Avārijas seku likvidēšanā iesaistīja vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju
Pasaulē šodien piemin 25.gadskārtu kopš katastrofas Černobiļas atomelektrostacijā, avarējušo spēkstaciju otrdien plāno apmeklēt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un viņa Ukrainas kolēģis Viktors Janukovičs, vēstī LETA.
Savukārt Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piemiņas pasākumos Ukrainā šogad nepiedalīsies, informē viņa preses dienests.
Piemiņas pasākumi naktī uz otrdienu sākās ar pareizticīgo patriarha Kirila Kijevā vadīto dievkalpojumu.
Plkst.1.23 pēc vietējā laika atskanēja baznīcas zvani, iezīmējot tieši 25 gadus kopš sprādziena brīža.
Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.
Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.
Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.
No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību – vairāk nekā 3000 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši, un daudzi zaudējuši darbaspējas.
Lai gan kopš katastrofas apritējis nu jau ceturtdaļgadsimts, joprojām ekspertu starpā nav vienprātības par to, cik cilvēku dzīvību avārija laupījusi.
2005.gadā vairākas ANO institūcijas, tostarp Pasaules Veselības organizācija (PVO) publiskoja ziņojumu, atklājot, ka pakļautība augstajam radiācijas līmenim kopumā varētu būt nāves cēlonis ap 4000 cilvēku.
Turpretī citas ANO aģentūras skaidro, ka līdzās tiem 30 cilvēkiem, kas gāja bojā neilgi pēc avārijas, vēl tikai 19 miruši no akūta radiācijas sindroma, bet pārējo cilvēku nāves cēloņi ir citi.
Tikmēr starptautiskā vides aizstāvju organizācija “Greenpeace” 2006.gadā apsūdzēja ANO institūcijas nepietiekamā avārijas seku novērtējumā. Pēc “Greenpeace” aplēsēm, Černobiļas katastrofa izraisījusi nāvējošu vēzi aptuveni 93 000 cilvēku.
Komentāri (29)
kristaps_drone 26.04.2011. 15.36
Virsraksts ir atbilstošs mūsu ļautiņu redzējumam. Speciāli paskatījos civilizētas pasaules dažos ziņu portālos un izrādījās, ka tur “pasaule” vismaz Černobiļas sakarā neko nepiemin. BBC ir rakstiņš par to, ka Ukraina (nevis pasaule!)piemin Černobiļas notikumus, New York Times ir rakstiņš par Pripjatj pilsētu, citur vispār nekā par šo tēmu nav. Cik nožēlojami, ka LETA žurnalistiem jēdziens “pasaule” nozīmē Krievija, Ukraina un Baltkrievija. Izskatās, ka Latvijā daudziem, ja ne vairākumam, jēdziens “pasaule” joprojām un, laikam, arī mūžīgi mūžos, būs un paliks “padomija” un “krievija”.
2
kristaps_drone > kristaps_drone 26.04.2011. 16.38
Ha, ha! Re, man ir taisnība – par to liecina ieliktais mīnuss!
0
ciparsone > kristaps_drone 26.04.2011. 21.06
Ja saka, ka visa pasaule, tātad visa pasaule. Bet mēs paši visstrādīgākie, visdziedošākie un viscietušākie. Sen bija laiks pasaulei to saprast :)
0
archoftriumph 26.04.2011. 12.09
es arii atceros ka juurmalaa peec lietus saapeeja galva. un kad biju ukrainaa tad jociigi skjita ka akas uudenim bija ruugta garsha.
0
austrisv 26.04.2011. 18.46
Ha, ha, Tipiņ, man prieks, ka Tev ir prieks!
1
kristaps_drone > austrisv 27.04.2011. 12.41
Tas ir jauki,ka mums abiem prieks!!
0