Vācijā un Japānā plaši protesti pret kodolenerģijas izmantošanu

ES valstis veiks stresa testus savās AES un pieprasīs pārbaudes arī bloka kaimiņvalstīs

Vācijas pilsētu ielās sestdien izgājuši vairāk nekā 200 000 cilvēku, lai protestētu pret kodolenerģijas izmantošanu, ziņo aģentūra LETA.

Pēc protestētāju aplēsēm demonstrācijās Berlīnē, Hamburgā, Minhenē un Ķelnē ar saukli “Fukusimas mācība: vairs nekādu AES!” izgājuši aptuveni 250 000 cilvēku. Mītiņa laikā tika ieturēts arī klusuma brīdis, pieminot postošās Japānas zemestrīces un cunami upurus.

Protesta akcijas apvienotiem spēkiem rīkoja vides aizstāvju organizācijas, baznīca un arodbiedrības. Ar aicinājumu piedalīties demonstrācijās nākušas klajā arī opozīcijā esošās politiskās partijas.

Berlīnē vien demonstrācijā piedalījās vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas devās gājienā gar kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) galveno mītni. Minhenē, neskatoties uz lietu, ielās izgāja aptuveni 30 000 demonstrantu, Hamburgā – 50 000, Ķelnē – 40 000 protestētāju.

Kodolenerģijas apkarošanas organizācijas “Ausgestrahlt” pārstāvis Johens Stajs norādīja, ka sestdienas protesti bijuši “Vācijā lielākā demonstrācija pret kodolenerģiju”, uz ko valdībai vajadzētu reaģēt ar reaktoru slēgšanu.

Reaģējot uz kodolkrīzi Japānā, Merkele 14. martā paziņoja, ka uz trim mēnešiem iesaldēti valdības plāni vidēji par 12 gadiem pagarināt valstī esošo AES ekspluatāciju, kā arī uz laiku apturēta septiņu vecāko kodolreaktoru izmantošana, lai veiktu tajos drošības pārbaudes.

Protesta akcijas Vācijā notika dienu pirms Bādenes-Virtembergas un Reinzemes-Pfalcas federālo zemju vēlēšanām, un aptaujas liecina, ka to iznākums varētu iezīmēt kancleres Angelas Merkeles politiskās karjeras norieta sākumu, viņai arvien straujāk zaudējot iekšpolitisko atbalstu. Aptaujas liecina, ka opozīcijā esošie sociāldemokrāti (SPD) un zaļie gūs uzvaru abās federālo zemju vēlēšanās – gan Bādenē-Virtembergā, gan Reinzemē-Pfalcā. Sakāve Bādenē-Virtembergā, kur CDU bez pārtraukuma atradusies pie varas kopš 1953. gada, Merkelei būtu īpaši smags trieciens, jo bagātā federālā zeme Vācijas dienvidrietumos, kuras iedzīvotāji pazīstami ar savu piesardzību un taupību, vienmēr uzskatīta par konservatīvo bastionu.

Savukārt Tokijā svētdien ap 300 cilvēku liels pūlis devās gājienā uz avarējušās Fukušimas atomelektrostacijas apsaimniekotāja “Tokyo Electric Power” (TEPCO) galveno biroju, skandējot: “Mums nav vajadzīgas kodolspēkstacijas!” Aptuveni tikpat kuplā skaitā protestētāji bija pulcējušies uz mītiņu Nagojas pilsētā pie vietējās enerģētikas kompānijas “Chubu Electric Power” biroja, kliedzot: “Mēs negribam vēl vienu Fukušimu.” “Mēs vēlamies paši lemt par savu dzīvesveidu un neapdraudēt nākamās paaudzes,” skaidro kāds 63 gadus vecs Nagojas iedzīvotājs.

Vides eksperti jau vairākkārt brīdinājuši par iespējamo apdraudējumu no “Chubu Electric Power” apsaimniekotās Hamaokas atomelektrostacijas, kas atrodas 120 kilometru attālumā no Nagojas netālu no vietas, kur savienojas divas zemes garozas plātnes. Aptuveni 30% no patērētā elektroenerģijas daudzuma Japānā saražo atomelektrostacijas.

Lai nepieļautu Japānai līdzīgu kodolkrīzi, Eiropas Savienības (ES) valstis līdz šāgada beigām veiks tā dēvētos stresa testus savās atomelektrostacijās un pieprasīs, lai šādas pārbaudes īstenotu arī bloka kaimiņvalstis. Šādu vienošanos piektdien samitā Briselē panāca ES valstu un valdību vadītāji, vēstī BNS.

“Mums ir jānodrošina augstāko kodoldrošības standartu ievērošana. Veidojot attiecības ar trešajām valstīm, kas ir ES kaimiņos, mēs esam nolēmuši pacelt [jautājumu par kodoldrošības standartiem] ļoti augstu mūsu prioritāšu sarakstā,” pēc tikšanās ar ES līderiem paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī samitā solīja, ka viņa valstī tikšot slēgti visi kodolreaktori, kuri pārbaudes neizturēs. Savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pauda gandarījumu par ES lēmumu pieprasīt stresa testus bloka kaimiņvalstīm, sakot, ka “Lietuvai izdevies panākt visus savus mērķus”.

Lietuva ir paudusi bažas par Baltkrievijas un Krievijas plānoto atomelektrostaciju (AES) drošību, norādot, ka gadījumā, ja no šīm AES notiks radiācijas noplūde, tad radiācija var sasniegt Lietuvas teritoriju. Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks vērsis uzmanību uz faktu, ka Krievija un Baltkrievija jau tagad neievēro starptautiskās starptautiskās prasības kodoldrošības jomā.

Jau ziņots, ka avāriju Fukušimas atomelektrostacijā izraisīja spēcīgajai zemestrīcei sekojošais cunami, kas iznīcināja reaktoru dzesēšanas sistēmas. Šajā spēkstacijā, kas atrodas tikai 250 kilometrus uz ziemeļiem no Tokijas, kopš 11. marta katastrofas nogranduši vairāki sprādzieni un notikusi radioaktīvo vielu noplūde.