Otrdien simtiem vecākās paaudzes cilvēku devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa
Visā Latvijā otrdien notika pasākumi par godu 70.gadadienai kopš PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem, informē ziņu aģentūra LETA.
Otrdien no Okupācijas muzeja sākās gājiens, kurā piedalījās simtiem vecākās paaudzes cilvēku, lai godinātu 1941.gada 14.jūnijā izvestos dažādu tautību cilvēkus. Gājiena sākumā nesa Latvijas karogu kopā ar Politiski represēto apvienības (LPRA) karogu, kā arī Igaunijas un Lietuvas karogus, jo arī šajās Baltijas valstīs līdzīgi notikumi.
Atceres pasākumā nesa arī baltu krustu, uz kura bija piestiprināts dzeloņdrāšu aplis ar skaitli “70”, simbolizējot vēsturiskā notikuma 70.gadadienu.
Gājienā devās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”), Saeimas deputāte Ingūna Rībena (“Vienotība”), un bijusī Saeimas deputāte Vaira Paegle. Daudzi cilvēki piedalījās kopā ar ģimenēm, kurās ir vismaz trīs paaudžu cilvēki.
Arī pie Brīvības pieminekļa bija pulcējušies ļoti daudz cilvēku ar ziediem rokās, kuru vidū bija arī vēstniecību pārstāvji un Latvijas armijas vienība, un orķestris. Politiski represēto apvienība piemin 70.gadadienu kopš PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem. Atceres pasākumu Rīgā atklāja LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais, un pasākuma dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Savā runā prezidents uzsvēra, “ka Latvijā gandrīz katra ģimene ir cietusi šajā laikā, ģimenes stāsti ir jāatceras šajās atmiņu dienās un jāpastāsta tālāk nākamajām paaudzēm, jo tieši šie stāsti ar konkrētiem piemēriem parāda to Latvijas mīlestību, godprātīgo attieksmi, gribu un sīkstumu, kas bija šiem cilvēkiem un kas nepieciešama mums šodien un arī nākotnes Latvijā”.
Arī citviet Latvijā godina represētos. Liepājā, Centrālkapos pie represiju upuru piemiņas akmens nolika ziedus un iededza svecītes. Savukārt Liepājas muzeja ekspozīcijas “Liepāja okupāciju režīmos” telpās kopā sanāca Liepājas politiski represēto kluba biedri.
Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīta Svētā mise, pēc tam piemiņas pasākumu dalībnieki apmeklēja upuru piemiņas vietas.
Cēsīs deportācijās cietušos godināja pasākumā “Pieminēsim, lai neaizmirstu…” Pasākums notika pie pieminekļa dzelzceļa malā, un pasākuma gaitā spēlēja pūtēju orķestris “Cēsis” un notika ziedu laišana Gaujā. Represijas visas dienas garumā piemin arī citviet.
Komentāri (26)
ilmisimo 14.06.2011. 16.54
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess otrdien staļinisko represiju Igaunijā 1941.gadā piemiņas pasākumā pārmeta Krievijai nevēlēšanos atklāt un atzīt pagātnes noziegumus. …Igaunijas prezidents uzsvēra, ka nepiekrīt aicinājumam “atstāt vēsturi vēsturniekiem un politiķiem nenodarboties ar pagātni”. “Savas valsts vārdā tās vēstures un pagātnes novērtējumu var sniegt tikai tās politiķi un valsts darbinieki,” viņš norādīja. …
http://www.delfi.lv/news/world/baltics/igaunijas-prezidents-krievija-nevelas-atklat-un-atzit-pagatnes-noziegumus.d?id=39081863
2
raimonds_bossltd > ilmisimo 15.06.2011. 16.12
to Bet
Nu ķjotka Tu dajoš. Kas tad var nonākt kremlī pie varas? Staļins arī pēc 11 gadus ilgas valdīšanas vēl nebija nobendējis desmitiem miljonu cilvēku un izraisījis WWII.
0
austrisv > ilmisimo 14.06.2011. 18.41
Runa neiet par atriebību, bet gan par to, lai šādi cilvēki, kas kalpojuši represīvos orgānos tiktu sodīti nevis bīdīti amatos vai saņemtu nenopelnītas pensijas no tiem cilvēkiem, kurus viņi ir represējuši, kā arī no to bērniem un mazbērniem, bet kremlis jau nesnauž un gādā par savējiem joprojām, jo kremlis nav atzinis savu vainu un tas ir bīstami arī mūsu mazajai valstij zinot, kas kremlī var atkal nonākt pie varas.
0
austrisv 14.06.2011. 16.10
Viss, kas notika 1941. gada 14.jūnijā un 1949. gada 25.martā liek mums mūždien būt modriem par kaimiņu, kurš atrodas blakus un , manuprāt, nekad neliks mūsu tautai mieru, lai gan zemes šim kaimiņam nekad nav trūcis, bet civilizētas sabiedrības iedīglis nav bijis un nebūs, vismaz ne tik drīz.
3
Signija Aizpuriete > austrisv 14.06.2011. 20.58
—–
Nesaproti? Varbūt šodienas varneši ir kautrīgi tāpēc, ka pēdējo divdesmit gadu laikā Latviju jau pametuši aptuveni 200 tūkstoši iedzīvotāju – un devušies nebūt ne austrumu virzienā? E.Veidemane, žurnāliste:
”(..)Mēs pakļaujamies ideoloģiskām tehnoloģijām, cīņai pret «oligarhiem», politiskām azartspēlēm, dažādu valdību un tā saukto nevalstisko organizāciju seklām manipulācijām, kā rezultātā ceturtdaļa valsts iedzīvotāju jau aizmanipulēti uz Anglijas šampinjonu pagrabiem vai Spānijas zemeņu laukiem. Tas, ko valdības mūsdienās dara ar tautu, vairs nav salīdzināms ar padomju laika deportācijām: toreiz tautu izsūtīja svešie kopā ar vietējiem kolaborantiem, tagad izsūta savējie, piesedzoties ar priekšvēlēšanu saukļiem un pēcvēlēšanu solījumiem (meliem). ”
http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/49574-sodien-deporte-savejie.htm
0
astra_ozo > austrisv 14.06.2011. 16.30
Bet,
Represijas pret latviešu tautu notika ne tikai 2 datumos, ko mūsu valdošās aprindas kaut cik piemin. Represijas pēc otrreizējās okupācijas 1944./1945. gadā sākā uzreiz pēc krievu armijas ienākšanas. Manu omīti jau diezgan pavecu kundzi, izsūtīja uz Sibīriju 1945. gadā. Nebija nekādu lielu pavēļu vai PSKP lēmumu. Uzreiz pēc kara represijās cieta ap 140 tūkst mūsu tautiešu.
Latvijas pašreizējās valdošās aprindas cenšas par to nerunāt, bet ir izveidojušas mītu par 2 datumiem un runā tikai par izsūtīšanu. Citas okupantu zvērības mēģina nodot aizmirstībai.
0
anda > austrisv 14.06.2011. 17.13
Es nekādīgi nesaprotu,kādēļ Latvijā neviens nerunā par valsts nodevējiem,kas momentā pārmetās komunistu pusē!?Latvijas valsts nodevēji taču joprojām pie varas!Vai uzskaitīt visu komunistu uzvārdus?
0
buchamona 14.06.2011. 13.49
Es cerēju ziņu par 14. jūniju ieraudzīt jau no paša rīta, kad atvēru portālu IR.
0