Parakstu vākšana par mācībām latviešu valodā varētu izmaksāt 500 tūkstošus latu
Ja Nacionālās apvienības iesniegto parakstu skaits Satversmes grozījumiem par izglītību latviešu valodā izrādīsies pietiekams, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu jāorganizē parakstu vākšana visā Latvijā, tas varētu izmaksāt aptuveni 500 tūkstošus latu, bet referendums – turpat divus miljonus latu, vēsta aģentūra BNS. Par to piektdien LNT raidījumā “900 sekundes” pavēstīja CVK vadītājs Arnis Cimdars.
CVK vadītājs norādīja, ka pašreiz notiekošā jau iesniegto parakstu pārbaude, ko plānots pabeigt jaunnedēļ, nav dārga – nesasniedz pat 500 latus. Taču nākošie posmi, ja derīgu parakstu izrādīsies pietiekami, jau prasīs ievērojamas summas. Līdz šim datubāzē ievadīta apmēram puse parakstu, un konstatēts, ka četri cilvēki parakstījušies divreiz.
Precīzas summas vēl nav zināmas, bet iepriekšējā parakstu vākšana izmaksājusi 500 tūkstošus latu. Taču tā notikusi vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas, kas nu mainījusi struktūru.
Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība šonedēļ iesniedza vairāk nekā desmit tūkstošus iedzīvotāju parakstu CVK Satversmes grozījumiem, lai panāktu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā no 2012.gada 1.septembra.
Ja parakstu skaits CVK pārbaudē izrādīsies pietiekams, CVK apmēram mēneša laikā rīkos parakstu vākšanu Nacionālās apvienības sagatavoto Satversmes grozījumu atbalstam. Ja šajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu projektu atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, to iesniegs Valsts prezidentam, kurš to nodos izskatīšanai Saeimai. Ja Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu nepieņem bez satura labojumiem, to nodod tautas nobalsošanai.
Komentāri (22)
mary75 01.04.2011. 13.50
Demokrātija ir dārga lieta, diktatūra it kā lētāka, kaut arī beigās izmaksā dārgāk, tur referendumus nerīko.
Kaut neatbalstu šo VL pasākumu un esmu pilnīgi pārliecināts, ka rezultāti tam nebūs, tomēr viņu tiesības rīkot tādu referendumu neviens apstrīdēt nedrīkst.
0
::Vai cis :: 01.04.2011. 11.01
Cimdars dara visu iespējamo, lai diskreditētu šo pasākumu? Interesanti,kāpēc? Satversme paredz iedzīvotājiem iespēju BRĪVI izteikt savu viedokli, un Cimdara subjektīvais viedoklis nevienu neinteresē, vienīgais viņa uzdevums ir organizēt visu procedūru, ne vairāk.
2
martins_kibilds > ::Vai cis :: 01.04.2011. 14.03
Kur tur ir Cimdara ‘subjektīvais viedoklis’. Viņš vienkārši min aptuvenas aplēses, cik šis pasākums izmaksās.
0
kkristaps > ::Vai cis :: 01.04.2011. 14.23
Jā, jā, viņš vienkārši min aptuvenus skaitļus, lai radītu lumpeņiem iespaidu, ka viss pasākums ir nelietderīga “nodokļu maksātāju naudas” šķiešana. Ko nu par to…
0
Normunds 02.04.2011. 21.50
Cik zināms, tad ne Ēlerte, ne valdība, ne prezidents nav atteikušies no savām, šobrīd nekonkrētajām idejām par integrāciju. Ja ideja par integrāciju uz latviešu valodas pamata nav tikai joks, domāts starptautiskai sabiedrībai, tad valdībai pēdējais laiks likt kārtis galdā. Ja ne plānu, tad vismaz apsvērumus (ne tukšas frāzes) kā ir iespējams integrēt divkopienu valsti uz vājākās valodas pamata,ja pilnībā noraida jebkādus pasākumus tās statusa stiprināšanai. VL ieteiktās izmaiņas Satversmē varētu būt viens no nepieciešamiem pasākumiem REĀLAS integrācijas virzienā. Daudzi, diemžēl, daudzi piezīdušies ar nacionālo nihilismu tā baidās no “nacionālistiem”, ka zākā tos, pat nemēģinot izprast lietas būtību. Tas nu nav labi. Protams, “antinacionālistiem” ir tiesības kritizēt VL, bet tas jādara civilizēti ar konkrētiem argumentiem un saviem priekšlikumiem, bez oponentu “kā tādu” ķengāšanas. Šajā gadījumā, ja Jums nepatīk šis, konkrētais VL priekšlikums, piedāvājiet savu integrācijas modeli. Uz priekšu!
0