Kā pareizi pagatavot 16.martu? • IR.lv

Kā pareizi pagatavot 16.martu?

80
foto: Gatis Gierts/f64
Olga Procevska

Tradicionāla pavasara ēdiena recepte no ideoloģiski piesātinātām sastāvdaļām

Vispirms paņemam gājiena pieteikumu un kārtīgi izmīcām to starp Rīgas domi un tiesu. Jo garāka mētāšana starp instancēm, jo labāk nobriest notikums. Nekādā gadījumā nedrīkst gājienu vienkārši ņemt un atļaut – pasākums uzreiz zaudēs trešdaļu garšas. Rūpīgi izsveram apdraudējuma un vārda brīvības attiecības kopējā produkta svarā. Novērtējam katras partijas principiālo stāju. Politiskās mīcīšanas procesā obligāti atgādinām, cik skumji, ka 16.marts kļuvis tik politizēts.

Pievienojam garantētu mediju uzmanību. Ar medijiem nekādu problēmu nav, viņi jau iepriekš perfekti zina, kur 16.martā ir jābūt un kā par to jāziņo. Principā stāsti viņiem jau ir gatavi, labie un sliktie varoņi jau iepriekš zināmi, teksts vien jāpielāgo katra gada īpatnībām. Lai gan tie ir prognozējami līdz nelabumam, bez medijiem nekādi nevar iztikt. Politiķiem un politzīmuļiem tas taču tikpat kā priekšvēlēšanu debates – atnāc un tiec pie savas minūtes televīzijā. Pašiem medijiem arī labi – ja redzi kalendārā 16.martu, vari nesaspringt, domājot par to, kas auditorijai aktuāls – visi taču alkt uzzināt, kā tieši šogad pagājis 16.marts. Ekonomika, ārpolitika un pat pensiju samazināšanas draudi uz vienu dienu atkāpjas šī supernotikuma priekšā.

Neskopojamies ar policistiem. Vēlamā koncentrācija – vismaz trīs uz katru gājiena dalībnieku, jo tikai brutāls pārspēks var garantēt drošību. Notikuma riskantums ir neapstrīdams, tāpēc mobilizējam policistus arī no citiem Latvijas reģioniem. Lai citur paciešas, mums te Rīgā svarīgākas lietas darāmas. Mums te viens gājiens jāuzrauga, lai pilsoņu karā netīšām nepāraug.

Kā garšvielas izmantojam dažādus radikāļus. Minimālais komplekts: uldfreimaņveidīgie ar nacionālistiski-antisemītiskiem lozungiem vienā pusē un futbola faniem līdzīgie antifašisti otrā. Radikāļi mums vajadzīgi tāpēc, ka viņi demonstrē augstākās pakāpes domas skaidrību – nekādu šaubu, ka sava pozīcija varētu nebūt vienīgā pareizā, nekādu muļķīgu nianšu un pustoņu, nekādu apgrūtinošu mēģinājumu saprast otru pusi. Lūk, tādai jābūt vēstures notikumu interpretācijai.

Ieraugam vajadzēs spēcīgu civilizāciju sadursmi – ņemiet divus varenus totalitārus režīmus un mēģiniet izsvērt, kurš no tiem bija mazākais ļaunums. Droši lietojiet abu režīmu jēdzienisko un mitoloģisko aparātu. Tādi apzīmējumi kā ‘boļševisma apkarotāji’ ‘brīvības cīnītāji’, ‘fašistu līdzskrējēji’ un ‘šucmaņi’ ir tas, bez kā 16.marts nekādi neizdosies – nebūs vajadzīgā aromāta.

Apkārt pamatsastāvam izvietojam skatītājus. Derēs tie, kas nevar izvēlēties, iet bļitkot vai dedzināt kūlu. Dekorēšanai lietojam dzeltenās nožogojuma barjeras un sarkanbaltsarkanos karogus.

Pasniedz karstu.

Ā, leģionāri. Pagatavošanā var izmantot, bet uz citu 16.marta ingredientu fona – blāvi un klusi, neobligāti. Tie ir tādi veci cilvēki, kas pirms daudziem gadiem dažādu apstākļu dēļ karoja vācu armijas formastērpos. Viņi 16.martā grib pieminēt savus un savu biedru likteņus.

NB! Pēc ēdiena sagremošanas iestājas amnēzija uz apaļu gadu.

 

Komentāri (80)

buchamona 16.03.2011. 09.16

Ā, leģionāri. …Tie ir tādi veci cilvēki, kas pirms daudziem gadiem dažādu apstākļu dēļ karoja vācu armijas formastērpos. Viņi 16.martā grib pieminēt savus un savu biedru likteņus.+++ leģionāri bija kareivji, kuri līdz pēdējam aizstāvēja Kurzemes katla robežas, lai dotu lielai daļai latviešu tautas iespēju izglābties no slepkavām, kurus vēl sauca par padomju, vai sarkano armiju. Tas tā – starp citu. Un vēl – tiem, kuri te tulīt iebildīs, ka latvieši karoja abās pusēs, ieteiktu palasīt, kādā veidā pārformētās LR karaspēka daļas kļuva par sarkanās armijas sastāvdaļu.

Nezinu, bija vai nebija pareizi pirms padsmit gadiem noteikt 16. martu par leģeonāru atceres dienu, taču tas ir noticis fakts. Un pirmajos gados leģionāru atceres pasākumos piedalījās atjaunotās Latvijas prezidents un NBS komandieris. Tas, ka šobrīd “oficiālā attieksme” ir mainījusies pret atsevišķu mūsu vēstures posmu, nav mainījuši otrā pasaules kara notikumu saturu. Tas gan nozīmē, ka LR pamazām, bet noteikti mainās iekšpolitiskā situācija, un taisnība ir tiem ārzemju politiskajiem komentētājiem, kuri raksta par to, ka atšķirībā no abām pārējām Baltijas republikām, LR neatgriezniski stūrē atpakaļ uz Kremļa pusi.

+21
-6
Atbildēt

10

    ilmisimo > buchamona 16.03.2011. 16.51

    … Mēs katrai kaujai nevaram taisīt pasākumus! ..
    ———————————
    Pruotams.
    Jūs nevarat.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > buchamona 17.03.2011. 19.41

    to Nasing spešal!
    “Vēsture ir jāzina, bet nav jadzīvo tajā!”
    ——————
    To pasaki tiem jebkādas cilvēcības pazīmes zaudējušiem fašistu mērgļiem, kas 9. maijā rīko lopiskas dzīres un grorificē staļinismu un WWII noziegumus.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > buchamona 16.03.2011. 12.09

    @riņķī apkārt
    Nepiekrītu. Mēs katrai kaujai nevaram taisīt pasākumus! Tie, kas cīnījās par Latviju, tiek godināti 11.novembrī. Arī tie, kas bija sarkanie strēlnieki 1.pasaules karā un arī tie, kas karoja 2.pasaules karā. Kaut vai valstiska atzīšana karošanai kādā no pusēm, ir uzskatāma par valstiskuma neatzīšanu. Tam, ar kādu motivāciju katrs no cilvēkiem ir karojis vienā vai otrā pusē, nav nozīmes, jo vēsturē ir nozīme tikai tam, kas ar ko ir karojis. Valsts amatperosnu nostājai ir jābūt tādai, ka tiek atzīmētas Neatkarības cīņas, bet tie, kas karojuši kādā citas valsts karaspēka daļā, bet ar iekšēju pārliecību, ka par savu valsti, arī ir pieminēšanas vērti, bet tas nebūtu oficiāli jāsvin. Šajā sakarā es 8.maiju arī svītrotu no kalendāra!

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > buchamona 17.03.2011. 19.37

    to rinķī apkārt
    Nekad latvieši nesvinēs kopīgus svētkus ar cilvēces ienaidniekiem, kara noziedzniekiem, marodieriem un vecenīšu izvarotājiem. Kas to darīs vairs nebūs latvietis, bet būs jau degradējies līdz kravcoviem, ušakoviem, urbanovičiem un citiem šarikoviem.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > buchamona 16.03.2011. 16.58

    ..Un vispār, kāpēc vēsturei tiek pievērsta tik liela nozīme?..
    ——————————————————–

    Tā vēl nav beigusies.

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > buchamona 16.03.2011. 12.51

    @riņķī apkārt
    1. Ja pāršķirtu kalendāru uz maiju, tad ieraudzīsi, ka 8.maijs ir Eiropas diena un “2.pasaules kara upuru piemiņas diena” vai kaut kā tā.
    2. Vēsturei nav patiesības. Ir vienas vai otras puses interpretācija. Jo mazāk emocionāls ir vēsturisko interpetāciju fons, jo skaidrāka ir notikumu izpratne.

    Un vispār, kāpēc vēsturei tiek pievērsta tik liela nozīme? Cilvēki dēldē idejas par 60-70 gadu veciem notikumiem, bet tajā pašā laikā nespēj skatīties tālāk par 3 mēn. nākotni! Vēsture ir jāzina, bet nav jadzīvo tajā! Tur vairs neko nevar izdarīt, bet “sperot soli šodien” Tu spēj arī ietekmēt nākotni, bet ne pagātni!

    +7
    -6
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > buchamona 16.03.2011. 14.14

    Emocijas!!! Mēs par okupācijas dienu un arī par izsūtīšanas dienu tagad nerunājam, bet gan par 16.martu un tā jēgu.

    Jā, uz vēstures ir uzbūvēti LR pamati (stingri vai ne tik stigri ir cits jautājums), bet vēsture negarantē pamatu pastāvēšanu!

    +6
    -5
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 16.03.2011. 13.13

    Un vispār, kāpēc vēsturei tiek pievērsta tik liela nozīme — Liela nozīme tādēļ, ka uz šīs pašas vēstures ir uzbūvēti mūsu atjaunotās LR pamati, kas savu kārt ir garantija tādas LR nākotnei, kādu to vēlas redzēt latviešu lielākais vairākums

    Bet par vēsturisko patiesību un interpretācijām. Aizej uz Okupācijas muzeju, tur ir liecības, kuras nav interpretējamas, izsūtīto saraksti uc lietas

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 16.03.2011. 12.32

    . Šajā sakarā es 8.maiju arī svītrotu no kalendāra! +++ Droši vien Tu pārsiti taustiņus:)
    Par 16. marta šīsdienas kontekstu – migranti šo datumu ir būtiski papildinājuši ar savu saturu, tāpēc nedaudz jāpasmaida par IR uzspēlēto naivumu, kad ziņās par 16. martu pie Brīvības pieminekļa ir šāds teikums:”…Interesanti, ka pie pieminekļa ar ziediem rokās redzamo jauniešu šķiet vairāk nekā vecāka gadagājuma cilvēku…” :) Bet ir arī prieks un drošības sajūta par to, ka pie pieminekļa šodien ir daudz jauniešu – izskatās, ka tik drīz tomēr nepienāks tas laiks, kad latvieši ies kopā ar migrantiem svinēt 9. maiju Pārdaugavā
    16. marts šobrīd ir kļuvis ne tikai par latviešu leģionāru piemiņas dienu, bet arī par vēsturiskās patiesības dienu pret kuru tik izmisīgi mēģina cīnīties vietējie migranti ar Kremli aiz muguras.

    +10
    -6
    Atbildēt

    0

    mary75 > buchamona 16.03.2011. 09.36

    ES nedomāju, ka autorei ir kaut kas pret leģionāriem, manuprāt, viņa taisni ar tādu skumju ironiju grib pateikt, ka leģionāri ir aizmirsti un paliek kaut kur malā, un šis pasākums ir tikai iespēja izrādīties dažādiem politiskiem spēkiem.

    +15
    -3
    Atbildēt

    0

dro 16.03.2011. 17.18

Autorei. Ar komunikāciju šoreiz būs par maz, vajadzīga ir arī kaut kādas zināšanas par tiem “vecajiem cilvēkiem kuri”, nevis kaut kādu apstākļu dēļ karoja Vermahta pusē, bet gan Latvijas un personīgās traģēdijas dēļ. Ja Čerčilam bija tiesības kopā ar sātanu cīnīties pret Hitleru, un vēlāk atzīt, ka nav nokāvis īsto cūku, tad kādēļ gan latviešiem nebūtu tādas pašas tiesības cīnīties pret sātanu, ar kuru biedrojas Čerčils?

+17
-3
Atbildēt

13

    ilmisimo > dro 16.03.2011. 22.08

    ..tieši komunikācijas par notikumu IR jāpievērš uzmanība, jo mūsu dzīvi ietekmē nevis pagātni…
    _________________________________________

    var ironizēt, komunicēt, vācu acīm skatīt, caur Gimļera binokli un Staļina teleskopu.

    Saskatīt cēluoņus- tuo gan laikam nevar. Neparkuo.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    rjes_son391 > dro 17.03.2011. 18.18

    Nekas nav beidzies! Krievu varmākas pārāk daudz sastrādāja gan 1940.,gan 1944.,1945.,1949. un citos gados, lai tik viegli tiktu cauri. Kā Svētajos Rakstos – septiņas paaudzes…

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Laila > dro 18.03.2011. 11.55

    Dāmas un kongi, tad jau arī rumāņi jāsoda, brīvprātīgie no Nīderlandess, krievu karavīri, kazaku vienības, čečeni u.c. Kaukāza iedzīvotāji – itāļi, spāņi, Vi”sī franči u.tml.? Teiksiet: bet viņi tak palika brīvi pēc kara! – tak jel nē, veselām tautām nācās pieredzēt “sātana dusmas”, cilvēki tika iznīcināti, izsūtīti u.c. Jā, ja nemaldos, Ādolfam bija aarī lielas musulmaņu vienības un pat ~ 15 000 t.s. ebreju karoja vērmahta armija un daudzi no viņiem pat guva apbalvojumus par piedalīšanos karadarbībā, vēsture nav jāpārraksta, tā ir jāskadro no abu pušu viedokļa, tāpēc mums tā diskusija tik vienpusēja. Iesaku noskatīties http://www.youtube.com/watch?v=U_0-Dmm13L0&feature=player_embedded visas sērijas, tur ir gana daudz faktu par OPK, kuri nepatīk dažām valstīm un tās nevēlass tos atdzīt.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > dro 16.03.2011. 19.47

    Par to nepareizo cūku – Čērčila runa Fultonā, ja nemaldos ar 1950to gadu t.i. ”Aukstā kara” sākumā !

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Gundega > dro 16.03.2011. 20.21

    “Autorei. Ar komunikāciju šoreiz būs par maz, vajadzīga ir arī kaut kādas zināšanas par tiem “vecajiem cilvēkiem kuri”, nevis kaut kādu apstākļu dēļ karoja Vermahta pusē, bet gan Latvijas un personīgās traģēdijas dēļ.”
    Tiešām zināšanām jābūt – vispirms, “vērmahta pusē” karojošie – jeb kā viņus dēvēja vērmahta izpalīgi (Hiwi) nekad nav pieskaitīti pie Latviešu leģiona! Latviešu leģions vācu acīs bija divas divīzijas – propagandas nolūkiem latviešiem stāstīja ka visas SS reihsfīreram padotās latviešu daļas ( galvenokārt ar to saprotot latviešu policijas bataljonus).
    Tā kā nevajag piesieties autorei, iz vēstures tur viss iraid korekti,bet pašam gan kādu grāmatu par to izlasīt! :)

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    ﮎandijs Be1t1kﮎ > dro 17.03.2011. 08.02

    >kasparszellis. Vai zellim interesē nonākt tuvāk patiesībai? Lika pagaidīt. Kādēļ zellis nepārmet autores teikto, ka leģionāri karoja vācu formas tērpos, bet pārmet lno – “Tiešām zināšanām jābūt – vispirms, “vērmahta pusē” karojošie – jeb kā viņus dēvēja vērmahta izpalīgi (Hiwi) nekad nav pieskaitīti pie Latviešu leģiona!”. Atbilde ļoti vienkārša – kasparzellis tāpat kā autore atbalsta “pareizo notikumu interpretāciju”…

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > dro 16.03.2011. 18.21

    Ja Čerčilam bija tiesības kopā ar sātanu cīnīties pret Hitleru, un vēlāk atzīt, ka nav nokāvis īsto cūku ….
    ===============================================

    Super, labais :)) – nepateiksi no kurienes izrāvi ?

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    dro > dro 16.03.2011. 21.27

    kasparszellis. Vai es rakstīju Vermahta sastāvā? Latviešu divīzijām kaimiņos parasti bija Vermahta daļas, ne Waffen SS, ne tā?:))

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    daini_s > dro 16.03.2011. 20.36

    Ino, manuprāt, tieši komunikācijas par notikumu IR jāpievērš uzmanība, jo mūsu dzīvi ietekmē nevis pagātnes notikumi (kas ir pagājuši un beigušies), bet gan veids, kā mēs par šiem notikumiem runājam un kādas attieksmes pret tiem veidojam TAGAD.

    +8
    -5
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > dro 16.03.2011. 20.43

    ..vācu acīs …
    _________________________—
    Zeļļa acīs :vērmahts laikam nekaruoja vācu pusē….

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > dro 16.03.2011. 19.43

    …Looking back at what he had done, looking east at Stalin’s burgeoning empire, Churchill concluded, “We killed the wrong pig.”….
    http://www.lewrockwell.com/gregory/gregory188.html

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    dro > dro 16.03.2011. 18.57

    Arts. To Čerčils teica neilgu laiku pēc Vācijas kapitulācijas. Precīzi nevaru citēt:~Liekas neesam nokāvuši īsto cūku…

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > dro 16.03.2011. 20.59

    Olga Procevska…mūsu dzīvi ietekmē nevis pagātnes notikumi (kas ir pagājuši un beigušies), bet gan veids, kā mēs par šiem notikumiem runājam un kādas attieksmes pret tiem veidojam TAGAD.
    __________________________
    Ja pagātnes notikumi mūs neiespaidotu, tad leģionāri un viņu mazbērni varētu nolikt ziedus mierā un klusumā, nevis to atbrīvotāju pēcnācēju apsmieti, kuri slepkavoja un izvaroja Latvijas iedzīvotājus, bet pametot dislokācijas vietu centās neatstāt nevienu telpu nepiekakātu.
    Mums nav jāpieņem rietumu atmiņa, kuri piedzīvoja tikai vienu okupāciju, bet jāatceras sava vēsture, lai gan daudzi ar dažādām komunikacijas metodēm cenšas to iestāstīt. Aizmāršīgiem cilvēkiem vēsture mēdz atkārtoties. To mums patstāvīgi atgādina aurojošie huligāni, kuri iemācījušies lietot tualeti:)

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

mary75 16.03.2011. 08.22

Teicams raksts un situācijas atspoguļojums, var tikai piekrist.

+15
-5
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu