Parakstīts ceturtais papildu saprašanās memorands ar ES par finanšu palīdzību
Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns un Latvijas amatpersonas parakstījušas jaunu ceturto papildu saprašanās memorandu saistībā ar ES finanšu palīdzību Latvijai, aģentūrai BNS pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš.
Memorands parakstīts pēc tam, kad EK pozitīvi novērtējusi pielāgošanas programmas īstenošanu un ļauj Latvijai izmantot jaunu aizdevuma daļu.
Rēns norādīja, ka ES, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citu starptautisko finanšu institūciju sniegtā finanšu palīdzība palīdz Latvijai veikt reformas, kuras bija un ir nepieciešamas, lai veidotu stipru, konkurētspējīgu un godīgu ekonomiku. “Pēdējos gados Latvija ir guvusi jaunus, vērā ņemamus panākumus, koriģējot esošo makroekonomikas un fiskālo nelīdzsvarotību, un mēs ceram uz veiksmīgu programmas izpildi šā gada beigās,” viņš teica.
Viņaprāt, ir svarīgi, lai Latvijas amatpersonas turpinātu stingri īstenot 2011.gada budžetu un sagatavotu nākamā gada budžetu ar deficītu krietni zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat jāvirza uz priekšu jaunā fiskālā ietvara pieņemšanu, īstenotu valsts īpašumā esošo banku pārdošanas un restrukturizācijas stratēģiju un veiktu tās strukturālās reformas, kuras vēl jāīsteno.
Ceturtā papildu saprašanās memoranda parakstīšana paver ceļu ES maksājumam līdz pat 100 miljonu eiro (70,3 miljonu latu) apmērā, ko Latvijas amatpersonas tomēr nolēmušas nepieprasīt. Neizmantotos līdzekļus pārvedīs uz nākamo aizdevuma daļu, kuru paredzēts izmaksāt līdz 2012.gada 19.janvārim, ja tiks izpildīti jaunā papildu saprašanās memoranda nosacījumi un ja Latvijas amatpersonas to prasīs, paskaidroja EK.
Starptautisko aizdevēju ceturtā pārskata misija beidzās 15.aprīlī, un tās laikā, ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi – ekonomikas stabilitātes nodrošināšana un izaugsmes atjaunošana, kā arī plānu pievienoties eiro zonai 2014.gadā -, tika izvirzīts uzdevums Latvijai sasniegt 2012.gada budžeta deficītu zem 3% IKP.
Komentāri (28)
juhans 09.06.2011. 06.42
Tas, kas notiek “gludi”, šķiet neinteresants. Bet, ja salīdzina ar Grieķiju! Vienīgi, kā ir ar tām strukturālām reformām? Vai tomēr nav iespējama lielāka pretimnākšana, UZSĀKOT mazo biznesu?
0