Atbalsta vecuma ierobežojumus azartspēļu cienītājiem

Saeimas komisija virza SC priekšlikumu liegt azartspēles līdz 21 gada vecumam

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirmajā lasījumā atbalstīja apvienības “Saskaņas centrs” (SC) iesniegtos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz no 18 līdz 21 gadam paaugstināt vecuma ierobežojumu personām, kurām liegta iespēja apmeklēt spēļu zāles un kazino.

Grozījumi likumā varētu stāties spēkā 1.jūlijā.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JL, “Vienotība”) gan rosināja jautājuma izskatīšanu atlikt uz trim nedēļām, lai iegūtu atzinumus no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Tiesībsarga biroja, jo esot nepieciešams pamatojums šāda vecuma sliekšņa paaugstināšanai, vēsta LETA.

Reirs norādīja ka daudzās jomās noteiktais vecuma slieksnis ir 18 gadi, piemēram, šādā vecumā var veidot ģimeni, vēlēt, lietot alkoholu un smēķēt. Tāpēc būtu jāsniedz vērtējums arī cilvēktiesību ekspertiem un juristiem. Tāpat tika vērsta uzmanība uz to, ka jau šovasar Saeimā varētu parādīties jaunais azartspēļu likums, tāpēc varbūt par izmaiņām būtu jādomā, vērtējot šo likumu.

Tomēr deputāti ar balsu vairākumu Reira priekšlikumu noraidīja, tā vietā atbalstot ekspremjera Andra Šķēles (PLL) ierosinājumu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, tādējādi dodot politisko mandātu izmaiņām topošajā likumā.”Jauni cilvēki bieži vien vēl nezina naudas vērtību, tāpēc ļoti ātri viņiem var izveidoties azartspēļu atkarība. Jauns cilvēks 18 līdz 20 gadu vecumā bieži vien vēl nav emocionāli nobriedis, ne vienmēr spēj pilnībā uzņemties atbildību par savu rīcību,” skaidrojis SC frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs.

Paaugstināt sodus par vecuma ierobežojumu neievērošanu jau iepriekš aicinājis “Vienotības” deputāts Guntars Galvanovskis, kura priekšlikums paredz trīskāršot līdzšinējo azartspēļu organizētāju sodu, ja šī likuma norma netiks ievērota.

“Atkarība no azartspēlēm nereti tiek uzskatīta par daudz nopietnāku nekā atkarība no alkohola vai narkotikām. Tā ir emocionāla slimība, kuru izraisa patoloģiska sāncensība un vēlme iedzīvoties vieglā naudā, tomēr labi zināms, ka realitātē tā tas nenotiek. Pieaug nevis spēlētāju finansiālā nodrošinātība, bet gan spēļu zālēs pavadīto stundu skaits. Tieši tādēļ, lai no šādas ietekmes pasargātu pēc iespējas lielāku cilvēku loku, tostarp jauniešus, kuru emocionālo stabilitāti ir daudz vieglāk ietekmēt, iesaku paaugstināt minimālo spēlētāju vecumu,” norādīja Galvanovskis, piebilstot, ka šāda pieredze jau ir vairākās citās Eiropas valstīs – Lietuvā, Īrijā, Beļģijā, Montekarlo.