Latvijas zinātnieki skeptiski pret slānekļa gāzes ieguvi Latvijā

“De facto”: Zinātnieku viedoklis ir pretrunā ar valdības plāniem

Pretēji valdības plāniem, Latvijas zinātnieki ir skeptiski pret slānekļa gāzes ieguvi Latvijā, šodien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” un aģentūra LETA.

Kā vēsta raidījums, Eiropā sācies savā ziņā slānekļa gāzes meklēšanas drudzis, un tam pakļāvušās arī Latvijas amatpersonas. Lēmums par ASV iesaisti Latvijas dzīļu pētīšanā pieņemts pagājušā gada septembrī, kad pēc Ārlietu ministrijas iniciatīvas sasaukta sanāksme.

Pārstāvji no Ārlietu, Ekonomikas un Vides ministrijas un premjera biroja secināja – Latvijas rīcībā jau ir izejas dati par slānekļa izplatību Latvijas dzīlēs, kas iegūti padomju laikos un ko apkopojis Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Februarī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V) priekšlikumu izteica ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei. Kā uzsver Ekonomikas ministrija, Latvijas enerģētikas bilancē pārredzamā nākotnē ar slānekļa gāzi nerēķināmies, bet, ja to kaut kad atradīs un tā būs iegūstama par saprātīgām izmaksām, Latvijai šis papildu enerģijas avots noderēs.

Valdības rīcības plānā lasāms: “iesaistīsim ASV jaunu projektu izpētē un apgūšanā Latvijas enerģētikas jomā (piemēram, slānekļa gāze)”. Izpildes termiņš ir 2014. gada 31.oktobris, atzīmē raidījums.

Arī valsts prezidents Valdis Zatlers Apvienotās Amerikas Baltiešu nacionālās komitejas 50 gadu jubilejas konferencē pieminēja slānekļa gāzes depozītu izpētīšanu Latvijā. Viņaprāt šajā projektā iespējama sadarbība starp latviešu un amerikāņu uzņēmumiem.

“De facto” aptaujātie zinātnieki valdības plānus gan vērtē skeptiski. Tā, piemēram, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis uzskata, ka “ģeoloģiskie apstākļi Latvijā ir diezgan nepiemēroti šādas slānekļa gāzes ieguvei. Ja kaut kas būtu, tas būtu ļoti niecīgā daudzumā”.

Šis jautājums ir galīgi nesagatavots, bet iespējas ir, atzīst ģeologs Astrīds Freimanis. Viņš bija galvenais ģeologs naftas meklēšanas ekspedīcijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Latvijā. Toreiz slānekļa gāzi neviens īpaši nemeklēja. Bet, ja gāze būtu bijusi, to atrastu jau tad, uzsver Freimanis. Tagad gan noderētu daudzi pētījumi, kas dažādu juku un reorganizāciju laikā izmesti mēslainē.

Kā skaidro zinātnieki, savulaik atrastā nafta te nav veidojusies, tā ir dabiski ieplūdusi no rietumiem. Lai rastos nafta un gāze, dzīlēs jābūt noteiktai temperatūrai. Gāzei tā ir vismaz 100 -170 grādi pēc Celsija skalas. Taču “Latvijas teritorijā šādas temperatūras noguluma iežos nekad nav sasniegtas. Tātad nav ģeoloģisko nosacījumu, lai no vietējiem cilmiežiem veidotos nafta, nemaz nerunājot par gāzi,” norādīja Stinkulis

Polijā, kur slānekļa gāzes apjomi tiek lēsti uz 1,4 triljoniem kubikmetru, amerikāņi izpētes darbus jau veic. Taču līdz reālai gāzes iegūšanai var paiet pat 10 – 15 gadu. Ja aplēses piepildīsies, Polija sevi pilnībā nodrošinās ar gāzi 100 gadu. Izpēte notiek arī Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā, Bulgārijā. Slānekļa gāzi iegūt ir sarežģītāk un dārgāk nekā dabas gāzi, ko atliek vien izsūknēt no zemes, norāda raidījums.