Pamatlikumā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts pamatlikumam neatbilst grozījumi Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, kas prioritāri stipendiju saņemšanu paredz sociāli mazāk aizsargātiem studentiem, vēsta aģentūra LETA.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska informēja, ka prasību tiesā bija iesnieguši studenti Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns. Viņi norādīja, ka Satversmes 91.pantā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, savukārt Satversmes 112.pants cita starpā noteic, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību.
Apstrīdētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par stipendijām noteica, ka prioritāte stipendijas saņemšanā ir sociāli mazāk aizsargātiem studentiem, piemēram, invalīdiem, bāreņiem, trūcīgajām personām, personām, kurām ir bērni, u.c. Savukārt pieteikuma iesniedzēji – Ābols un Pušmucāns – pauda uzskatu, ka stipendijas mērķis nav sociālā palīdzība, bet gan tikai spējīgo studentu motivēšana un atbalstīšana. Ministru kabineta noteikumi izdoti uz Augstskolu likuma un Izglītības likuma pamata, taču, nemainoties likuma regulējumam, noteikumi grozīti vairākkārt, mainot stipendiju piešķiršanas prioritāti.
Satversmes tiesa atzina, ka atbalsta pasākumiem studēšanai augstskolā ir divi mērķi: likums veicina akadēmisko izcilību, paredzot, ka par valsts budžeta līdzekļiem var studēt tikai sekmīgākie, savukārt apstrīdētā norma atbalstu sniedz personām, kurām ir sliktāks sociālais vai mantiskais stāvoklis.
Tiesa norādīja Ministru kabinetam par pienākumu, lemjot par stipendiju piešķiršanas kārtību, ņemt vērā likumdevēja jau sākotnēji izvirzītos priekšnoteikumus studēšanai valsts finansētajās budžeta vietās. Tas jo īpaši attiecas uz situāciju, kad ne visi par valsts budžeta līdzekļiem studējošie saņem stipendiju.
Satversmes tiesa atzina: ja likumdevējs nav noteicis citādu uz stipendijas saņemšanu pretendēt tiesīgu personu loku, tad nav pieļaujama tāda situācija, ka Ministru kabinets maina stipendiju saņemšanas kritērijus tiktāl, ka tie atšķiras no studēšanai valsts apmaksātajās budžeta vietās noteiktajiem kritērijiem.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Komentāri (71)
andris902 06.05.2011. 23.27
…ar steigu tam iestādījumam jāmaina nosaukums…nevis Satversmes tiesa, bet Satversmes tulkotāju kantoris…un tad var attaisnoties ar “pazudis tulkojumā”…:))
0
aivarstraidass 07.05.2011. 12.54
Satversmes tiesas lēmums šinī gadījumā normāli nodala divas visai dažādas problēmas.
(1) Trūcīgi iedzīvotāji ir, protams, pelnījuši sabiedrības solidaritāti – tai skaitā arī šo ģimeņu bērni, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību. No otras puses, ar sociālās palīdzības sniegšanu tomēr nodarbojas pašvaldības, privāti labdarības fondi, u.c. Izglītības iestādēm nav ne pieredzes, nedz arī ir viņu funkcija – izlemt, kurš ir trūcīgs. Šis jautājums ir jārisina – piešķirot sociālus pabalstus pašvaldībā, galvojot un izsniedzot studiju kredītus, ir arī Vītolu fonda stipendijas, reliģisku kopienu (baptistu, mormonu, u.c.) stipendijas un vairāki citi privātās labdarības risinājumi.
(2) Morāls gandarījums spējīgākajiem studentiem – tāda veida stipendiju piešķiršana tik tiešām var būt izglītības iestādes kompetencē. Arī ASV (kur viscaur ir maksas izglītība) ir ne mazums visādu “scholarship” un “fellowship” – visbiežāk gan arī no privātiem fondiem apmaksātu, bet pašas bagātākās universitātes (Hārvarda, u.c.) tādas dala arī no saviem resursiem. Un tās var piešķirt arī turīgas ģimenes jaunietim. Jo šādu stipendiju saņemt ir gods – amerikāņi šādu biogrāfijas faktu raksta savā CV.
Īsi sakot – augstskola ir jāatbrīvo no sev netipiskām funkcijām – tostarp, augstskola NAV sociālās palīdzības iestāde. Vienīgais, kas augstskolām ir jānodrošina – akadēmiska izcilība.
5
janisholsteins > aivarstraidass 07.05.2011. 17.22
Tajā pašā ASV patiesībā ļoti daudzi studē par publisko naudu – ir štatu programmas, kas dod stipendiju (vai vismaz sedz mācību maksu) visiem vidusskolēniem, kam vidējā atzīme ir virs 3.0 vai 3.3. Bet reizēm nedod tiem, kam vecāku ienākumi lieli.
Piekrītu, ka dalīt stipendijas pēc sociālajām vajadzībām labāk varētu valsts/pašvaldības institūcijas, tā varētu arī nebūt augstskolu kompetence.
0
kreëstliv > aivarstraidass 07.05.2011. 18.11
Un, ja būtu mana teikšana, tad šādā sistēmā galvojumus izsniegtu arī studijām ārvalstīs – valsts augstskolas uzreiz būtu konkurencē ar ārvalstu, daļa nobankrotētu – paliktu tās, kas konkurētspējīgas, pieaugtu kvalitāte, Eiropas līmenī paceltos atlikušo Latvijas augstskolu reitings.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 07.05.2011. 18.56
>>> Latvijā tā izglītība atsevišķās jomās tik ļoti nekvalitatīva, ka vienīgais, kas kaut ko tur varētu motivēt, ir, ja paši studenti no savas kabatas (kaut vai ar valsts galvotu kredītu un kredītu dzīvošanai studiju laikā) par to maksātu.
=====
Varbūt būtu vēl trakāk – ja cilvēki redzētu, ka ir jāmācās par reālu naudu (kaut vai būtu to paņēmuši valsts galvota kredīta veidā), tad vesels bars draņķīgu studiju programmu vienkārši pazustu no zemes virsas. Un, protams, risinātos jautājums par “nepateicīgo” jauniešu braukšanu uz ārzemēm – kā jau Econ to minēja. Būtu vienkārši jāatdod pilna studiju kredīta summa.
Vai Latvijas valstij ir jākreditē savu jauniešu mācības ārvalstīs? Tas ir dikti slidens jautājums. Man jau šķiet, ka lielajā vairumā “nopietno” nozaru (medicīna, inženierzinātnes, dabaszinātnes, finanses, utml.) vismaz bakalaura un maģistra līmenī ir ko mācīties arī Latvijā. Nezinu kādam korifejam jābūt studentam, lai viņam nederētu mūsu Rīgas Stradiņa Universitāte vai, teiksim, mūsu LU vai RTU datorikas specialitātes…
0
kreëstliv > aivarstraidass 07.05.2011. 13.51
Faktiski nenodala, jo šīs stipendijas nāk no budžeta līdzekļiem, vispār ir pilnīgi vienalga, vai tās tad tālāk maznodrošinātajiem sadala IZM vai LM (augstskolām to izmaksājot, bet statusu nosakot atbildīgajām iestādēm, šādu statusu pašreiz nosaka pašvaldība), tā ir un paliek budžeta nauda. Cita tad ir diskusija par privāti piesaistītiem līdzekļiem – tos var dalīt, kam tik vien ir vēlme – izcilākajiem, motivētākajiem utt.
Taču spriedums ir par no budžeta naudas izmaksātām stipendijām, līdz ar to pievienojos iepriekš kāda izteiktajam viedoklim – nekompetenta Satversmes tulkošana, nekas vairāk.
0
kreëstliv > aivarstraidass 07.05.2011. 18.09
Latvijā tā izglītība atsevišķās jomās tik ļoti nekvalitatīva, ka vienīgais, kas kaut ko tur varētu motivēt, ir, ja paši studenti no savas kabatas (kaut vai ar valsts galvotu kredītu un kredītu dzīvošanai studiju laikā) par to maksātu (valstij šajā procesā atbalstot tos, kuri paši to objektīvu iemeslu dēļ nevar atļauties (līdz ar to – mazturīgos, kuru piederīgajiem tik niecīgi ienākumi, ka neviena banka nedod kredītus)), tad arī pieprasītu izmaiņas – vienlaikus arī atrisinātos mūžīgā diskusija par to, ka te mācās un aizemigrē, nebūtu jautājumu par to, kādā veidā atprasīt, ja aizbrauc, jo būtu kredīts, vienlaikus varētu atteikties arī vispar maksāt stipendijas no valsts budžeta, jo šādā sistēmā studenti motivētu augstskolu (prasot kvalitāti studijās), nevis būtu tie, kurus jāmotivē.
Satversmes tiesas spriedums tikai atļaus turpināt visu šo māžošanos ar n-padsmit augstskolām, vienlaikus pasakot, ka mazturīgo vajadzības ir mazsvarīgas, jo tos atbalstīt nozīmē – pārkāpt vienlīdzības principu (principu tādā tulkojumā kā to izprot Satversmes tiesa).
0
anita_meistere 06.05.2011. 17.14
RTU stīpas dala pēc piederības. šancē fakultātē..dabūsi (ja pateiksi direktoram). šad tad piesola stipendiju, ja kādam pētniekam nevar samaksāt algu. tāpat dekāns vai institūta direktors izlemj, dot stipendiju vai ne.
bet vispār, ši te normā traucēja tik 2 cilvēkiem.
4
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
@Una Grinberga > anita_meistere 07.05.2011. 11.22
Priekš kam tad ir augstskolu licencēšana un akreditācija?
0
anita_meistere > anita_meistere 07.05.2011. 11.51
akreditācija????:D:D:D tu pat nevari iedomāties, cik liels fufelis un teātris tas ir.
vai ir kadreiz dzirdēts, ka kadu no lielo augstskolu programmām neakreditētu tās nožēlojami zemās kvalitātes dēļ? vai, teiksim, neatbilstība profilam utt.
parasti uz akreditāciju saraksta kaudzi papīru ar pilnīgāko sviestu, izdomā up-to-date priekšmetu nosaukumus, kam ir nulles segums praksē..un aizdā.
no otras puses..tas pats IZM ir ienteresēts, lai pēc iespejas vairāk institūtu/fakultāšu utt justos parādā…jo tad tos ļoti viegli var pierunāt iesasistīties dažādās iepirkumu afērās (no ka IZM un tās pietuvinātiem uzņemumi-dažādas ekspertu firmas, it kompānijas utt utt ut pārtiek).
0
Una Grinberga > anita_meistere 07.05.2011. 21.17
Tas, ka kaut kas nestrādā, vēl nenozīmē, ka to nebūtu vērts apsvērt ieviest ko jaunu! ;)
0
Una Grinberga > anita_meistere 06.05.2011. 17.27
Vispār pārsteidz, ka augstskolas dala stipendijas, jo tas nav saistīts ar mācību procesu! Kāpēc nevar uztaisīt neatkarīgu mazu kantori, kas elektroniski pieņem iesniegumus un dokumentus un tad pēc valstī vispāratzītiem principiem dala stipendijas, neatkarīgi no piederības augstskolai un programmai, bet gan pēc sekmēm un motivācijas (kā arī vajadzībām, ja talantīgs students).
0