PB: Vācijā strādājošie palīdzēs jauno ES valstu ekonomikai

Kampars Vācijas avīzē min lielāku vidējo algu nekā saņem Latvijas iedzīvotāji

Vācijas un Austrijas darba tirgu atvēršana 1.maijā pozitīvi ietekmēs ne tikai šīs abas turīgās Rietumzemes, bet arī jauno Eiropas Savienības (ES)valstu ekonomiku, jo tajās ieplūdīs Vācijā un Austrumeiropā strādājošo viesstrādnieku līdzekļu sūtījumi ģimenēm dzimtenē, pētījumā norāda Pasaules Banka (PB), ziņo aģentūras BNS-PAP.

 

Turīgajās Rietumzemēs strādājošie austrumeiropieši pelna krietni vairāk nekā viņu tautieši dzimtenē, un daudzi nopelnīto naudu sūta mājās palikušajām ģimenēm. PB aplēses arī rāda, ka pēc 1.maija Vācijā ik gadu ieradīsies 100-140 tūkstoši viesstrādnieku no astoņām jaunajām ES valstīm Austrumeiropā, tostarp Baltijas valstīm, un visvairāk – 45-65% no viņiem būs poļi.

 

Viesstrādnieku piesaistīšana ļaus Vācijas ekonomikai, kas izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu, līdz 2020.gadam sasniegt papildu izaugsmi aptuveni 1,2% apmērā, savukārt darba algas samazināsies un bezdarbs pieaugs niecīgi, aprēķinājusi PB.

 

Savukārt Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars (”Vienotība”) vācu laikraksta “Frankfurter Allgemeine Zeitung” interneta versijā publicētā intervijā gan apgalvojis, ka peļņā uz Vāciju došoties ne vairāk kā 2500 cilvēku no Latvijas un minējis par ceturtdaļu lielāku Latvijas iedzīvotāju vidējo mēnešalgu, nekā fiksēts statistikā, vēsta biznesa portāls Nozare.lv.

 

“Vidējā mēneša alga Latvijā ir 600 eiro [421 lati] pēc nodokļu nomaksas,” ar šādu skaitli Kampars laikrakstam skaidrojis iemeslus, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ieinteresēti darba piedāvājumos Vācijā. Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati liecina, ka 2010.gada decembrī Latvijā vidējā darba alga mēnesī bija 479 lati pirms nodokļu nomaksas jeb aptuveni 331 lats (472 eiro) pēc nodokļu nomaksas.

Kampara preses sekretāre Elīna Bīviņa portālam Nozare.lv apgalvojusi – Kampars intervijā minējis vidējo mēneša algu bruto, nevis neto, kā to norādījis vācu laikraksts.

 

Vienlaikus Kampars paudis, ka Vācijā esot gaidāms niecīgs latviešu viesstrādnieku skaits. “Vāciešiem nav pamata baidīties no latviešiem. Uzņēmēji Latvijā, tāpat kā Vācijas uzņēmēji, žēlojas, ka viņi bieži nevar atrast kvalificētus darbiniekus. Mums cilvēki jāapmāca labāk, un tā ir visā Eiropā. Mēs esam vienisprātis ar Vācijas Darba ministrijas prognozi, ka gada laikā uz Vāciju no visām astoņām [jaunajām] Eiropas Savienības valstīm emigrēs ne vairāk kā 100 000 cilvēku un no Latvijas iebraukt gribēs tikai 1000 līdz 2500 cilvēku. Turklāt imigranti pēc dažiem gadiem bieži atgriežas atpakaļ, un tad viņi ir labāk izglītoti nekā pirms tam,” Vācijas izdevumam paudis Latvijas ekonomikas ministrs.

 

Savukārt PB atgādina, ka ārvalstīs strādājošo austrumeiropiešu naudas pārskaitījumi uz dzimteni jau gadiem ilgi ir bijis nozīmīgs faktors, kas pozitīvi ietekmējis ES jauno dalībvalstu tautsaimniecību, jo šādi naudas sūtījumi palielina naudas apriti.

 

Kā ziņots, Latvijas mediji vēstīja par vācu valodas kursu popularitātes pieaugumu šogad, gaidot Vācijas darba tirgus atvēršanu. Savukārt amatpersonas negaida strauju darbspējīgo cilvēku aizplūšanu uz Vāciju, jo ar darba atļaujām šis tirgus Latvijas profesionāļiem jau bijis pieejams.