tātad amatpersonas, kuras minētai informācijai uzlikušas slepenības zīmogu, t.i. to klasificējušas, ir rīkojušās pretrunā ar likumu “Par valsts noslēpumu”. Kas viņiem ir devis tādas pilnvaras un tiesības? Ir nekavējoši izvērtējama viņu pašu atbilstība ieņemamajam amatam!
Kāpēc ir nepieciešamas parlamentārās izmeklēšanas komisijas???
LR likuma Par valsts noslēpumu 12.panta (3) daļa nosaka, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, ja nav šā likuma 9. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu, pēc amata ir:
1) Valsts prezidentam;
2) Saeimas priekšsēdētājam;
3) Ministru prezidentam;
4) Saeimas deputātiem;
5) Ministru kabineta locekļiem;
6) Augstākās tiesas priekšsēdētājam;
7) ģenerālprokuroram;
8) valsts kontrolierim;
9) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam un komandierim;
10) Zemessardzes komandierim;
11) Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšniekam, Drošības policijas priekšniekam;
12) Latvijas Bankas prezidentam;
13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam;
14) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);
15) tiesībsargam.
Savukārt šī paša likuma 12.panta 4.daļa nosaka, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu pienākumu veikšanai ir Saeimas ieceltajām parlamentārās izmeklēšanas komisijām.
Valstī, kurā varu sagrābusi krimināli politiska mafija, ieceļot amatos tikai tai ērtus cilvēkus, noslepenojot vērienīgus noziedzīgus nodarījumus ar valsts budžeta līdzekļiem, nav cita ceļa noskaidrot PATIESĪBU kā vien izveidojot parlamentāras izmeklēšanas komisijas, kuru sastāvā ir tautas priekšstāvji.
0