Partijām ik gadu var nākties sniegt ziņas par saviem biedriem

Saeima konceptuāli atbalsta likuma grozījumus Politisko partiju likumā

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko partiju likumā, kas paredz prasību partiju dibinātāju sapulču norisi turpmāk apliecināt ar zvērināta notāra parakstu, kā arī prasību partijām katru gadu līdz 1.martam iesniegt informāciju par partijas biedriem.

Pret grozījumiem likumā iebilda apvienības “Par labu Latviju” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns, kuru neapmierināja likuma grozījumu pants, kas nosaka prasību katru gadu līdz 1.martam iesniegt informāciju valsts iestādēm par partijas biedriem. “Sākumā varbūt kādam tas liekas tāds ļoti nevainīgs grozījums. Jā, tiešām, tagad tur kontrolējošās institūcijas varēs vieglāk pārbaudīt un tā tālāk (…) šis punkts nekādā veidā nav domāts, lai veicinātu mūsu kā demokrātiskas valsts attīstību, bet lai palīdzētu vienai iestādei, kura kādu iemeslu dēļ pietiekami labi galā netiek ar saviem pienākumiem,” sacīja Zalāns.

Arī apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs iebilda pret ziņu sniegšanu par partijas biedriem, norādot, ka šie likuma grozījumi ir “mēģinājums uzvilkt bikses kājās caur galvu”. Rasnačs rosināja stingrākai partiju darbības kontrolei drīzāk palielināt dibināšanai nepieciešamo cilvēku skaitu, nevis veidot regulāru biedru uzskaiti.

Savukārt “Vienotības” deputāte Lolita Čigāne atzina, ka “Drošības policija, ierosinot šos grozījumus, zināmā mērā varbūt varētu vēlēties kompensēt par to, ka tai pietrūkst kapacitātes pilnā mērā kontrolēt dažus ekstrēmus elementus”, tomēr Čigāne uzsvēra, ka atbildīgajā komisijā ir panākta vienošanās turpmāk mīkstināt šīs likuma nromas.

Saeimas vairākums gan konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus.

Grozījumi paredz, ka turpmāk partijas dibinātāju sēdes protokolu rakstīs zvērināts notārs, tajā norādot dibinātāju skaitu un visu nepieciešamo informāciju par dibinātājiem, kā arī lēmumu par partijas dibināšanu un citus sapulcē pieņemtos lēmumus. Sēdes protokols būs jāparaksta ne tikai sapulces priekšsēdētājam, bet arī notāram.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu situāciju, ka partijas dibināšanas sapulcē piedalās nepietiekams dibinātāju skaits, kā arī personas, kas nevar būt par dibinātājiem. Praksē nereti sastopami gadījumi, kad pēc dibināšanas sapulces tiek meklēti iztrūkstošie pilngadīgie pilsoņi, kuri sapulcē nav piedalījušies, bet kuru paraksti nepieciešami, lai varētu reģistrēt partiju. To izmanto ekstrēmi un radikāli tendētas personas, kas savu mērķu sasniegšanai dibina gan biedrības, gan politiskās partijas, uzskata grozījumu autori.

Likuma grozījumi arī paredz pastiprināt partiju kontroles mehānismu, nosakot, ka visām politiskajām partijām Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz partiju biedru reģistrs. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos par partijas atbilstību likuma prasībām. Patlaban jāinformē tikai par kopējo partijas biedru skaitu un pilsonību. Vairākos gadījumos personas, kuras nevar nodibināt savu partiju, atrod jau reģistrētu partiju, kas reālu darbību neveic, un, vienojoties ar esošajiem partijas vadītājiem, iestājas tajā un pārņem partijas vadību, iepriekš norādījusi Drošības policija.